Pilsētās un novados

Pērn pirmajās Burtnieku novada ziemas sporta spēlēs, kas notika Ēveles pamatskolā, savus pretiniekus vinnēja Rencēnu pagasta komanda, tāpēc rencēnieši bija mājastēvu lomā 15. martā, uzņemot pie sevi otro novada ziemas sporta spēļu dalībniekus. Abas reizes — pērn februārī un šoreiz martā — rīkotājiem bija problēmas ar ziemīguma radīšanu, taču tāpēc  kopīgā sportošana nebija mazāk interesanta un emocijām bagāta! Šogad papildu asumu piedeva florbols, kur laukumā pagastu komandās varēja vienkop redzēt i jaunekļus ar Latvijas čempionāta cīņu pieredzi un arī vienkārši entuziastus, i jau nobriedušus vīrus, kuri vienlīdz labi skrēja pa laukumu un vajadzības gadījumā sargāja vārtus.

Sestdien Laika vecis tradicionālā pavasara saulgriežu tirdziņa dalībniekiem Valmiermuižā bija iesmērējis ne to labāko laiciņu, ik pa brītiņam aplaimojot ar vieglu cīruļputenīti. Taču pēc saulaini siltās darba nedēļas plānoti uznākušais nelaiks nebija spējis atturēt ne tirgotājus, ne tirgus apmeklētājus. Tālumnieki ar jaunās ražas gurķīšiem — i svaigiem, i skābētiem — bija ieradušies pat no Tukuma! Nemaz nerunājot par tuvākiem nāburgiem no apkārtējiem novadiem un mazpilsētām.

Tautas namā «Arkādija» rosījās pašdarbnieki. Pie tautas nama bija arī primitīvi iekārtots sporta laukums, kur notika sacensības vieglatlētikā, arī riteņbraukšana un motosports. Dažiem burtnieciešiem bija motocikli. Kā aktīvākos tā laika jauniešus gribas minēt Vili Lejiņu, Kārli Kauķi un Valdi Ērmuižu. Visu organizēja pagasta sekretārs Brunis Teterovskis. Arī es tiku iesaistīts šajos pasākumos. Atceros kādu fizkultūras vakaru tautas namā, kuru organizēja Fizkultūras institūta students Edmunds Ozoliņš. Man vajadzēja četrām meitenēm sagatavot vingrojumu, ko atcerējos no ģimnāzijas laikiem. Programmā bija arī citi priekšnesumi, kā piramīdas, akrobātiskie vingrojumi, atbalsta lēcieni u.c. Tos bija sagatavojis Edmunds Ozoliņš. Priekšnesumi patika, tāpēc ar tiem viesojāmies arī Matīšu kultūras namā. Uz Matīšiem braucām ar traktoru, kuram pierīkojām platformu, uz tās novietojām vingrošanas rīkus un daļu dalībnieku. Atpakaļceļā uz platformas braucēju saradās daudz vairāk, tāpēc brīžiem traktora priekšējie rati cēlās gaisā un traktors nebija vadāms. Rezultātā iebraucām arī grāvī, tomēr beigās laimīgi nokļuvām mājās.

Lai gan par sulu mēnesi tiek uzskatīts aprīlis, klimata untumi noveduši pie tā, ka zemes spēka dzērienu, kuram tiek piedēvētas dziednieciskas īpašības — attīra organismu, uzlabo imunitāti, apgādā ķermeņa šūnas ar organiskajām skābēm, uzlabo vielmaiņu, tīra nieres, izskalo sāļu nogulsnējumus no kaulu locītavām, attīra asinis no liekajām vielām, — varam baudīt jau marta vidū.

Kad nokļuvām gūstekņu nometnē Vangrovicā, izrādījās, ka nometnes priekšnieks ir polis. Viņš atteicās latviešus nometnē pieņemt un lika sargiem saprast, lai rīkojas ar mums pēc saviem ieskatiem. Mēs to uzzinājām, jo mūsu vidū bija aktieris Valdis Akuraters, kas prata poļu valodu, jo bija dzīvojis Varšavā, kad tēvs strādāja Varšavas vēstniecībā. Kļuva baisi, sapratām, ka mūs var arī likvidēt. Sargi mūs aizveda mežmalā pie kapsētas un lika gaidīt, viens aizjāja. Kamēr gaidījām, garām gāja kāds piedzēries krievu zaldāts un prasīja, kas mēs esam. Tā kā zināju krievu valodu, pastāstīju, ka esam latvieši. Zaldāts kļuva rupjš. «Ak latvieši! Arī jūs Hitlera okupācijas laikā mūsu sievas un meitas izvarojāt!» viņš kliedza un iesita ar kulaku man pa seju. Iejaucās sargs un viņu padzina.

Mākslas mēnesis aprīlis vairs nav aiz kalniem. Arī Valmierā tas solās būt gana krāšņs un interesants. Par to vakar Valmieras muzejā stāstīja organizatori.

Jau ierasts, ka skolēnu pavasara brīvlaikā aktīvi iesaistās daudzas iestādes, starp tām jau vairākus gadus arī Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu nodaļa ar dažādām izglītojošām programmām.

