Valmierā nobeigumam tuvojas vērienīgie rekonstrukcijas darbi Andreja Upīša ielā — no krustojuma ar Rubenes ielu gandrīz līdz pašam pilsētas apvedceļam, kur jau iepriekš bija asfaltēts gabals no ātrgaitas šosejas līdz pat Volvo centram.
Lai satiktos un smeltos jaunas idejas, vakar Kocēnu kultūras namā norisinājās Valmieras rajona sieviešu apvienības 11. pozitīvās pieredzes vasaras skola. Latvijas lauku sieviešu apvienība (LLSA), kurā ietilpst arī mūspuses organizācija, pastāv jau piecpadsmit gadus un regulāri aicina dalībnieces sanākt kopā, lai izglītotos, izzinātu, attīstītu savas spējas un celtu pašapziņu.
Droši vien vairākums Liesmas lasītāju viņu pazīst kā prasmīgu dārzkopi, kurš ar savām gudrībām gatavs nākt talkā arī citiem augļu dārzu un dārziņu īpašniekiem. Šovasar no kolēģa Aivara uzzināju, ka Svitku saimnieks KALVIS ELIĀSS ir arī metālists, kurš zina, ko un kā savām rokām izgatavot, lai savā saimniecībā strādāšanu padarītu efektīvāku un sirdij tīkamāku. Manuprāt, vārds Kalvis jau no pašas dabas apzīmē cilvēku, kurš ar vīru lietām uz tu par visiem 120%!
1955. gada pavasaris ir neparasti auksts. Ziema spītīgi neatkāpjas, vēl aprīļa beigās sadzenot tādas sniega kupenas, ka vīriem nākas cītīgi strādāt ar lāpstām, lai izraktu ceļu zirga pajūgam. Arī ziedoņa vārti veras lēni. Tikai ap Jāņiem uzzied narcises, tulpes... Līgo vakarā ābeļu ziedos tērpjas dārzi. Arī Naukšēnu ciema Ozolniekos.
Piektdien, 10. jūlijā, pl. 16 Kārķu pagastā pie Ķires tilta notiks ceļa Ziemeļu stīga rekonstruētā posma Kārķi – Naukšēni atklāšana. Jauno ceļu pirmie iemēģinās Aivars Freimanis (Frīdis) ar saviem Vēja brāļiem, motokluba Valkas vanagi dalībnieki, Naukšēnu motobraucēji. Viņiem pievienoties parādes brauciena maršrutā Kārķi – Naukšēni – Kārķi aicināts ikviens motociklists, mopēdists un katrs, kam patīk vējš un Vēja brāļi.
Naukšēnu novada Ķoņu pagasta «Apškalnos» dzīvo ZAIGA BIRŽMANE. Dzimtajā pagastā arī skolojusies sešas klases, bet vēlāk mācības turpinājusi Cēsīs un Rūjienas vidusskolā. Interese bijusi par celtniecību, tāpēc tālāk izglītojusies Rīgā, kur ieguvusi lauku celtniecības meistara diplomu. Jau četrus gadus viņa strādā Naukšēnu novada vidusskolas filiālē Ķoņu pamatskolā. Kolēģi viņu vērtē kā ļoti sirsnīgu un izpalīdzīgu cilvēku.
Otrdien Valmierā seminārā «Pieaugušo izglītības vajadzības un iespējas» piedalījās pārstāvji no Valmieras, Naukšēnu, Jaunpiebalgas, Cēsu, Līgatnes, Limbažu un Gulbenes pašvaldībām, izglītības iestādēm un nevalstiskajām organizācijām, kas iesaistītas pieaugušo izglītības politikas veidošanā un realizēšanā.
Piektdien sākās un līdz pat svētdienai Valmierā un Cēsu novadā, bet atsevišķos sporta veidos arī Burtnieku, Kocēnu, Limbažu, Līgatnes un Valkas novadā, kā arī Jūrmalā un Rīgā notika Latvijas Jaunatnes olimpiādes sacensības pavisam 26 sporta veidos plus vēl florbolā, sadalot 236 medaļu komplektus. Oficiāli sacensībām bija reģistrējušies 2637 jaunie sportisti no 83 Latvijas pašvaldībām. Pasākuma kulminācija, protams, bija svētku gājiens un olimpiādes svinīgā atklāšana Valmieras estrādē.
