Inese Birzkope

Noticis kārtējais R. Blaumaņa literārās prēmijas 15. konkurss Latvijas skolēniem no 7. līdz 12. klasei gadā, kad atzīmējām Braku memoriālmuzeja sešdesmitgadi. Konkursa mērķis bija veicināt skolēnu dziļāku interesi par latviešu literatūras klasiķi R. Blaumani un viņa dzīves un darba vietu «Brakiem». Katrai vecuma grupai tika piedāvāti trīs temati: 7. – 9. klasei «Lauku sētas raksturojums R. Blaumaņa pasakā Velniņi,» «Braku kalnā uzkāpjot», «Par ko pieaugušie skumst, par to daudzreiz bērni priecājas»; 10. – 12. klašu grupai «Kas būtu Latvija bez Rūdolfa Blaumaņa?», «Par ko sapņo R. Blaumaņa lugas Indrāni varoņi», «Bez darba vārdi ’cīnīties, censties’ paliek tukšas skaņas».

Rīgas Skolu muzejā un Bērnu un jaunatnes centra «Rīgas Skolēnu pils» telpās norisinājās semināru cikls skolu muzejniekiem. Vienlaikus bija iespēja iepazīt divas vērienīgas izstādes: Rīgas skolotāji — Starptautiskā Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursa laureāti (1994 — 2019) un Latvijas Laureātu devums. Starptautiskajam Luda Bērziņa pedagogu radošo darbu konkursam — 25. Galvenās tēmas: Izcilas personības Latvijas izglītības attīstībai, Skolu vēstures un personību apzināšana un izpēte, praktikums  — Pētām skolu vēsturi un pedagogu dzīvesstāstus.

Kad pīlādži uzliesmojuši un Latvijas zaļās rotas lapas ar ogām cenšas degt vienā sārtā, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejā kopā sanāca rencēnieši, kurus ieinteresēja rokdarbu izstāde «No pagātnes pūra dārgumiem» un uzziņa par seno Ciores muižu un tās iedzīvotājiem vēlākā laikā.

Rencēnu pagasta vēsturē ierakstīti vairāku rakstnieku un dzejnieku vārdi, kuri atstājuši savas radošās domas grāmatās un piemiņā. Kad notiek Dzejas dienu aktivitātes, Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzeja vadītāja, latviešu valodas un literatūras skolotāji un klašu audzinātāji skolēnus iepazīstina ne tikai ar Latvijā zināmajiem, bet arī ar savas puses literātiem. Un viņu nav maz. Dzejniece, skolotāja Marta Grimma (Endzelīna) ir dzimusi mūsu pagastā. Par dzejnieku un žurnālistu Vili Cedriņu atgādina saziņa ar dēlu Gundaru un mazdēlu Alvilu Jelgavā, kā arī rūpes par piemiņas vietu Sauļu pusē. Vilis Āboltiņš uzskatīts par revolucionāro dzejnieku, sodīts Staļina kulta laikā, bet reabilitēts. Vilis Derums (Zemgars) – zinātnieks, paleopatologs, rakstnieks – vairākus gadus dzīvojis un strādājis Rencēnu slimnīcā. Valija Ruņģe – literatūras zinātniece, rakstniece, ārste, zināmu laiku darbojusies Rencēnos, vēlāk ASV. Viņas rakstītā vēstule draudzenei, skolotājai Zaigai Jostsonei glabājas skolas muzejā. Modris Miervaldis Mednis vienu gadu 5. klasē mācījies mūsu skolā, vēlāk kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, tad uz ASV. Vairākas reizes apciemojis skolas muzeju un dāvinājis savas dzejas grāmatas.

Senioru biedrības valde aicināja pensionārus doties nelielā izbraukumā pagasta vietās, kur dzīvo, strādā un atpūšas interesanti cilvēki.

Bija iespēja aplūkot Rencēnu pagasta bijušo muižu vietas.

Sagaidot dzejnieka Kārļa Skalbes 140. jubileju, Profesionālās izglītības kompetences centrs «Kuldīgas Tehnoloģiju un tūrisma tehnikums» sadarbībā ar Valsts Izglītības satura centru (VISC) un Kuldīgas novada Latviešu valodas un literatūras jomas apvienību organizēja konkursu, aicinot 15 līdz 20 gadus vecus jauniešus iesaistīties literāro darbu un pārspriedumu veidošanā. Tā mērķis bija raisīt dziļāku interesi un izpratni par K. Skalbes lomu latviešu kultūrā, attīstot gan radošās, gan pētnieciskās prasmes, savas attieksmes un spriedumu veidošanā, kā arī izkopt individuālo latviešu valodas stilu un stiprināt piederību savai ģimenei, skolai, zemei un valstij. Organizētāji piedāvāja piecas literāro darbu un sešas pārspriedumu tēmas.

