Latvijas valdība nav spējusi rīkoties savlaicīgi un izlēmīgi, lai ieviestu stingrākus ierobežojumus Covid-19 straujās izplatības mazināšanai. Latvija beidzot ir arī pēdējā vietā pēc vakcinācijas aptveres Eiropas valstu vidū – aiz slovākiem, slovēņiem, igauņiem un leišiem.
Spriežot pēc vietējo – un par tādiem jau pircēju prātos kļuvušo – tirgotāju gadiem ilgās baidīšanas, vakar mums iestājās bībeliskā pastardiena, vikingu Ragnaroks, patiesās maiju kalendāra beigas vai kāds cits pasaules gala variants.
Nesen kādā kaimiņpilsētas specializētā ārstniecības iestādē sanāca interesanta diskusija ar vienu medicīnas darbinieci.
Tēlaini izsakoties, Rīgas centrā pie valdības nama katru dienu, kad notiek Ministru kabineta sēde, garām gājēji un braucēji līdz pat vēlam vakaram gaida no šī nama skursteņa paceļamies baltus dūmus. Šādi allaž – reizēm pat pēc viedokļu apmaiņas un strīdiem non-stop režīmā vairāku dienu garumā – Vatikānā tiek pavēstīts par jaunā Romas pāvesta ievēlēšanu. Un neviens tur nenāk ārā no sēdes, kamēr lēmums nav pieņemts!
Rudenī pirms vairāk nekā 60 gadiem, būdams nepilnus trīs gadus vecs, ļepatoju nopakaļ tētim, kas sēja rudzus. Arī man bija pašam sava sētuvīte no miltu sieta, un, atdarinot tēta kustības, es cītīgi kaisīju graudus tīrumā, kur tie pēc tam tika ieecēti, lai aug.
Pagājušajā nedēļā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika skatīts būtībā valstij stratēģiski ārkārtīgi nozīmīgs jautājums – par gāzes rezervēm krīzes situācijām Inčukalna gāzes krātuvē.
Nākamgad apritēs 30 gadi, kopš Latvijā apzināti tiek plānots un īstenots sociālais darbs. Sociālā darba attīstība Latvijā ir bijis ļoti intensīvs, izglītojošs un uz izaugsmi vērsts process, kas visiem iesaistītajiem – sociālajiem darbiniekiem un citiem sociālā darba speciālistiem, klientiem, valsts iestādēm un pašvaldībām – atkal un atkal pierādījis, ka spēja sadarboties, uzklausīt un iedziļināties otra problēmās ir ceļš uz pozitīvu un iedzīvotāju labbūtību veicinošu rezultātu.
Noslēgušās šī gada lielākās militārās mācības Latvijā «Namejs 2021». Tajās augustā un septembrī kopumā iesaistījās vairāk nekā 9000 dalībnieku – Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīri, zemessargi, rezerves karavīri, tostarp Latvijas pilsoņi, kas apgūst rezervistu militārās apmācības kursu.
Es nereti iepērkos internetveikalos, jo tas ir diezgan ērts iepirkšanās veids. Un internetveikalos ir arī plašāka izvēle, tomēr ne par to ir stāsts. Man no iepirkšanās vismazāk patīk maksāšanas process, jo tad vairākkārt ir jāapstiprina, ka esmu tā, kas veic šo pirkumu, jāievada PIN kods – tas citreiz aizņem pat ilgāku laiku nekā pati iepirkšanās.
Zīmīgs datums šodien. Ne tikai Pasaules veģetārisma diena un Starptautiskā veco cilvēku diena, Annas Brigaderes, Aijas Kukules un Džūlijas Endrūsas (filmas «Mūzikas skaņas» un citu kino šedevru zvaizgznes) dzimšanas diena.
Kā, piemēram, Valmierā uztaisīt pasaulē konkurētspējīgu preci, pakalpojumu, piedāvājumu? Jāmeklē tas, kam tas eksports iet. Jāmeklē veidi, kā viņam piesūkties.
Šodien neaizmirstam pāršķirt kalendārus uz oktobri. Sākoties jaunam mēnesim, aizdomājos, kāds bijis iepriekšējais, vai esmu izdarījusi visu, ko biju iecerējusi, un kas jāizdara turpmāk. Nav jāgaida jauns gads, lai sāktu ko jaunu, to var sākt arī jaunā mēnesī.
Ar COVID-19 sadzīvojam no 2020. gada 3. marta, kad Latvijā tika reģistrēts pirmais saslimšanas gadījums. Pandēmija ar saviem ierobežojumiem un aizliegumiem ir būtiski mainījusi mūsu ikdienu, turklāt skaidrs, ka vismaz šajā ziemā neko labāku gaidīt nevaram.
Būt saprotošam, līdzjūtīgam, degt par kādu ideju ir cilvēcīgi. Cilvēks grib būt labs. Būtu nenormāli, ja tā nebūtu. Ir jautājumi, par kuriem Latvijas sabiedrība nekad nevarēs vienoties, bet šoreiz gribēju dalīties pārdomās – cik lepni varam būt, ka līdzcilvēki ar sirdi un savu naudas maku joprojām pieslēdzas otra atbalstam.
Par jautājumu, kas vismaz pāris tuvākos gadus, bet ticamāk, vēl jūtami ilgākā laika posmā ietekmēs visas Eiropas, tostarp arī Latvijas ekonomiku un politiku, strauji kļūst energoresursu cenu sadārdzinājums.
Krišjāņa Kariņa valdība vienojusies par 2022. gada budžetu, tostarp paredzot nozīmīgus papildu līdzekļus – 696,8 miljonus eiro – virknei prioritāru pasākumu valsts drošības, veselības aprūpes, izglītības, iekšlietu un vēl citās jomās.
Nesen laikrakstā publicējām Latvijas Tirgotāju Asociācijas aicinājumu valdībai, ka ir pienācis pēdējais laiks ar likuma spēku apturēt atkritumu kalnu augšanu arī no vienreiz lietojamā pārtikas iepakojuma.
Noteikts, ka Ministru kabinetam valsts budžeta likumprojekts katram nākamajam gadam Saeimā jāiesniedz līdz 15. oktobrim. Pēc tā izvērtēšanas Budžeta komisija nosaka termiņu, kad to sākt skatīt parlamentam. Iespējams, ka šogad uz jaunā budžeta pieņemšanu līdz oktobra vidum pat nenāksies gaidīt, jo projekts pamatos gan par budžeta ieņēmumiem, gan par izdevumiem jau ir gatavs.
Sakārtojot likumdošanu un attīstot riepu pārstrādes un bitumena ražošanas nozares, Latvijai ir potenciāls kļūt par šīs nozares līderi Baltijas valstīs. Piedaloties pilotprojektā «Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana», redzam iespēju mūsu valstij attīstīt ar gumiju modificētā bitumena ražošanu, veidot to kā Latvijas biznesa nišu, kas ļautu aptvert ne vien Latvijas, bet arī Baltijas ceļu būvi.
Saslimstības ar COVID-10 statistika atkal strauji kļūst biedējoša un traģiska. Valdība sakostiem zobiem steidz pielietot vienīgo līdzekli, kas spēj darboties kaut cik operatīvi – noteikt bargākus sanitāros ierobežojumus.