Lai arī Covid-19 pandēmija turpinās, Latvijas ekonomika joprojām uzrāda pozitīvus rezultātus. Šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ekonomika ir palielinājusies par 5,2%, un arī nākamā gada izaugsmes perspektīvas ir labas.
Mēs – īpaši hibrīdkara gados – attiecībās ar transatlantisko sabiedroto turamies pie ieražas, atvainojos, «tikai labu vai neko». Tāpēc acīs tā graužas vakardienas incidents Saeimā, jo tas izskatās gluži kā Krievijai nošpikots.
Pagājušajā nedēļā piektdien, 10. decembrī, valmierieši bija izbrīnīti, ka netālu no lielveikala Lidl varēja sastapt stirnēnu. Iesaistoties pašvaldības policijai un Valmieras dzīvnieku patversmei, stirnēnu sveiku un veselu nogādāja atpakaļ mežā. Jāsāk pierast, ka meža dzīvnieka ienākšana pilsētā un ziņkāre ir normāla parādība.
Iespējams, zināmu iekšpolitisku notikumu sakarā pēdējā laikā nav labais stils lietot apzīmējumu pirmajā vietā. Kaut vai tāpēc, lai nedotu papildu punktus labi saglabātiem veciem vēžiem, kuri nule grasās līst, faktiski pat jau salīduši jaunā kulītē, lai nākamā gada rudenī nāktu klājā ar, viņuprāt, neatvairāmas politikas piedāvājumu Latvijas tautai.
Šo pirmdien valdošās koalīcijas partijas nespēja vienoties par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošanu elektrībai un dabasgāzei, attaisnojoties ar to, ka šāds solis nedos jūtamu efektu. Vienlaikus tika panākta vienošanās līdz apkures sezonas beigām uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales pakalpojumu tarifu, kā arī paplašināt atbalsta pasākumus trūcīgākajai valsts iedzīvotāju daļai.
Aizvien pieaugošā starptautiskā nestabilitāte, kas skar ikvienu pasaules valsti, tajā skaitā arī Latviju, liek pastiprināti domāt kā par mūsu valsts drošību, tā nacionālo interešu aizstāvību. Viena no jomām, kas tieši skar abus šos jautājumus, ir nosacījumi, ar kādiem Latvijā ierodas un ilgstoši uzturas ārzemnieki.
Tuvojas Ziemassvētki, kas man vienmēr ir licies brīnumu laiks. Cilvēki tad atver savas sirdis un tic gaišajam, labajam. Mēs kā sabiedrība šajā laikā esam arī devīgāki, un te runa ir ne tikai par naudas līdzekļiem, bet arī par savu laiku.
Ceturtdien Saeimā bija balsojums, kuram var būt pat būtiska ietekme uz turpmāko tiesiskumu Latvijā. Tika balsots par Irēnas Kucinas apstiprināšanu Satversmes tiesas (ST) tiesneša amatā. Vajadzība pēc ST jauna tiesneša radās, jo līdzšinējai tiesnesei Sanitai Osipovai pilnvaru termiņš (10 gadi) bija beidzies jau augustā.
«Eiropa atvadās no «vecā izaugsmes modeļa», kas balstīts uz piesārņojumu, paredzot, ka videi kaitīgus risinājumus nomainīs dabai draudzīgas tehnoloģijas un ražošana.
Jācer, ka skandalozā politiķa izaicinošie «vojāži» beidzot izraisīs Saeimā nopietnas pārrunas par tās deputātu imunitātes lietderību un, ļoti vēlams, pat atcelšanu.
Pagaidām valdībā nav gūts atbalsts uzņēmēju aicinājumam ļaut zaļajā režīmā strādāt lielveikaliem arī brīvdienās un svētku dienās.
Ir sācies tas laiks, kad satumst jau piecos vakarā. Tagad, kad ārā ir sniegs, tas situāciju mazliet uzlabo, bet tāpat…
Nupat pienācis laiks, kad nedaudz atslābt var Saeima un valdība. 2022. gada budžets pieņemts un Valsts prezidenta izsludināts.
Izdarīt kaut ko labu otram bez atlīdzības, jebkurā dienā, jebkurā gadalaikā...
Iepriekšējās nedēļas nogalē par politiskajām izklaidēm parūpējās Saeimas deputāts, partijas Likums un kārtība dibinātājs Aldis Gobzems, kuru policija vienas dienas laikā divas reizes un divās dažādās pilsētās – Tukumā un Ventspilī – īslaicīgi aizturēja par administratīviem likumpārkāpumiem – nesankcionētu un epidemioloģiskās drošības prasībām neatbilstošu pasākumu rīkošanu.
«Miers virs zemes. Un cilvēkiem labs prāts» – šie senākā kristīgās baznīcas dziedājuma noslēguma vārdi vispirms izsaka vēlējumu tiem, kas tic Dievam.
Nākotnes pensiju veido dzīves laikā nomaksātie nodokļi, un šobrīd pensiju uzkrājumam valsts novirza 20% no personas bruto ienākumiem.
Šodien Latvijā dominē baltā krāsa, jo – kam par lielu prieku, kam par milzu rūpestiem – zemi pārklājusi sen neredzēta bieza sniega kārta.
Esmu pārliecināts, ka Egila Levita piedāvājums atjaunot valdībā kādreizējo valsts ministru amatu ir rūpīgi apsvērts, lietišķs un, iespējams, pat ļoti vajadzīgs risinājums.
Sākot ar pirmo decembri, daudzi cilvēki izmanto Adventes kalendāru, ko gatavojuši paši vai nopirkuši jau gatavu. Adventes kalendārs ir veids, kā bērniem un, manuprāt, arī pieaugušajiem gaidīt Ziemassvētkus un gūt nelielu prieku no mazas dāvaniņas ik dienu.