Noslēdzies History Network for Young Europeans un Vēstures skolotāju biedrības skolēniem piedāvātais gadskārtējais pētījumu konkurss «Vēsture ap mums». Tā mērķis bija veicināt vēstures izzināšanu, apzinot un analizējot vēstures avotus, un izstrādāt avotu pētījumā balstītu patstāvīgu darbu. Konkursa uzdevumos norādītas jauniešu kritiskās domāšanas, uzziņas avotu analīzes prasmju un radošo spēju attīstīšanas iespējas. Konkursa tēma «Es nēsāju Latviju kabatā kā mīklu, ko nevar atminēt» aicināja atrast un izpētīt vēstures avotus par nozīmīgiem, bet mazāk zināmiem notikumiem, cilvēkiem, lietām, vietām Latvijā, kas iedvesmojušas, pārsteigušas, likušas uzdot jautājumus un meklēt atbildes.

Rencēnu pamatskolā aizritējusi tradicionālā Starptautiskā muzeju diena un nakts ar devīzi «Tālavas taurētājs», ko sagatavoja skolas novadpētniecības muzejs.

Starptautiskajā valodas dienā 21. februārī Rencēnu pamatskolas, Naukšēnu vidusskolas, Rūjienas vidusskolas un Valmieras Pārgaujas sākumskolas skolēni kopā ar skolotājiem tika uzaicināti piedalīties Latviešu valodas aģentūras rīkotajā jaunrades darbu konkursa «Mans bērnības stāsts» noslēguma pasākumā. Tas notika Rīgā, Latvijas Leļļu teātrī. Dalībniekus atraktīvi sagaidīja literāro darbu tēli leļļu izskatā: Suns, Pepija, Karlsons. Katrs dalībnieks saņēma pildspalvu un speciāli veidotu mapi ar uzrakstiem «Cieni valsti, runā latviski!».

Rencēnu pamatskolā novadpētniecības muzejs un pulciņš skolas kolektīvu aicināja uz 1991. gada barikāžu atceri, lai sajustu, kā caur dvēseli Latvija izrit ar visu, ko ļauj tā mums mīlēt. Tradicionāli iekārtotajā izstādē par dienām, kas materiālos un fotoattēlos atspoguļo laiku, kad izšķīrās Latvijas liktenis, varēja iepazīt skolotāju un skolas darbinieku līdzdalību valdības un valsts sargāšanā. Ielogotajos sarakstos varēja izlasīt visu rencēniešu un to barikāžu dalībnieku vārdus, kuri piedalījušies barikādēs un pašlaik dzīvo mūsu pagastā, kopskaitā 131. Skolas muzeja vadītāja Inese Birzkope laika gaitā, turpinot Herberta Baltgalvja un Laimoņa Muzikanta iesākto dalībnieku reģistrēšanu, ir viņus apzinājusi, ieteikusi gan piemiņas medaļas, gan apliecinājuma saņemšanai.

Jau trīspadsmito reizi Riebiņu novada dome, Galēnu kultūrvēstures biedrība un Roberta Mūka muzejs Latvijas vispārizglītojošo un arodvidusskolu audzēkņiem rīkoja jaunrades darbu konkursu, veltītu dzejniekam un reliģiju pētniekam Robertam Mūkam ar mērķi aicināt skolēnus atklāt savas domas, izjūtas un pārdzīvojumus par neparasto un savdabīgo gan Mūka dzejā un esejās, gan apkārtējā sabiedrībā. Konkursa tēma izteikta R. Mūka domu graudā «Man nevajag nemirstības eliksīra,/ Nemirstība ir iesieta Latvijas sierā». Dalībnieku uzdevums bija uzrakstīt jebkura literārā žanra jaunrades darbu atbilstoši tēmai, izvēloties savu virsrakstu.

Rūjienas izstāžu zālē pulcējās pašvaldības domes pārstāvji ar priekšsēdētāju Gunti Gladkinu, viesi un ieinteresētie, kuriem nav vienaldzīga vēsture un tajā iesaistīto cilvēku likteņi.

Rīgā, Latviešu biedrības nama Baltajā zālē, notika BJC «Skolēnu pils», Rīgas interešu izglītības metodiskā centra un skolu vēstures muzeju valsts simtgadei veltīts festivāls «Interesanti dažādībā – vienoti Latvijai». Tajā plašā spektrā sevi apliecināja dažādu tautību skolas: lietuviešu, poļu, igauņu, krievu, vācu un latviešu, prezentējot skolas vēsturi, izdejojot un izdziedot sev raksturīgo.

