Gada sākumā bija vērojams elektroenerģijas cenu kāpums, kas bija vēl viens pierādījums tam, ka mūsdienu pasaulē viss ir saistīts – īpaši energoresursu tirgos. Tas, kas notiek HES rezervuāros Ziemeļvalstīs, kāds ir dabasgāzes pieprasījums Eiropā un cik maksā CO2 emisijas kvotas, šodien tiešā veidā ietekmē elektroenerģijas tirgotājus un lietotājus arī šeit.
Nesen dzirdēju paziņu lokā diskusiju par psihisko veselību, jo kādas paziņas mammai pasliktinājusies psihiskā veselība un viņa meklēja psihologa palīdzību. Cenšoties viņai palīdzēt, uzzināju, ka iedzīvotāji ar psihiskās veselības sarežģījumiem var saņemt valsts apmaksātas psihologu konsultācijas.
Jūnija sākumā notikušās pašvaldību vēlēšanas jau jaunizveidoto (vai drīzāk jau senaizmirsto) novadu robežās, līdztekus rekordzemajai iedzīvotāju dalībai, ir iezīmējušas vēl kādu būtisku tendenci. Izrādās, ka vēlētāji reģionu pilsētās un laukos nav noskaņoti atbalstīt kandidātus, kuri pārstāv partijas, kas sevi pozicionē kā dikti liberālas.
Šā mēneša sākumā tika parakstīta četru politisko spēku – Jaunās Vienotības (JV), Jaunās konservatīvās partijas (JKP), partiju apvienības Attīstībai/Par! un Nacionālās apvienības – vienošanās par turpmāko Ministru kabinetu veidojošo 13. Saeimas frakciju sadarbību.
Vasara un karstais laiks ir īstais brīdis, lai atveldzētos ūdenī. Un gadu no gada tiek atgādināts par drošību uz ūdens. Tas ir svarīgi, lai cilvēki sev paši atgādinātu par to, kā droši atpūsties. Vasarā tiek braukts piknikos un vienkārši pie dabas, un nereti blakus ir upe vai kāda cita ūdenstilpe, kurā atvēsināties.
Saeimas preses dienests izplatīja ziņu, ka Administratīvi teritoriālās reformas komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā ir atbalstījusi «Latviešu vēsturisko zemju likuma» projektu.
Patlaban, kad vasara mūs lutina ar sauli, ir svarīgi pasargāt sevi gan no pārkaršanas saulē, gan arī no apdegšanas. Protams, tas nenozīmē, ka siltais un saulainais laiks jāpavada iekštelpās, bet ir jāapdomā, cik ilgu laiku uzturēties ārā, lai nekaitētu pats savai veselībai.
Vakardienas šokējošie notikumi Saeimā piešķir negaidītu papildu dramatismu pirmdienas sēru svētbrīdim, kad atgādināsim sev pašiem un visai pasaulei par Staļina režīma paveiktā nozieguma 80. gadskārtu.
Gandrīz vai paradokss, ka politiķu un sabiedrības interese par nupat notikušajām pašvaldību vēlēšanām ir pat krietni augstāka, nekā tā bija pašās vēlēšanu dienās. Uzzinājuši veiksminiekus, jaunajās pilsētu un novadu domēs iebalsoto konkrēto deputātu vārdus, daudzi nu meklē atbildi arī uz jautājumu, kādēļ bijusi tik zema vēlētāju aktivitāte.
Ir aizvadītas pēc teritoriālās reformas pirmās pašvaldību vēlēšanas, kuru ietvaros tika vēlētas jau jauno novadu domes. Tieši vēlēšanas noslēdzās gana prognozējami, un šā iemesla dēļ par galveno apspriesto jautājumu ir kļuvusi visu laiku zemākā iedzīvotāju dalība balsojumā – uz vēlēšanu iecirkņiem devās vien 34% balsstiesīgo vēlētāju.
Pirmais, kas noteikti jādara tajās pašvaldībās, kuras ir apvienojušās, un tās ir divas trešdaļas no pašvaldībām vai, pareizāk sakot – 29, izveidot kopīgo pārvaldes modeli, nodrošināt šo funkciju kvalitāti, kāda ir bijusi, arī turpmāk, plānot finansējumu, plānot attīstību kopumā. Bet mēs arī zinām, ka viena trešdaļa no pašvaldībām nemainījās, tās ir 14 pašvaldības, kas ir lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, tur neko nemainīja un reformas nenotika. Tur ir vienkārši jāturpina darbs!
Piekritīsiet, ka labas ziņas vienmēr priecē. Nupat arī manu kolēģu un paziņu e-vides saziņā cirkulē no viena otram pārsūtīta informācija par pirmajām Latvijas zemenēm.
Ar vēlēšanām ir gandrīz tāpat kā ar loteriju. Tajā ziņā, ka uz kaut ko no savu vēlmju piepildījuma (uz vinnestu) var cerēt tikai tas, kurš reāli pats piedalās balsošanā. Pēc kaut kādiem viņam tīkamiem kritērijiem izdara savu izvēli un iemet aploksni ar izvēlēto sarakstu, kurā atbalstīti, īpaši izcelti vai arī nogremdēti (ar pildspalvu) viens vai vairāki deputātu kandidāti, vēlēšanu urnā.
Vasaras pirmais mēnesis tiek baudīts jau otro nedēļu, it sevišķi par to priecājas bērni. Lai vasara būtu piedzīvojumiem bagāta un tiktu aizvadīta bez liekām rūpēm un raizēm, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus pārrunāt ar bērniem jautājumus par drošību.
Premjers mums prātīgi solīja par izmaiņām valdībā lemt pēc vēlēšanām. Taču varas partijas nevarēja izciesties. Gluži kā negauši, kuri, nespējot valdīties, pirms laika notiesā svētku galda gardumus: nu puncis pilns, nu sirdī miers!
Vēl tikai krājas pirmie balsu simti vēlētāju balsojumā par Valmieras novada domes 19 deputātiem, bet jaunā novada aprises jau jūtamas Liesmas redakcijas ikdienā. Izsenis zināms, ka līdzcilvēki, vismaz daļa, uzskata avīzi par nopietnu ietekmes sviru, ar kuras palīdzību ja ne gluži zemeslodi pacelt, tad savas privātās problēmas iespējams atrisināt noteikti.
Kas to būtu domājis, ka viena Krišjāņa Kariņa valdības ministra politiskās identitātes maiņa izraisīs tik nopietnas pārmaiņas Ministru kabineta vīru un sievu statusos!
«Mazo skrūvīti pamana tikai tad, kad tā dažādu apstākļu dēļ pēkšņi ir salūzusi un apturējusi visu lielo mehānismu» – šīs Jetes Užānes jeb tautā mīļi sauktas par Cimdiņu Jeti «Dienu grāmatā» rakstītās rindas nezin kādēļ man ienāca prātā tagad, kad no lauksaimnieku un mežsaimnieku nevalstiskajām organizācijām saņēmām medijiem izplatīto ziņu par šomēnes gaidāmajām protesta akcijām.
Latvijā vēl nebija paspējis piemirsties skandāls saistībā ar to, ka virkne augstu amatpersonu apmeklējušas pasaules hokeja čempionāta spēles, uz kurām ieeja parastajiem mirstīgajiem iepriekš bija liegta, kad atsevišķas amatpersonas parūpējās, lai saistībā ar hokeju tiktu sarīkots jauns skandāls.
Šobrīd, kad Latvijā par spīti visam valda Lielais Hokejs, ir vairāk nekā piemērots brīdis atgādināt par «mazo» – par bērnu un jauniešu situāciju hokejā.