Viedokļi

Jaunais 2022. gads, «Melnā ūdens tīģera gads», rit pilnā sparā. Daži fakti. Šī gada moto – drosmīgajiem pieder pasaule.

Šīs nedēļas sākumā izskanēja ziņa, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs (ir pie mums arī tāda konsultatīva institūcija, kuru vada ekonomikas ministrs) aicinās Finanšu ministriju (FM) izvērtēt iespējas sniegt aizdevumus tām pašvaldībām, kurām tas ir nepieciešams enerģētisko problēmu risināšanai.

«Esmu ar mazu bērnu, meklēju darbu», «Esam ģimene, kas palikusi bez regulāriem ienākumiem», «Paliku bez darba, tāpēc piedāvāju jums nopirkt pašas gatavotas rotas», un līdzīgs ieraksts, ka, paliekot bez darba, ir beidzot laiks ķerties pie gleznošanas un vēlme arī darbus pārdot, jo vajag naudu.

Kārtējo reizi ziema mūs ir pārsteigusi, jo šoziem snieg. Atceros ziemas ar krietni biezāku sniega segu, bet tik nesakoptu Valmieru un atsevišķas vietas jaunajā novadā gan ne.

Pašreizējais jaunākās modes kliedziens teju vai visās sfērās ir Eiropas Zaļais kurss, kas patiešām ietekmēs ne tikai tos, kuri saimnieko uz zemes – lauksaimniekus, mežsaimniekus, bet arī kokrūpniecību, pārtikas pārstrādi, tai skaitā zivrūpniecību un arī zivju ieguvi, transportu un faktiski visu mūsu dzīvi.

Kad ražošanas apspriedē tieši pirms gadumijas kolēģi man uzticēja rakstīt šīs Jaunā 2022. gada pirmā «Liesmas» izdevuma viedokļu lappuses rindas, nospriedu, ka tas ir visai nepateicīgs uzdevums, jo viss svarīgākais, sākoties jaunam laika ritumam, jau it kā ir pateikts un arī labākie jaunā ceļa gājuma vēlējumi izskanējuši.

Mēs pārkāpjam gadumijas slieksni bez dižas ticības savai gaišākai un pārtikušākai nākotnei. Tikai ar izmisīgu cerību azotē, ka gan jau viss «šitais» kaut kad beigsies.  

Gada beigās tradicionāli ir pieņemts atskatīties uz aizvadītā gada gaišajām pusēm, kā arī iezīmēt optimistiskas cerības nākamajam gadam. 

Jau vairākus gadus populāra kļuvusi tradīcija daļēji pielāgoties ķīniešu gadu skaitīšanas tradīcijām, kur katrs gads saistās ar kādu dzīvnieku.

Nebeidzamo ap Covid-19 pandēmiju virmojošo kaislību dēļ aizvadītais gads ir lielā mērā aizritējis cīņas pret Covid-19 izplatību zīmē. 

Kopš vasaras skats uz dzīvi vairs nesanāk tikai valmierisks, tagad – ja gribam būt objektīvi – visu nākas mērīt ar jaunā Valmieras novada olekti.

Mentālā veselība ir kļuvusi par «new black» jeb modes vārdu. Visās līderības, personāla vadības, pat tehnoloģiju konferencēs tiek uzsvērts, cik svarīgi darba devējiem ir rūpēties par savu darbinieku emocionālo labsajūtu.

Kāpjot pāri gada slieksnim, vienmēr gribas ticēt, ka jaunais būs labāks par aizejošo. Vispirms jau veselības un arī pārticības ziņā.

Enerģētikā jau sen vairs nav iespējams skatīt pasaules reģionus atrauti citu no cita. Visa veida energoresursu cenas ir biržās noteiktas, un gan mazie, gan lielie tirgus dalībnieki piedalās šajā procesā.

Ir iesākusies pēdējā nedēļa 2021. gadā – nedēļa, kurā ļoti daudz cilvēku šonedēļ steidz izdarīt līdz galam iesāktos darbus un, protams, daudzi raksta savu vēlmju sarakstus, ko piepildīt nākamajā gadā. Savukārt skolēni bauda ziemas brīvlaiku un, iespējams, domā, ko aizraujošu padarīt.

Ziemassvētku laikā, tuvojoties gadu mijai, mēs meklējam īstos vēlējumus, īstos vārdus, īstās domas, un mums gribas kaut ko apņemties...

Globālā sasilšana kausē ledu Himalajos, taču pie mums Latvijā – visām pasaules dabas kataklizmām par spīti – atkal ārā ir ziema ar savām tradicionālajām vērtībām ledu un sniegu. Brīžiem tik mīļu un sirsnīgu, brīžiem traucējošu kājāmgājējiem un braucējiem mūsu ikdienas steigā.

Kad gada krēslainākajās dienās prāts ilgojas pēc gaišuma, novēlu katram Ziemassvētku dāvanu maisā saņemt baltas domas par sniegu. 

Laikam jau ne velti mēdz teikt, ka latviešiem ar humoru tā paknapāk – kā savulaik atzinis Maestro Raimonds Pauls, joprojām nekas smieklīgāks par Rūdolfa Blaumaņa Skroderdienām Silmačos nav radīts.

Tieši pirms gada Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš aicināja valsts iedzīvotājus Ziemassvētkus un Jauno gadu sagaidīt klusi un pieticīgi, tuvinieku lokā un ievērojot visas epidemioloģiskās drošības prasības.