Viļa Rīdzenieka vienīgajā fotogrāfijā, kas uzņemta 1918. gada 18. novembrī, Latvijas valsts sākotnes vēsturisko personību vidū ir arī Jānis Alfrēds Bērziņš (pēc izpētes Nr.12.) no Rencēnu pagasta «Vecostermaņiem». Pirms trim gadiem Rencēnu pamatskolas skolniece Elīna Bombaka kopā ar muzeja vadītāju, piedaloties konkursā «Vēsture ap mums», nolēma iepazīties un apkopot uzziņas par cilvēku, kurš bijis klāt valsts dzimšanas laikā. Saliekot kopā uzzināto no Intas Pētersones Rencēnu vēstures grāmatas, tiekoties ar Ilonu Grasi (viņas māte ir J. Bērziņa māsīca) un no Ilgvara Butuļa un Gunāra Janaiša grāmatas «Valsts pirmā», atklājās, ka J. Bērziņam vienīgajam no 38 Latvijas Tautas padomes locekļiem nav ierakstīts mūžībā aiziešanas gads, tikai norāde – 196?. Izpētot iespējamos materiālus, meklētais netika atrasts. Tikai pirms mēneša laimīga sagadīšanās palīdzēja. Paldies Rūjienas muzeja vadītājai Līgai Siliņai, kura, meklējot sev vajadzīgo, nokļuva pie svarīgiem J. Bērziņa dzīves materiāliem un foto. Rīgā dzīvo viņa sievas māsas Mildas meita Mirdza Lapsa, ar kuru Līga tikās klātienē. Atrasta arī vieta, kur apglabāta J. Bērziņa ģimene, tikai nekādas norādes. Ir taču pelnījis plāksnīti?...

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs un pulciņš septembrī visu skolas kolektīvu – skolēnus no 2. līdz 9. klasei, skolotājus un skolas darbiniekus – aicināja, nedaudz akcentējot Dzejas dienas, iesaistīties Latviešu tautasdziesmu koka veidošanā.

Eiropas Kultūras mantojuma dienas notikumi Rūjienā izvērtās pacilāti, jo tās norisi pārdomāti bija sagatavojusi Izstāžu zāles un muzeja vadītāja Līga Siliņa. Pulcēšanās pie tēlnieka Kārļa Zemdegas pieminekļa agronomam, bijušajam zemkopības ministram un Ministru prezidentam Arturam Alberingam «Sējējs», kas 1939. gada augustā tika atklāts, 1952. gadā nogāzts, salauzts un aprakts, no jauna atdzimis un iesvētīts1988. gada 18. novembrī, šobrīd notīrīts un saposts, atspoguļo sabiedrības attieksmi par saglabājamām vērtībām un vēlmi uzzināt vairāk par A. Alberinga personību.

Grāmatas «Latvijai 100» sastādītājs un tekstu autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents Dr.med.h.c. Pēteris Apinis. Divarpus gadus viņš un asistente, projekta vadītāja Aiva Stiprā, apceļoja Latvijas pilsētas un pagastus, meklējot savdabīgas fotogrāfijas un stāstus, lai uzburtu vīziju, kas tad ir Latvija savos simt gados. Grāmata tika atvērta 16. augustā Latvijas Ārstu biedrībā Rīgā visā darbadienas garumā, klātesot uzaicinātajiem, kuri piedalījušies grāmatas veidošanā, iesūtot fotogrāfijas vai paši grāmatā iekļuvuši kādā no fotoattēliem. Atnācēji saņēma aicinājumu parakstīties pie savām iesūtītajām bildēm divos grāmatas eksemplāros. Viens tiks atdots Nacionālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam, lai viņš to noglabā dziļā plauktā. Otru uzdāvinās Valsts prezidentam, lai tā allaž atrodama Prezidenta pilī.

Rencēnu pamatskolas novadpētniecības muzejs interesentiem rīkoja tikšanos ar 8. vidusskolas izlaiduma absolventu, torakālo ķirurgu Jāzepu Baško un 1. vidusskolas izlaiduma absolventi, Rencēnu pagasta vēstures grāmatu autori Intu Pētersoni. Abi viesi nodzīvoto kā atmiņu sieku, kā spēka maizi bija atveduši līdzi no Jūrmalas un Rīgas, lai vietējiem atklātu savas enerģijas un rīcības motīvus.

Vasarā nedēļu Rūjienā dzīvoja, vēroja un darbojās Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas vides mākslas apakšnozares studentu grupa, kuras uzdevums bija Rūjas upes palienes dabas takas izpēte un tās labiekārtojums. Sadarbībā ar Rūjienas pašvaldības domi kā iniciatori, partneri un draugu nu jau piekto gadu 2. kursa studenti prakses laikā piedalījās procesā, kas rosināja viņus vērīgāk ieskatīties pilsētas vidē, iztēloties, kā atrastais objekts varētu kļūt interesantāks un pievilcīgāks garāmgājējiem un ekskursantiem.