Sestdien, 4. jūlijā, norisinājās Olimpiešu parka teritorijas labiekārtošanas projekta atklāšanas pasākums, kurā, atzīmējot sadarbību starp Latvijas Jaunatnes vasaras olimpiādes rīkotājiem — Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), Valmieras pilsētas pašvaldību un Burtnieku novada pašvaldību, tika stādīti jauni koki: sarkanās un sudraba kļavas.
Lielas puķu dobes mazpilsētas centrā, stādījumi iepretim muzejam un bibliotēkai Mazsalacu dara krāšņāku, acīs krītošāku.
Mazsalacas senioru biedrībā «Atbalss» jaunu ieceru netrūkst.
Kaismīgi laivotāji veido to Latvijas upju topu, kas visvairāk aicina mesties plūdumā, baudot dabu, klusumu un savējo kompāniju.
Piektdienās ir sieviešu pēršanās dienas, bet sestdienās — vīru laiks. Tā rakstīts, reklamējot Mazsalacas pilsētas sabiedriskās pirts pakalpojumus.
18. jūlijā uz atmiņu kamola ritināšanu tiek aicināti Sēļu skolas kādreizējie audzēkņi. Viņu domu rosinājumam publicējam vienu no šī kamola pavedieniem — šīs skolas absolventes «Sprīdīšu» mājas kādreizējās īpašnieces ANDAS VINTERES 2001. gada decembrī rakstītas atmiņas.
12. septembrī norisināsies pirmie Kokmuižas svētki, caurvijot senlaicīgo neobaroka laika atmosfēru savienojumā ar mūsdienu kultūru. Centrālā svētku norises vieta būs Kokmuižas parterā.
Ko gan darīt tad, kad Jānis sajūt izsalkumu? Pieļauju, ka Valmierā pats galvenais Jānis — tas, kurš domes priekšsēdis Baiks — no pašvaldības nama dodas pāri Lāčplēša ielai uz Rātes vārtiem. Kaimiņpilsētā, manās dzimtajās Cēsīs, tieši tāda paša ranga Jānis — tas, kurš Cēsu novada domes priekšsēdis Rozenbergs — šovasar tādās reizēs varbūt iecienījis pavisam nesen Cēsīs atklāto restorānu Izsalkušais Jānis. Tiesa, viņam gan būs garāks gabals no Cēsu domes ejams, garām Svētā Jāņa baznīcai. Un te jau vēl stāsts par Cēsu Jāņiem nebūt nav galā...
Viņsvētdien, kad Svētā Sīmaņa baznīcā pēc renovācijas atklāja torni, svinīgajā ceremonijā tika sveikti vairāki vīri, kas te savu roku pielikuši. Tā nu sanāca, ka aprunāties dabūjām tikai krietnus 30 metrus virs zemes — vispirms pie pulksteņa mehānisma, pēc tam jau torņa skatu laukumiņā, no kurienes uz visām debess pusēm Valmiera kā uz delnas redzama.
Vasaras vidū un siltumā Valmieras tirgū lielos lietussargus steiguši nomainīt saulessargi. Daži no tiem ir košāki, bet citi — tie paši, nu vien pretsaules vajadzībai. Dažā svaigā tējas piedāvājumā ir pārtapuši savītušie Jāņu un Pēteru kroņi, taču svaigu ziedu piedāvājums joprojām ir liels. Tā Agita no Jaunraunas puses stāsta, ka vēl daudzi turpina pirkt podu puķes, pat steidz stādīšanai atraitnītes iegādāties. Viņas piedāvājumā ir krāšņas gazānijas par 70 centiem podiņā.
Kāds no tiem valmieriešiem, kas uzskata, ka Valmierā soliņu, kur nogurušajiem kājāmgājējiem atvilkt elpu, joprojām ir par maz, bija nolēmis situāciju kaut nedaudz uzlabot, Beātes ielas malā netālu no bērnu rotaļu laukuma novietojot vecu biroja grozāmo krēslu.
Šogad Kocēnu novada svētku ietvaros Zilākalna pagastu ieskandināja Kocēnu kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvs «Savieši» un pūtēju kvintets. Pasākumu apmeklēja dažāda vecuma skatītāji — gan bērni, kuri tikai mācās spert pirmos solīšus, gan jaunieši, gan arī cienījama vecuma vietējie iedzīvotāji. Spriganums, pārliecība par to, ko dara, virmoja no māksliniekiem visa koncerta laikā. Šogad koncertu apmeklēja arī viesstrādnieki, kas savu sajūsmu par latviešu tautas dejām izteica ar bravo saucieniem.