Kopš 1. septembra Valmierā darbojas trīs tekstila šķirošanas konteineri – pie veikala «top!» Rīgas ielā 64 un Miera ielā 5, kā arī pie lielveikala «Rimi» Fabrikas ielā 2. Un valmieriešiem tas ir aktuāli un vajadzīgi, to pierāda tas, ka ik pa laikam konteineri ir pārpildīti, ko pati novērtēju svētdien.
Ceturtdien pēc vairāku mēnešu pārtraukuma deputāti pulcējās Rīgā Saeimas lielajā ēkā, lai atkal klātienē sāktu rudens sesiju. Pildot solījumu katru sesiju ievadīt ar galveno uzdevumu akcentēšanu, deputātus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits.
Saskaņā ar Eurostat datiem ES viens iedzīvotājs gadā vidēji rada 488 kg sadzīves atkritumu. Pēdējo piecu gadu laikā Latvija ir strauji pietuvojusies vidējam rādītājam, 2017. gadā vienam Latvijas iedzīvotājam radot 438 kilogramus atkritumu pret 350 kg 2013. gadā.
Valdība sakostiem zobiem izlēma sadusmot pašvaldības, tāpat arī brīvmāksliniekus – autoratlīdzību saņēmējus. To skaitā arī «ceturto varu», žurnālistus. Arī tādā veidā mums skaidrāk atklājas COVID-19 nodarītais saimnieciskais posts.
Skolēniem ir atsākušās skolas gaitas, studentiem jādodas uz augstskolām, viņu vecākiem – uz savām darba vietām. Šonedēļ varam novērot, ka ceļu satiksme ir kļuvusi intensīvāka, un, manuprāt, uz ceļa jābūt daudz piesardzīgākiem. Ziņās jau varam lasīt, ka notikuši vairāki negadījumi, kuros cietuši bērni.
Tūliņ pēc Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām galvaspilsētā bijušā velotreka Marss teritorijā sākās aktīva koku izzāģēšana, lai sagatavotu būvlaukumu Valsts Drošības dienestu (VDD) ēkas celtniecībai Brīvības gatvē 207. Valdības lēmums par šādas ēkas nepieciešamību bija pieņemts vēl 2017. gada 3. augustā, tā ka visi ekstrēmie procesi, bloķējot satiksmi, izrādījās bezspēcīgi.
Iepriekšējās nedēļas nogalē notikušās Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, kuras galvenokārt vēlētāju ļoti zemās aktivitātes dēļ ir sagādušās vairākus – kam patīkamus, kam nepatīkamus – pārsteigumus, no kuriem daži gan bija iepriekš prognozējami.
Tagad, kamēr Valmierā notiek ceļu būvdarbi Andreja Upīša ielā, satiksme ir novirzīta uz paralēlo – Georga Apiņa ielu, kas ir vienvirziena iela. Kā zināms, starp šīm ielām ir bērnudārzs un dzīvojamās mājas. Satiksme šajā laikā tur mēdz būt intensīva, jo cilvēki atgriežas mājās no darba, brauc pēc bērniem uz dārziņu, un šobrīd arī apbrauc būvdarbus.
Atcerēsimies, ka, sākoties Covid straujai izplatībai, Valmieras Tūrisma informācijas centrs un biedrība «Valmieras Attīstības aģentūra» ļoti operatīvi apkopoja un publiskoja informāciju par uzņēmumiem Valmierā un tās apkārtnē, kas tobrīd piedāvāja savas produkcijas vai pakalpojumu piegādi uz mājām.
Klāt pirmais septembris ar ziediem, satraukumu, tikšanās prieku un skolas gaitu sākumu. Šis mācību gads droši vien ieies vēsturē ar to, ka uz skolu grib iet pat tā skolēnu daļa, kura ar mācībām bijusi uz «jūs». Pagājušā mācību gada attālinātā mācīšanās savu ir padarījusi.
Esmu starp tiem Valmieras iedzīvotājiem, kuri no šīs nedēļas sākuma dzīvo bez siltā ūdens. Kādam tas šķiet nu un?, bet es neesmu to cilvēku skaitā, kam tā ir ikdiena.
Valsts prezidents uzņēmās nepateicīgo trauksmes cēlāja lomu, trešdien brīdinot mūs, ka Latvijai tuvojas «otrais vilnis». Vai tā nebūs saucēja balss tuksnesī?
Kāds rūpnīcas strādnieks Baltkrievijā, protestējot pret negodīgajām prezidenta vēlēšanām un cilvēktiesību pārkāpumiem savā valstī, norādīja: «Kamēr mēs joprojām mācāmies audzēt kartupeļus, pasaule attīstās un iet uz priekšu».
Nevajag jaukt hokeju ar politiku. Runājot par Baltkrieviju, šī spēle patīk arī opozīcijai un tiem cilvēkiem, kuri protestē – tad kāpēc mums būtu jāatņem šiem cilvēkiem hokeja svētki!? Es uzskatu, ka čempionātam, lai vai kā, bet Baltkrievijā ir jānotiek – Dievs dod, lai tur būtu miers, jo tie, kas šobrīd iziet ielās, ir tieši tādi paši hokeja fani, kā tie, kuri ir pretējā pusē.
Smēķēšana ir galvenais nāves cēlonis Eiropas Savienībā. Daļa sabiedrība apzinās, daļa ne – smēķēšanas kaitīgās sekas.
Pagājušās nedēļas nogalē notikušajā partijas Vienotība kongresā Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka Latvija pēc 10 – 15 gadiem attīstībā pārsniegs Eiropas vidējo līmeni.
Tēva dienu Latvijā šogad atzīmēs 13. septembrī. Tēva dienas pastkaršu sūtīšanas akciju Latvijas Pasts rīko jau kopš 2014. gada un pēdējos piecus gadus sadarbojas ar Latvijas vecāku organizāciju Mammamuntetiem.lv, veicinot apziņu un izpratni par tētu lomu ģimenē un bērnu audzināšanā.
Svētdien, Baltijas ceļa 31. gadadienā, vairākās Eiropas valstīs notika līdzīgi pasākumi Baltkrievijas atbalstam — akcija «Baltijas ceļš Brīvību Baltkrievijai». Iespaidīgākais no tiem bija Lietuvā, kur no Viļņas līdz Medininku robežkontroles punktam ar Baltkrieviju cits citam blakus nostājās vairāk nekā 50 tūkstoši cilvēku.
Bieži no vecākiem dzirdu, ka viņu bērni ir izvēlīgi, ēd nelabprāt un tikai konkrētus ēdienus, nepieņem jaunus produktus vai atzīst tikai konkrētās formās sagrieztus burkānus.
Tas mums šķiet gluži pašsaprotami: lai izteiktu atbalstu kaimiņtautai, kas vēlas savā zemē taisnību, latvieši veidos simbolisku dzīvo ķēdi pie abu valstu robežas. Tikpat pašsaprotami mēs, igauņi un lietuvieši pirms 31 gada sadevāmies rokās, pieprasot brīvību sev.