Totāls pārpratums
Svētdienas vakars. Laiks, kad jāņotāji negribīgi atgriezās no laukiem pilsētā – kurš lēnīgs, saguris un jau domās iegrimis par strauji pienākušo jauno darba nedēļu, kurš vēl ar ilgošanos atpakaļ skatīdamies uz brīnišķīgo Latvijas vasaru, ko var izjust tikai laukos.
Visi ēduši un dzēruši vairāk nekā parastos svētkos, kādi atraduši meklēto papardes ziedu, citi dziedājuši un dejojuši vai vismaz sagaidījuši saullēktu, kā tas Jāņos pieklājas. Tāpat svētdienas vakarā negadījumu un pārkāpumu statistika arī bija sagurusi no visa, kas to brīvdienās papildināja, un gaidīja pirmdienas rītu, kad mediķi, policisti un ugunsdzēsēji to apkopos un pavilks zem tās svītru. Visur valdīja nenovēršamais svētku nobeigums.
Bija jau pāri deviņiem vakarā. Cilvēku Valmieras ielās pavisam maz. Lai ātrāk atvēsinātu tos, kuri varbūt par daudz aizrāvušies ar svinēšanu, vasarīgais siltums, kas vēl dienā bija saulaini mīlīgs, pēkšņi bija apmeties atsvešināti vēss un atturīgs. Iebraucot pilsētā ar autobusu, pa logu varēja redzēt, kā viens pāris, rokās sadevušies, cīnījās ar acīmredzami nepārvaramu varu, mēģinot turēties ietvei pa vidu un, spītējot grūtībām, tikt uz priekšu.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv