Pilsētās un novados

SIA «Ābeles» veikaliņā «Bode» Mazsalacas centrā kopš februāra var nopirkt pašu ceptas, svaigas un garšīgas smalkmaizītes un kūkas.

27. martā Valmierā viesnīcā «Wolmar» risinājās tikšanās – diskusija «Kultūrdialogs un integrācija», ko organizēja biedrība «Sadarbības platforma» projekta «Integrācijas ABC – 2» ietvaros ar mērķi veicināt trešo valstu pilsoņu un Latvijas pilsoņu aktīvu sadarbību un pilsonisko līdzdalību, nevalstisko organizāciju, pašvaldības un iedzīvotāju iesaisti integrācijas un naturalizācijas procesu uzlabošanā.

25. martā pieminējām tos vairāk nekā 42000 cilvēku, kurus pirms 66 gadiem Latviju okupējusī padomju vara, īstenojot slepenu operāciju ar nosaukumu «Krasta banga», deportēja tālu prom no savām mājām. Ceļā uz Sibīriju dzīvības zaudēja 183 cilvēki, pēcāk izdzisa vēl 4941 dvēsele. Piecdesmito gadu otrajā pusē, mainoties PSRS varai, sākās izsūtīto reabilitācija. Cilvēki atgriezās, bet jau ar salauztiem likteņiem.

Sena teika vēsta, ka Dievs piedzimis Ziemassvētkos, bet šūpuli viņam kāruši Lieldienās. To ievērojot, cēlusies tradīcija šūpoties. Šai laikā diena sasniegusi nakts garumu un grib to pārspēt. Pati Saule par to priecīga un Lielās dienas rītā šūpojas: Lieldienas rītu vajagot iekāpt kokā, tad varot redzēt, kā saulīte lēkdama danco.

Kristīgajā pasaulē pēc Pūpolu svētdienas seko Svētā nedēļa, bet, ievērojot tautas tradīcijas, daudzviet neaizmirst par pēršanu ar pūpoliem: veselībai, labam laikam, ražai un skaistumam.

Viņa būtu pašsaprotama kandidāte «vecās Eiropas» valstī ar stabilām varas tradīcijām, kur prezidenta amats vainago ilgu un veiksmīgu politisko karjeru. Taču mēs vēl mīlam meklēt laimeslāčus zoodārzos un citur. SANDRA KALNIETE necer ievākties Rīgas pilī — viņa grib, sportiski izsakoties, pacelt vēlēšanu latiņu augstāk.

Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» Resursu centrā notika praktiskas nodarbības romu bērniem un jauniešiem «Izglītība un brīvprātīgā darba iespējas Latvijā un pasaulē».

Kad saule iegriezusies ceļā uz vasaru un sāk dziedāt putni, Rencēnu pensionāru biedrības «Sapratne» biedri pulcējas kopsapulcē. Šī gada marts Latvijā  ir citāds — 150. jubileja Aspazijai. Latvietei, dzejniecei, vairāku lugu autorei, kas pazīstama kā sieviešu tiesību cīnītāja, apliecinot to savos literārajos darbos. Par Aspazijas dzīvi un mīlestību pensionāriem stāsta kopsapulces ciemiņš — kādreizējā rencēniete, viena no Ploču ģimenes astoņām māsām Mirdza Lībiete. Šobrīd cēsniece — literāte, rakstniece, skolotāja.

Rīt Valmierā ieradīsies XI Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētku žūrija, lai novērtētu Valmieras pilsētas, Kocēnu un Beverīnas novada deju kolektīvu sagatavotību. Diena nesolās būt viegla, jo kā vienmēr mūspusē ir ļoti daudz kolektīvu — kļūt par svētku dalībniekiem pretendē gandrīz četrdesmit dejotāju kopas.

