Lai atrastu OLIVERU PAVIČEVIČU, kurš dzīvo Dikļos, vienkāršākais bija piezvanīt viņa mātei žurnālistei Aijai Kuģei. Aija uz zvanu atsaucās, ejot pa kādu Parīzes ielu. Pagāja vēl vairākas dienas, kamēr Olivera aizņemtībā iegadījās brīvs brīdis mierīgai sarunai. Tikmēr ar pieaugošu interesi pētīju pieejamo informāciju, ko sniedz internets, viņš pats un sociālie tīkli.
Valmierietis AGRIS LASMANS kļuvis par pasaules čempionu ratiņkērlingā, un šis ir lielākais panākums Latvijas kērlinga vēsturē. Tiesa, Agris to nepaveica viens, bet pārī ar izcilo Poļinu Rožkovu, kas jau bijusi vairāku paralimpisko spēļu dalībniece. Agris sportojis kopš bērnības, piedalījies paralimpiskajās spēlēs Ķīnā un tagad cer, ka tandēms varētu būt tik veiksmīgs, lai jaukto pāru konkurencē turpmāk aizvien biežāk skatītos spožākā kaluma medaļu virzienā.
Mums paveicies, ka Pierīgas meitene Laura dzīvei un darbam izvēlējusies Valmieru. Rīga viņai šķietot par daudz trokšņaina un bezpersoniska, turpretī Valmiera, kā viņa saka, ir pilsēta ar sirdi. Pretī tai LAURA RUDZĪTE dod savējo, jau vairāk nekā 16 gadus strādājot par fizioterapeiti Vidzemes slimnīcā.
Imants Lancmanis – gleznotājs, mākslas vēsturnieks, grāmatu autors, Rundāles pils saimnieks, dzīvesgudrs cilvēks, kurā svarīgi ieklausīties. Viņa pārdomas ir vērtība. Tās viņš izsaka mākslā, vārdos un sajūtās.
ANITA VAIVODE ir Valmieras SOS bērnu ciemata vadītāja. Lai gan šajā amatā vien pāris mēnešus, viņa ir aktīva un darbīga, ar savu skatījumu uz lietām. Aicinājām viņu uz sarunu, lai nedaudz viņu iepazītu un jautātu, kā ir gājis pirmajos darba mēnešos Valmieras SOS bērnu ciematā.
1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Šajā dienā bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā tika izsūtīti vairāk nekā 43 tūkstoši nevainīgu cilvēku, viņu vidū 10 tūkstoši bērnu un jauniešu, zīdaiņu mātēm uz rokām un pat vecu cilvēku.
Viņš ir uzņēmīgs jauns cilvēks, kurš savos tikai 38 gados jau paguvis gan iegūt izglītību, gan uzbūvēt un attīstīt savu biznesu. SIA AgroK valdes priekšsēdētājs un īpašnieks ARTIS KĀRKLIŅŠ no Valkas ieradies Valmierā mācīties, bet vēlāk mūsu pilsētu izvēlējies arī par savas dzīves un darba vietu.
Uz jautājumu, kā sokas, bijušais Saeimas deputāts ROMĀNS NAUDIŅŠ smaidot atbild ar vienu vārdu – izcili!, jo jau trīs mēnešus ir ārpus aktīvās politikas.
Savulaik humora un satīras žurnālā Dadzis bija rubrika Spurainas domas, kurā varēja lasīt dažādus asprātīgus aforismus.
Kāpēc sākās karš? Cik ilgi vēl jācieš Ukrainai? Jautājumi, kurus nepārstājam uzdot gada garumā. Kāds bijis šis laiks un kāds vēl mums priekšā? Kā vēsturē pētīs un vētīs 21. gadsimta karu Eiropā? Plaša tēma sarunai ar vēsturnieku, pētnieku, asociēto profesoru un Vidzemes Augstskolas padomes locekli GATI KRŪMIŅU.
