Oleru muižas virtuves dārzs – skaisti un praktiski
Nesen «Liesmā» bija Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītāja vietnieces Vinetas Pūces raksts «Tūrisma uzņēmējdarbības pieredzes stāsts – Oleru muižas saimnieki Zemīšu ģimene».
Nesen «Liesmā» bija Valmieras novada Tūrisma pārvaldes vadītāja vietnieces Vinetas Pūces raksts «Tūrisma uzņēmējdarbības pieredzes stāsts – Oleru muižas saimnieki Zemīšu ģimene».
Sociālais uzņēmums SIA «Mans peldkostīms» ir zināms arī kā zīmols «Swimbe».
Kad līst, sēņotāji par to neraizējas, bet mudīgi pa ķērienam saliek tukšos grozus un gaida brīdi, kad varēs doties mežā. Kamēr citas sēnes vēl tikai aug, gailenes, atklājot diezgan garo sēņu sezonu, jau nonākušas ēdāju šķīvjos un tirgū.
Lai nu ko, bet gailenes pazīst ikviens, pat nebūdams nekāds lielais sēņu eksperts. Gaileņu labā slava un teicamās īpašības ierindojušas to iecienītāko sēņu izlasē.
Līdz Šauļiem 35 kilometri, Panevēžai 42, Rundālei 50, bet līdz Rīgai 130 kilometri – tādās koordinātēs atrodas lielākais vēlā klasicisma ēku komplekss Lietuvā – Pakrojas muiža, ko jau vairākus gadus dēvē arī par Mazo Holandi, jo muižas puķkopji, sadarbojoties ar Nīderlandes pavasara un vasaras puķu selekcionāriem, spēj radīt grandiozus ziedu festivālus.
Man priekšā uz galda tikko iznākusī Siguldas opermūzikas svētku krusttēva DAIŅA KALNA grāmata Nepārvaramā, un Tev, lasītāj, ir ekskluzīva iespēja no paša autora uzzināt, kā un kāpēc šis rakstu darbs ir tapis.
«Boršča bērni un draugi Vaidavā» – tāds bija divu nedēļu ilgas Ukrainas kara bēgļu bērniem organizētas nometnes nosaukums. Bērni atrada jaunus draugus, sapazinās, atpūtās un jūtas labāk.
Pavisam drīz – Valmieras pilsētas svētkos – kā viens no jaunākajiem kolektīviem gājienā piedalīsies nesen dibinātais Valmieras brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības orķestris. Šovasar tam ir jau notikušas skatuves kristības. Lai arī ideja par orķestri ir briedināta pirms vairākiem gadiem, labvēlīgi apstākļi tā atjaunošanai radās tieši tagad – Valmieras BUB 150. jubilejas gadā.
Valmieras Vasaras teātra festivāls augustā notiks četras dienas. Tā ir iespēja satikties, skatīties, baudīt, piedalīties, mācīties, sarunāties par būtisko. Tas jau septīto reizi būs notikums, kas gruntīgi ierakstīts Latvijas kultūras dzīves kalendārā.
Šobrīd māksliniece-animatore DACE LIEPA ar kolēģiem strādā pie projekta «7 gaismas stari», par kuru vairāk rakstīts šodien Liesmas 1. lappusē.
Breksis jeb plaudis laikam ir mūsu ūdeņu viena no populārākajām zivīm. Arī dažādos veidos pagatavotam, īpaši jau kūpinātam, tam gastronomiskā vērtība ir OK.
Otrdienas vakarā ikvienam interesentam bija iespēja Valmierā doties uz Krāču kakta «Šķūni», kur aktieris EDUARDS JOHANSONS dalījās ar savu pieredzi, kā ir būt aktierim, un arī vadīja nelielu meistarklasi, kur sanākušajiem vispirms bija jāiesildās un tad visi kopīgi improvizējot izveidoja mazu etīdi.
Ir tradīcijas, kuras nedrīkst piemirst. Tieši tā ar mūsu kompānijas copes izbraucieniem katru gadu uz zviedru karaļvalsti.
Kad kādi vārti ir aicinoši atvērti, jāizmanto iespēja pa tiem ieiet. Kad nu var un kamēr vēl var.
Pie pavāru pāra ĒRIKA un DANIJAS PUDNIKIEM-LINDĒM, kuri zināmi kā uzņēmums «Ēdiendaris», jaunākā veikuma – kafejnīcas «Būda» – nedaudz jau ciemojāmies pagājušajā vasarā, kad tā tikko bija vērusi savas durvis vaļā. Šogad uz sarunu tiekamies sezonas pašā sākumā, lai parunātu par to, kā gājis pagājušajā sezonā un kas jau plānots šai sezonai.
Saulespuķu lauki ir viens no Ukrainas simboliem – saulespuķe ir dzīvības un gaismas simbols. Visā Eiropā un arī Latvijā, sējot un stādot saulespuķes, tiek pausts atbalsts Ukrainas cīņai par brīvību un neatkarību.
Mazas enerģijas pneimatisko ieroču šautuve «Šauj garām» darbojas tikai no pavasara. Tās izveidotājs EDVĪNS STRAUME atzīst, ka šautuvi veidojis pašam sev par prieku, bet tur gaidīti ir arī radi, draugi un paziņas.
Balles deju klubs «Valmiera» gatavojas 12 gadu jubilejas ballei, uz kuru dāmām ir jāierodas garajās vakarkleitās un kungiem smokingā vai uzvalkā ar tauriņu.
Šodien parunāsim par interesantu, taču plašākai publikai varbūt ne tik ļoti zināmu spēli kā regbijs. Tā pirmsākumi meklējami vecajā labajā Anglijā, konkrēti – pilsētā Ragbi. 19. gadsimta izskaņā regbijs sadalījās divās atsevišķās formās – regbijā 13 un regbijā 15, katrā no tām ir savi spēles noteikumi.
Tie, kas kaut reizi pabijuši senatnīgā šarma apņemtajā pilsētā pie Ventas, piekritīs pamatoti izteiktajam apgalvojumam, ka tā ir Kurzemes pērle.