Lielās Talkas pašvaldību konkursā «Pastāvēs, kas pārvērtīsies» iesaistījies arī Kocēnu novads. Iniciatīva nākusi no Dikļu pamatskolas vecāku padomes, kas arī rosināja sasaukt sapulci, lai kopīgi izspriestu, ko un kā darīt, stāsta novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītājas vietniece KRISTĪNE LĪDAKA. Tā, visām novada un pagasta gudrajām galvām sanākot kopā, izsprieduši, ka unikāla vieta pagastā ir Neikenkalna Dabas koncertzāle un ka šī ir tā vieta, kas jāattīsta: «Ņemot vērā, ka dabas koncertzāle jau ir veidota uz dabas pamatiem, to jāturpina apaudzēt ar dabīgo. Koncertzāles teritorija ir publiska telpa, kur arī mašīnas braukā, tāpēc, lai to pasargātu, radās doma, ka vajadzīgs zaļo zonu sargājošs dabīgs dzīvžogs.»

Tik skaistas — lielas, košas, smaržīgas — narcises uz 8. martu bija nopērkamas puķu tirdziņā pie Valmieras autoostas. Tās — bērzainietes AUSMAS PURBĒRZIŅAS izaudzētas. Sarunājām, ka aizbraukšu ciemos, lai paskatītos, kas uzņēmīgās sievietes saimniecībā šopavasar notiek.

1960. gadā Burtnieku Ausekļa skola tika pārcelta uz Burtnieku centru skolai pielāgotās telpās. Ausekļa skolas telpās atvēra internātskolu.

Jau sesto gadu  Latvijā notiek E-prasmju nedēļa. 2014. gadā mūsu valsts starp visām kampaņas dalībvalstīm Eiropas Savienībā bijusi viena no aktīvākajām tās dalībniecēm. Šogad E-nedēļas pasākumi notiek arī visos Kocēnu novada pagastos, par drošību internetā tiks klāstīts arī Vaidavas internātpamatskolas skolēniem.

Valmieras  senioru deju kopa «Atvasara», realizējot Borisa un Ināras Teterevu fonda un Valmieras pašvaldības līdzfinansētu projektu «Mēs savai Valmierai un Latvijai», tikusi pie jauniem koncertu tērpiem un mūzikas aparatūras, ko izmanto šlāgergrupa «Džambulaja».

Valmieras un tuvākās apkārtnes fotogrāfiem jau ierasts, ka ir aizņemta katra mēneša pirmā un trešā sestdiena. Tajās Valmieras muzejā notiek fotopulciņa nodarbības, kurās dalībnieki apgūst gan fototehnikas un apstrādes knifus, gan nodod vispārējai vērtēšanai savas un analīzei citu fotogrāfijas.

Lai arī ārā joprojām vēss un nemīlīgs, galvās jau perinās domas par laiku, kad pelēcīgumu laukos un pilsētās nomainīs zāles sulīgais zaļums un puķu košums. Cik krāsaina Valmiera būs šovasar, jautāju pašvaldības nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes vadītājai RITAI JEMŠIKAI.

Starp tiem jauniešiem no mūspuses, kurus 1949. gada 25. martā sveša vara aizveda izsūtījumā, bija arī valmierieši DZINTRA un KĀRLIS PĒTERSONI.

Vidzemes Augstskolā un Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā norisinājās Vidzemes reģiona skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konference— konkurss. Tajā ar 96 darbu prezentācijām piedalījās 110 dalībnieki no 15 Vidzemes reģiona skolām.

Valmieras 5. vidusskolas zālē notika Latvijas kausa izcīņas 4. posms galda hokejā, un piedalījās 70 spēlētāji no Rīgas, Valmieras, Ventspils, Inčukalna, Talsiem, Saulkrastiem, Jēkabpils, Skrundas un arī pieci jaunie spēlētāji no Burtniekiem. Valmieru pārstāvēja Emīls Krasts, Sandis Krasts, Jānis Rektiņš un Pēteris Mežulis.

Šādu, nedaudz no brāļu Kaudzīšu romāna Mērnieku laiki pārfrāzētu jautājumu viņnedēļ Burtnieks uzdeva Burtnieku novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un vides attīstības komisijas vadītājam. Lūk, ko teica deputāts JĀNIS MATISONS.