Manam sarunas biedram vakar apritēja apaļš simtnieks! HARALDS KUPLIS jubileju svinēja savās gandrīz divsimtgadīgajās tēva mājās – Rencēnu pagasta Jaunaičās, kuras atstāja 1943. gada rudenī, bet atgriezās tikai 1995. gadā pēc gariem kara un pēckara ceļiem ar galējo pieturu Magadanas apgabala zelta raktuvēs.
Viņa gribēja, lai algas tiek liktas uz ledus. Lai tās iesaldē valsts vadošajām amatpersonām un tautas priekšstāvjiem. Slavens kļuvis viņas teiktais: «Kāpēc algas jāceļ tur, kur vispār nav nekādu problēmu piesaistīt darbiniekus?
Kad Valmierā dzimušajam DZINTARAM GEIDEM jautāju, vai viņš uzskata sevi par valmierieti, viņš atbildēja: «Godīgi sakot, es reizēm sevi pat par latvieti neuzskatu.» Tas pārsteidza, bet tikai sākumā, iekams nebiju paskatījusies uz pasauli viņa acīm.
EVITA KAĶĪTE-BRASA ir Valmieras Kultūras centra TDA «Gauja» mākslinieciskā vadītāja. Evita sarunā atklāj, ka šis ir jau desmitais gads, kopš viņa vada TDA «Gauja» – daudz mēģinājumu, koncertu, skašu un pat Deju svētku pavadīts kopā ar kolektīviem. Lai gan ikdiena paiet mēģinājumos, var redzēt, ka dejas ir Evitas sirdslieta, jo, runājot par tām, viņai mirdz acis un seju rotā smaids.
Mūzikas pedagogs AIVARS CEPĪTIS lielāko daļu sava ražīgā darba mūža strādājis ar dažādiem paša radītiem orķestriem. Sākotnēji tie bija skolēnu pūtēju orķestri skolēnu namā, 5. vidusskolā, arī 4. vidusskolā, jo tālaika Tautas izglītības nodaļas vadītājam Mārim Rubertam bija uzstādījums, ka katrā pilsētas skolā jābūt savam orķestrim.
Pēdējās pašvaldību vēlēšanas, kuras īstenoja administratīvi teritoriālās reformas ieceres, bija zināms pagrieziena punkts mana šodienas sarunas biedra dzīvē.
Lai kāds viņam basketbolā bijis pērnais gads, jauno, 2023. gadu VALTERS VĒVERIS kopā ar saviem komandas biedriem Valmiera Glass/Vidzemes Augstskolas komandā uzsācis ar uzvaru. Par basketbolu un ne tikai šī jaunekļa dzīvē mūsu saruna.
Katram dzīvē ir savs skolotājs, ar kuru lepoties, kuru bieži atcerēties, kuram ikdienas steigā pajautāt: «Kā klājas, skolotāj?»
Savulaik viņa vadītajā skolā Valmierā, šķiet, bija pieejams viss, ko vien labā nozīmē šeptīgs direktors spēj dažādiem līdzekļiem savākt. Ar laikam jau nesavtīgu domu – dot skolēniem cik vien var iespējas pašiem izbaudīt, aptaustīt, varbūt arī kaut ko izvēlēties turpmākajam dzīves ceļam.
Nesen «Liesmā» jau tika rakstīts, ka konkursā «Gada balva cilvēku ar invaliditāti atbalstam» nominācijā «Bērnu un jauniešu iedvesmotājs» kategorijā «Individuāls sniegums» apbalvota Valmieras Pārgaujas Valsts ģimnāzijas skolotāja SANDA DEISONE. Kad aicināju Sandu uz sarunu, viņa noteica, ka balvu saņēmusi viņa viena pati, bet to būtu pelnījusi visa komanda, kas organizē sporta spēles bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām «Mēs varam», tomēr sarunai piekrita.