Vakardien piedzīvotajā Saeimas sensācijā, tās «veselīgajiem spēkiem» liedzot Sanitai Osipovai kļūt par Augstākās tiesas tiesnesi, varam mēģināt saskatīt «sudraba maliņu»: trešajā valsts varas atzarā politiķi saredz reālu spēku.
Sociālajos tīklos ceturtdien parādījās bildes par to, ka skolas piedalās «Silto džemperu dienā».
Iespējams, tikai retais no televīzijas faniem otrdienas vakarā Latvijas televīzijas pirmajā programmā pēc garās un interesantās intervijas ar dzejnieci Māru Zālīti nepārslēdzās uz kādu citu kanālu ar vēlajai stundai piemērotāku romantisku saturu, taču tā viņiem aizgāja garām interesanta un mums katram svarīga informācija, ko ļoti izsmeļoši sniedza dokumentālās filmas Atjaunojamās enerģijas ēnas puse pirmizrāde.
Vai var notikt jauns Krievijas iebrukums Ukrainā? Vai sāksies karš? Kā saspīlētā situācijā justies Baltijas valstīm? Vai lielvaras pareizi izprot Putina domugājienu? Vai iespējams, ka vēsture var atkārtoties?
Meita pārnāk no skolas un saka, ka sūrst kakls, sāp galva. Nebūtu pandēmijas laiks, visu droši norakstītu uz parastu saaukstēšanos, nogurumu, agru celšanos. Nav temperatūras, nav gripas, uzreiz galvā pazibētu, bet tagad viss ir citādi.
Rīt Saeimas sēdē tiks skatīti tā sauktās Covid-19 Parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi. Minētā komisija, jāatgādina, tika izveidota ar mērķi izmeklēt valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas sākuma posmā, kā arī nosaukt to amatpersonu un politiķu vārdus, kuri par šīm kļūdām ir atbildīgi, pie tam šie mērķi ir nevis vienkārši deklarēti, bet iekļauti arī izmeklēšanas komisijas garum garajā nosaukumā.
Pirmdien, 14. februārī, atzīmējām gada romantiskākos svētkus – Svētā Valentīna dienu jeb Visu mīlētāju dienu.
Domājams, pēc gada (ceru, ka agrāk) gudri un pat pārgudrāk nekā daži šobrīd varēsim spriest, vērtēt, kā un par ko vispareizāk vajadzēja lemt un neatliekami darīt, lai Covid-19 smagi neskar arī Latvijas iedzīvotāju veselību, lai ar minimālākajiem zaudējumiem gan saimniekotāji, gan iedzīvotāji izietu no vīrusa dēļ valstī noteikto ierobežojumu ekonomiskajām sekām.
Kļuvuši zināmi muzikālā konkursa Supernova 2022 rezultāti – par tā uzvarētājiem gan skatītāju (50566 balsis), gan žūrijas vērtējumā ar dziesmu Eat Yor Salad kļuvusi grupa Citi zēni, kuri pēc šī panākuma interneta vidē jau nodēvēti par pozitīvi uzlādētiem spridzekļiem.
Infotehnoloģijas padara mūsu dzīvi arvien ērtāku un dāvā pašu vērtīgāko, ko nopirkt nevaram – ietaupīto laiku. Taču katram ieguvumam ir sava cena.
Kas notiek Latvijā, diskutējot un lemjot par to, kādi ierobežojumi pandēmijas dēļ atceļami un kādi vēl turami spēkā?
Ik reizi, kad tiek kritizēta valsts pārvaldes aparāta gausā un dažkārt pat neprofesionālā darbošanās, nākas uzklausīt atrunas, ka ierēdņu atalgojums neatbilst veicamā darba apjomam, tāpēc gudrākos un labākos speciālistus pie sevis pārvilina privātais sektors, bet valstiskajam jāiztiek ar to, kas palicis pāri.
Rit jau otrā nedēļa, kopš tika ieviesta depozīta sistēma. Manā skatījumā tas bija ļoti nepieciešams jau sen, un, šķiet, neesmu vienīgā, kas tā domā. Tomēr tagad sociālajos tīklos ir manāmas gan sūdzības, gan dažādi joki par jaunatklāto sistēmu.
Otrdien, 1. februārī, tikās Saeimā izveidotā darba grupa, kas izveidota Satversmes tiesas (ST) 2020. gada 12. novembra un 2021. gada 8. aprīļa spriedumu izpildei.
Latvijas dienvidu kaimiņvalstī Lietuvā līdz ar šā gada 5. februāri tika pārtraukta «iespēju pases», kā pie mūsu kaimiņiem tiek dēvēts vakcinēšanās pret Covid-19 jeb sadarbspējības sertifikāts, pieprasīšana tirdzniecības, pakalpojumu sniegšanas u.c. vietās.
Gada sākums valsts budžetam ir patukšošanas laiks. Turklāt bez likumos noteiktajiem maksājumiem tiem, kuriem kaut kas no budžeta pienākas, šogad lielas naudas summas aiziet arī dažādām kompensācijām.
Arvien uzstājīgākas – gan pie mums, gan kaimiņos – kļūst runas, ka jāatceļ sanitārie ierobežojumi, kvadrātkodi un «zaļais režīms». Kaut kad tam neizbēgami bija jānotiek. Taču vai tiešām tik ātri?
Tagad daudzi runā par Zaļo kursu. Tas vēl nav līdz galam pabeigts jautājums, tas vēl nav stājies spēkā. Gan Eiropas Parlamentā, gan valdību attiecīgās ministrijas ar to vēl strādās.
Dzīvojam laikā, kad, ieejot pārtikas veikalā, redzam – plaukti vai lūst no daudzveidības.
Salīdzinot ar pagājušo gadu, šis gads lauksaimniekiem atnācis ar bēdīgiem jaunumiem – minerālmēslu cenas faktiski jau trīskāršojušās.