Dižākos skudru pūžņus meklējot

Izteiktu liecību par sevi, iemūžinājušās pirms miljoniem gadu sacietējuša dzintara lāsēs, sniedz viņas pašas. Daudz pētītie un pat mūsdienās laikam tā arī līdz galam neizpētītie lielo skudru pūžņu noslēpumi joprojām tiek uzskatīti par vienu no dabas brīnumiem. 

Visvairāk pazīstam meža skudras, kas dzīvo saulainās vietās būvētās ligzdās jeb skudru pūžņos. Bet tā ir tikai celtnes redzamā daļa, jo tikpat liela daļa atrodas pazemē. Vienā pūznī var sadzīvot pat vairāk nekā miljons skudru. Ir arī pieņēmums, ka visas milzīgajā skudru pūžņa kopumā pastāvošās informācijas ķēdes un plūsmas, savstarpējā sasaiste un aktivizēšanās iespējas maz atpaliek no iespējām, kādas ir cilvēka smadzenēm. Tieši šis «kolektīvais saprāts», kas skudru kopienās ir veidojies miljoniem gadu, tad arī acīmredzami ir tas, kas ļāvis tām pārdzīvot daudzas dzīvības izpostījušās kosmiskās, ģeoloģiskās un klimata katastrofas un, kā zinātnieki pieļauj, iespējams, ļaus dzīvībai uz Zemes saglabāties pat vēl tad, kad uz tās vairs nespēs dzīvot cilvēki. Šādi vērtējumi gan vairāk piestāv fantastikas pasaulei, bet realitāte ir tāda, ka skudras joprojām pasaulē ir vienas no izplatītākajām, labi organizētās kolonijās dzīvojošajām kukaiņu sugām.

SKAISTULIS. Gluži vai kā pils tornis šāds dižs skudru pūznis bija skatāms 2014. gadā. Ārijas Romanovskas foto