Naukšēnu novada pašvaldībā realizēts projekts «Publisko interneta punktu attīstība Naukšēnu novadā». Projekta īstenošanas praktiskajos jautājumos palīdzēja novada pašvaldības vecākais datortīkla administrators LINARDS TENTERS, kurš pabeidzis Vidzemes Augstskolas koledžas studiju programmu «Mehatronika». Viņš stāsta:
Saulainā 11. aprīļa sestdienā volejbola entuziasti no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, kā arī no Igaunijas pulcējās tradicionālajās sacensībās «Naukšēnu pagasta balvu izcīņa volejbolā 2015».
Valmierā un droši vien arī citās pilsētās īpaši tiek godināti zelta pāri, kas kopā nodzīvojuši 50 gadus. Par vēl nozīmīgākām kāzu jubilejām dzirdēts retāk, taču 8. aprīlī bija patiess prieks piedalīties Dzelzs kāzās, kuras nelielā radu un draugu lokā svinēja Ausma un Pēteris Āķi, tuvāko mīļi saukti par Āķīšiem. Plecu pie pleca viņi kopā nodzīvojuši 65 gadus!
Viņsestdien, piedaloties ducim talkotāju, tika sakopta Krāču kakta Gaujmala.
Valmieras integrētās bibliotēkas izsludinātajā Krāču kakta teritorijas sakopšanas pirmajā talkā tika paspēts uzpost teritoriju no pilsētas tilta līdz parkam «Krācītes».
Viens no Latvijā vadošajiem kokmateriālu tirdzniecības uzņēmumiem «PATA kokmateriāli» atklājis jauna koncepta specializēto kokmateriālu veikalu Valmierā. Jaunā tirdzniecības vieta tapusi sadarbībā ar tirdzniecības namu «Kurši», kura teritorijā izvietots specializētais veikals PATA kokmateriāli.
Ievērojot tradīciju, «Liesma» arī šogad turpina ieskatīties amatpersonu Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajās deklarācijās. Šajā reizē — par ieņemamajiem amatiem, ieņēmumiem, nekustamo īpašumu, uzkrājumiem, parādsaistībām utt. 2014. gadā.
Ieskatu sākam ar Valmieras pašvaldības domes deputātu deklarācijām.
Kad EDMUNDS BILDERS, pēc profesijas automehāniķis, ilgus gadus dažādās ar mašīnām saistītās darbvietās strādājot, saskārās ar veselības problēmām, nācās domāt, ko darīt tālāk. Lēmumu pieņemt palīdzēja iepriekšējās iestrādes — laukos bija iegādāta mājiņa, kurai apkārt ap trīs hektāru zemes.
Lauku atbalsta dienesta Ziemeļvidzemes reģionālā lauksaimniecības pārvalde apstiprinājusi biedrības «Rekreācijas biedrība Rebo» projektu «Ūdens sporta aktīvās atpūtas centra «Rančo parks» attīstīšana Rubenē pie ūdenskrātuves Mazais Ansis» un tā īstenošanai piešķīrusi Eiropas Savienības finansējumu. Projekta kopējās izmaksas — 30180,92 eiro. Līdzfinansējumu nodrošina būvuzņēmums «Plastik», Kocēnu novada dome un ātro kredītu salīdzināšanas portāls Credit24.lv.
Dikļu pagasta kultūras un tūrisma informācijas centra folkloras kopa Endzelīte ir tālu daudzināta — gadskārtu svētkos diklieši dzied ne tikai Kocēnu novadā, bet arī Rūjienas pusē, pa ceļam atbildot uz ielūgumu iegriezties arī tuvējos pagastos, Valmierā.
Kopā ar Burtnieku pašaizliedzīgajiem aktīvistiem es varēju radoši izpausties, daudz paveikt un biju laimīgs, taču tagad, vēlreiz visu atceroties un pārdomājot, sirdī iekrīt arī viens otrs rūgts piliens. Manā vadībā Burtniekos tika ierīkoti divi sporta laukumi un stadions, tagad no tiem palikušas tikai krāsmatas un Burtniekos stadiona nav. Šķiet, mans darbs bijis lieks, gandrīz sāku uzskatīt sevi par neveiksminieku. Mans mūža darbs ir arī pašreiz Burtniekos pastāvošie divi muzeji — skolu muzejs un Burtnieku pagasta vēstures muzejs. Pēdējā ir vadītājs, un tur noris muzeja saistība ar dzīvi, bet skolu muzejā aktīvu lietojumu nejūtu. Atkal urda jautājums, cik mans mūža darbs ir vērts.