Jau esam ziņojuši, ka Rūjienas novada dome, pamatojoties uz likumu par pašvaldībām un Izglītības likumu, līdz šā gada 14. augustam ir nolēmusi reorganizēt novada izglītības iestādes, lai nodrošinātu novada pašvaldības līdzekļu efektīvāku izmantošanu un izveidotu kvalitatīvāku izglītības sistēmu. Lai to paveiktu, izveidota izglītības iestāžu reorganizācijas komisija. Tās vadība uzticēta Rūjienas vidusskolas direktoram VIDARAM ZVIEDRIM.

Rūjienas «Baznīcas torņa komitejas» izveidotājas biedrības «Rūvenietis» vadītāja Līga Siliņa zināja teikt, ka vienu no lielākajiem ziedojumiem Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanai  veicis vietējais uzņēmējs IVO ZĀLĪTE un viņa uzņēmums SIA «Sanat».  Tā kā Ivo bija ļoti aizņemts, gatavojoties svarīgai darījuma vizītei ārzemēs, viņš uz tikšanos ar «Liesmu» atsūtīja SIA «Sanat» komercdirektori GUNU ZĀLĪTI.

Rūjienas baznīcas torņa atjaunošanai uzsāktās ziedojumu vākšanas  iniciatore Līga Siliņa, stāstot par daudzajiem ziedotājiem, vai par katru var pateikt ko īpašu.  Piemēram, par Jeru pagasta iedzīvotāju, pensionāru ALFREDU RAZUMEJU. Viņš esot atnācis uz Rūjienas izstāžu zāli, nolicis uz galda apaļu naudas summu un, parakstoties ziedotāju grāmatā, noteicis: «Tas Rūjienas baznīcas tornim. No katras pensijas atliku.»

Sabiedriskā labuma organizācijas «Biedrība Kristīgais žēlsirdības centrs» zupas virtuvē 16. martā bija liels, sen gaidīts notikums: pazīstamais pavārs Mārtiņš Sirmais kopā ar biedrības dienas centra bērniem gatavoja bērnu izvēlētos ēdienus — picu un ķiršu kūku.

No 16. līdz 20. martam Latvijā notiek gadskārtējā Advokatūras nedēļa, kuras laikā, iepriekš piesakoties, iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas saņemt zvērināta advokāta vai zvērināta advokāta palīga juridisko konsultāciju dažādās tiesību nozarēs.

Kopš iepriekšējās sarunas ar Valmieras pašvaldības domes priekšsēdētāju JĀNI BAIKU pagājis mēnesis. Iedibinot tradīciju, «Liesma» viņu atkal uzrunāja, jautājot par pašvaldību dzīvē pašlaik aktuālāko.

Sestdien, 14. martā, Vaidavas kultūras un amatniecības centrā Kocēnu novada dome sveica un godināja novada uzņēmējus, zemniekus, tūrisma uzņēmējus, amatniekus, mājražotājus, ziņo domes Attīstības nodaļas vadītāja Eva Eglīte. Pasākuma laikā tika piešķirtas balvas vairākās nominācijās:

1. turpinājums. Sākums 17. marta numurā

Smalka uzvedība toreiz bija modē. Skolā tā tika mums ik brīdi atgādināta. Pirmo izglītību ieguvu Kārsavas pamatskolā un ģimnāzijā. Katru pirmdienu audzinātāja pārbaudīja, vai esam bijuši pirtī, vai veļa tīra, pārbaudīja rokas un nagus, lika novilkt apavus, lai pārbaudītu zeķes, kuras dažreiz atļāvās pat paostīt. Un rezultāti neizpalika, dzīvē bieži nācies saņemt pārmetumus par smalkmanību. Tikpat centīgi mūs audzināja patriotiski. Vēl tagad spilgti atmiņā, kā skolotāja lasīja klasē fragmentu no A. Grīna «Dvēseļu puteņa». Viņa lasīja ar tādu pārdzīvojumu, ka acis miglojās asarās, mēs to izjutām tā, it kā paši būtu bijuši Dzimtenes aizstāvju rindās, klasē valdīja kapa klusums.

Ar ko patlaban ir aizņemts SANDRIS BRĀLĒNS?

Beverīnas novada skolas kopā ar biedrību «Iespēju durvis» aicina pirmklasniekus, viņu vecākus un citus interesentus Skolu dienās iepazīties ar mācību iestādēm Brenguļos, Kauguros un Trikātā.

Biedrība «Beverīnas amatnieki» gatavojas jaunai darba sezonai, zinot, ka vasara ir laiks, kad Latvijas āres apceļo vietējie un ārvalstu tūristi.

Piektdienas, 13. marta, vēlā pēcpusdienā aizdegās viens ēkas gals pilsētas lielākajā graustā — bijušajā akciju sabiedrības Sviesta un siera eksports kompleksā. Šī jau sen bez darba dunas palikusī divu/triju/divu stāvu ēka vēl nesen bija Valmieras piena īpašumā, nu jau pāris gadus iznomāta, taču joprojām bez ikdienas rosības, ja neskaita tur mitekli radušos bezpajumtniekus...