Mūsu energorūpju ziema
Nākamā gada janvārī un februārī Latvijai tiek prognozētas nopietnas problēmas siltumapgādē, īpaši daudzdzīvokļu centralizētajā apkurē. Kurināmā pietiks, draud aptrūkties naudas rēķiniem.
Nākamā gada janvārī un februārī Latvijai tiek prognozētas nopietnas problēmas siltumapgādē, īpaši daudzdzīvokļu centralizētajā apkurē. Kurināmā pietiks, draud aptrūkties naudas rēķiniem.
Mans uzdevums pašlaik ir vairāk klausīties, saprast un apkopot Latvijas uzņēmēju problēmas un domas. Kāpēc es izvēlējos kļūt par Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidentu?
Kāds no maniem draugiem Facebook platformā nesen bija nošērojis palīgā saucienu no sievietes, kas aizgājusi no vardarbīgām attiecībām.
Skatoties kalendārā, vajadzētu būt pavasarim. To apliecina arī uzsāktie ielu remonti Valmierā, īpaši Lāčplēša ielas posmā pašā pilsētas centrā. Ja vēl nepaveicas un avārijas dēļ jāpārkārto satiksme Raiņa un Beātes ielas krustojumā, tad sākas jautrība.
Domājams, vai ikvienam no mums joprojām spilgtā atmiņā atrodas Covid-19 pandēmijas lielāko uzplūdu laiks, tajā skaitā arī valsts vadības – politiķu un atbildīgo amatpersonu – reakcija uz visu notiekošo.
Ukrainas bēgļu ierašanās Latvijā ir radījusi sava veida bēgļu krīzi, jo mūsu valstī šie jautājumi līdz šim ir risināti galvenokārt situatīvi un joprojām nav izstrādāta ilgtermiņa politika bēgļu uzņemšanas jautājumā.
Viņnedēļ iznāca aprunāties ar Latvijā pazīstamu uzņēmēju, kurš ne pirmo gadu darbojas vietējā biznesā, sekmīgi strādājot eksporta tirgos ar pārtikas produktiem konservu nišā.
Ceturtdien Saeimas deputātus videouzrunā uzrunāja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Ir jāpiekrīt, ka latvieši Ukrainu atbalsta daudz. Ziedotā summa trīs mēnešos pārsniegusi jau divpadsmit miljonus eiro.
Ar premjera prasību «ievērot paritāti» nesenajā ministru demisijā bija paredzēts gaisināt Nacionālās apvienības vadoņu dižmanību. Taču rikošetā tā trāpīja «Attīstībai/Par!».
Pagājušajā piektdienā ar interesi noskatījos tautas gājienu Atbrīvošanās no padomju mantojuma. Ļoti cerēju, ka ieraudzīšu gājiena priekšgalā Nacionālās apvienības 13. Saeimas frakcijas vadītāju Raivi Dzintaru.
Vakar Latvijas TV Rīta Panorāmā kārtējo reizi ciemojās Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe, kura prognozēja, ka vasaras otrajā pusē un rudenī ļoti kardināli mainīsies veikalu plauktu saturs, ko diktēs straujais energoresursu cenu un ražošanas izmaksu kāpums, jo iedzīvotājiem nebūs vajadzīgi pilni plaukti ar produktiem, kurus neviens nevar nopirkt.
9. maijs un tā pēcgarša plānoti neplānotajās aktivitātēs Rīgā Pārdaugavā pie lielā staba Latvijas 14. Saeimas pirmsvēlēšanu gaisotnē rezultējās ar iekšlietu ministres Marijas Golubevas demisiju.
Vēloties ziedot, meklēju to kontu numurus, kas izveidoti speciāli ziedojumiem Ukrainas iedzīvotājiem.
Pēc visa spriežot, kārtējo reizi ar neko beigsies šoreiz no Zemkopības ministrijas (ZM) nākušais ierosinājums no 21% līdz 5% samazināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi daļai par primāriem uzskatītiem pārtikas produktiem. Valdošās koalīcijas partneri (ZM atrodas Nacionālās apvienības pārziņā) pret ieceri ir noskaņoti skeptiski, kas nozīmē – vismaz pārskatāmā nākotnē nekāda samazinājuma nebūs.
Nesen Latvijas televīzijas raidījuma «Panorāma» pielikumā «Šodienas jautājums» juriste, tiesību zinātniece un pašlaik ES Tiesas tiesnese Ineta Ziemele, runājot par 10. maija notikumiem Rīgā, Uzvaras parkā, un vairāku tur klātesošo paustajiem agresīvi naidīgajiem izteikumiem pret Latviju un Ukrainu, pauda viedokli, manuprāt, ar ļoti dziļu jēgu.
Pagājušajā nedēļā koalīcijas partneru un arī premjera gandrīz vai ultimatīvi izteiktos pieprasījumus par pāris ministru nomaiņu politisko norišu vērtētāji uzskata par visnopietnāko krīzi Krišjāņa Kariņa valdības laikā.
Valsts policija (VP) atrodas nepieciešamu un neatliekamu pārmaiņu priekšā, un svarīgi ir šīs pārmaiņas īstenot mērķtiecīgi un sasniegt tālejošus rezultātus. VP iecirknim jebkurā Latvijas teritorijā būtu jākļūst par nosacītu «policijas sirdi», maksimāli nodrošinot visu resursu koncentrēšanu tieši iecirkņos, ne reģionālajā un valstiskajā līmenī.
Aprīļa beigās bija lielā talka, kad cilvēki kopīgiem spēkiem apvienojās un centās padarīt tīrāku mūsu Latviju. Tika sakoptas gan ceļa malas, gan meži, gan dažādas atpūtas vietas. Katrs kopa, ko nu varēja.
Ministru prezidentam jābūt gluži vai pateicīgam Nacionālajai apvienībai par tās ultimātu. Partijas prasība aizvākt Mariju Golubevu no valdības ļāva Krišjānim Kariņam izrādīt sabiedrībai viņa eleganci politiskos risinājumos un veselīgu humora izjūtu.