Filmēšanu izmantoju arī jautrības radīšanai, — man allaž gribējās padzīt velnu. Burtnieciešiem bija draudzīgas attiecības ar Mārsnēnu skolu. Pieredzes apmaiņai katru gadu pārmaiņus viesojāmies viens pie otra, reizē tika organizēts saviesīgs vakars ar priekšnesumiem un pārsteigumiem. Pirms kārtējās viesošanās Mārsnēnos piezvanīju viņu direktorei un lūdzu atļauju nofilmēt viņu pedagoģiskās padomes sēdi. Direktore piekrita. Atbraucis mājās, samontēju filmu «Par ko domā Mārsnēnu skolotāji pedagoģiskās padomes sēdes laikā». Filmas sākumā — pedagoģiskās padomes sēde. Tad parādās skolotājas tuvplāns un rokas, kas cep pankūkas. Sēde turpinās, parādās cita skolotāja tuvplāns un rokas, kas skaita maciņā naudu. Līdzīgi tika parādīti visi Mārsnēnu skolotāji. Viena ada zeķi, cits šķirsta intīma satura žurnālu, cita iztēlojas, ka viņu apciemo jaunais Burtnieku skolotājs. Filmā parādīts, ka viņš nes un slien pie loga trepes, lai iekāptu skolotājas istabā. Filma bija bez skaņas, to atjautīgi komentēja skolotājs Dzintars Vītols. Filmu uzņēma ar lielu jautrību, un neviens neapvainojās.
Viņnedēļ trešdienā Ēveles pamatskolas pirmsskolas bērnu grupiņā savu pirmo piecu gadu nopietnu pastāvēšanu nosvinēja māmiņu skoliņa. Šādas kopā nākšanas notiek apmēram četras reizes gadā, izmantojot tās pāris stundas, kamēr pirmsskolas bērneļi savās gultiņās grupiņās guļ diendusu. Kas tik nav pa šiem gadiem kopīgi ar skoliņas iniciatori, dvēseli un vadītāju vienā personā Aiju Skrastiņu darīts! Sēts un stādīts, savā starpā ar stādiem mainījušās, Adventa vainagi gatavoti, piparkūkas un tikai Ēvelei raksturīgā mietu maize cepta, no papīra viss kas gatavots, spilveni darināti, par ezoteriku runāts, floristikas pamati mēģināti, nedaudz tamborēts un pat šūts...
Šopavasar AS «Latvijas Valsts meži» mežos ir ieplānoti vairāk nekā 230 dažādi Meža dienu pasākumi
Dienās, kad atsākas riteņbraukšanas sezona, lai atgādinātu velosipēdistiem dažas ziemā varbūt piemirstas prasības, Valmieras iecirkņa Kārtības policijas nodaļas darbinieki otrdien rīkoja reidu, kurā piedalīties aicināja arī žurnālistus. Viņiem nodaļas priekšnieks Jānis Bagāts vispirms akcentēja galvenās ar riteņbraucējiem saistītās prasības.
Burtnieku novada deputāti izšķīrušies par vecā Ēveles tautas nama ēkas un tai apkārt esošas gandrīz 2 hektārus plašas teritorijas pirkšanu.
Pirmo ziemu pārlaidis pērn Vecatē pie Salacas tilta ierīkotais stāvlaukums — atpūtas vieta ūdenstūristiem, makšķerniekiem un citiem aktīvas atpūtas cienītājiem.
Viņa ir ne vien Burtnieku novada domniece, bet kopš pērnā gada arī amatā ar garumgaru un sarežģītu nosaukumu — Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Valmieras nodaļas Burtnieku novada lauku attīstības konsultants. Īsi sakot, INESE GAUMANE tagad, kā pati smej, esot LAK jeb lauku attīstības konsultante, tātad novada laucinieku galvenā informētāja un padomdevēja.
Pirms nedēļas mēģināju dažu labu Rūcamlapas lasītāju aizvilināt uz ikgadējo lielo autoindustrijas izstādi Ķīpsalā, un tikai loģiski, ka arī pats tur sabiju. Tiesa, piektdien braucu uz Rīgu bez īpašām ilūzijām, jo nu jau desmit gadi un aprīļi apkārt, kopš notika pēdējā patiešām vērienīgā starptautiskā automobiļu izstāde, pēc kārtas astotā, Auto 2005. Toreiz ar JAUNIEM automobiļiem pilnas bija abas Ķīpsalas halles plus vēl viena (varbūt divas?) papildu telts, toreiz pārstāvēti bija teju visi Latvijā tirgotie automobiļu zīmoli, ar lielu nostalģiju šodien var atcerēties tās reizes jaunumu prezentācijas, kurās dīleri nežēloja žurnālistiem (un arī citiem klātesošajiem) dažādus praktiskus suvenīrus, par firmas pildspalvām nemaz nerunājot...
Par to, ka daļa latviešu savulaik gan brīvprātīgi, gan piespiedu kārtā Krievzemi pieņēmuši par savu otro dzimteni, dzirdēts. Bet cik daudziem zināms par Krasnojarskas latviešiem, kuri turp nokļuvuši gan pašu spēkiem, gan citiem piepalīdzot?
Kopš organizējam Mākslas dienas, ar lielāka vai mazāka apjoma izstādēm tajās allaž piedalās arī Vidzemes fotomākslinieku kopa. Šoreiz viņi sevi pieteic ar tematisku izstādi «Jūra», kas jau kopš pirmdienas ir skatāma Valmierā, Raiņa ielā, Sadales tīklu ēkā. Te izliktas 22 fotogrāfu turpat vai 70 lielformāta fotogrāfijas. Lūdzu dažus vārdus par šo izstādi teikt tās iekārtotājiem.