Anna Paula Gruzdiņa

Te ir mana vieta

30.Augusts, 2024
Nedēļas nogale
Laikrakstā

Braucam ciemos pie Lūšu ģimenes. Maruta mūs ar mašīnu pavada līdz īstajam ceļgalam, kas ir trīs kilometrus uz Rūjienas pusi no Unguriņu robežpunkta. Skatāmies kartē un secinām – savādi gan, braucām no Unguriņiem, bet esam nonākuši vietā, kura kartē atzīmēta ar nosaukumu «Unguriņi». Izrādās, ka Unguriņi ir robežpunktam tuvākā apdzīvotā vieta un esam jau tik ļoti pieraduši izmantot Unguriņu nosaukumu robežpunktam, ka pat neiedomājamies, ka tad, kad tiekamies robežpunktā, īstajiem Unguriņiem esam jau aizbraukuši garām. Viena no Unguriņu apdzīvotās vietas mājām ir «Sinepes». Lūšu ģimene tajās dzīvo nesen. Kad iebraucam Sinepju pagalmā, pretī milzīgā mīlestībā skrien sunītis, it kā mēs būtu viņa saimnieki, kas atgriezušies pēc ilgas prombūtnes. Satiekam arī mājas saimnieci LAILU LŪSI.

Viņi savā pusē rušinās tāpat kā mēs savā

23.Augusts, 2024
Vēsturē
Laikrakstā

Vēstules no pierobežas

Pēc vairāku satikto cilvēku norādēm par pirmspēdējo māju pirms robežas Sniegu ģimenes mājās Jaunotēs ierodamies pēc pusdienlaika. No lieveņa var redzēt Igaunijas robežstabiņu. Tobrīd pagalmā satiktā Una SNIEGA, viņas dēls Matīss un Matīsa meitiņa mūs laipni uzņem un pacienā ar kafiju skaistajā nojumē ar skatu uz pļavām un pār tām tuvojošos negaisu, kas mūs pasaudzē un piemeklē tikai vakarā.

Bija vienkārši jāiet un jādara

23.Augusts, 2024
Vēsturē
Laikrakstā

Vēstules no pierobežas

Dodoties pa ceļu, kas ved uz Teringi purva taku, ko sarunās Latvijas pusē pieminēja Liene Zemzare un Laila Lūse, pat neiedomājamies, ka nejauši satiksim Alli LĀNDI – cilvēku, bez kura nav iedomājama Lilli kultūras dzīve pēc neatkarības atjaunošanas, tostarp Baltijas ceļa ikgadējo pasākumu rīkošana no Igaunijas puses. Viņa arī ļoti ieguldījusies, lai saglabātu un popularizētu vietējo Mulgi dialektu – sarakstījusi vairākas grāmatas un rīkojusi valodas vasaras nometnes savā lauku sētā «Ūe-Sūga», kurā nupat esam iebraukuši.

Bija cilvēku pilns

23.Augusts, 2024
Vēsturē
Laikrakstā

Vēstules no pierobežas

Izstāde par pierobežas cilvēkiem un kaimiņu būšanu Baltijas ceļa kontekstā nebūtu iedomājama bez MARUTAS KRASTIŅAS, Ķoņu tautas nama un bibliotēkas vadītājas, kultūras dzīves organizētājas. Viņas vārds un paveiktais ieskanas teju visās pārējās pierobežas ekspedīcijas sarunās, un ne velti, jo tieši Maruta cauri dažādiem laikiem ir iznesusi ideju par Baltijas ceļa gadadienām veltītiem sarīkojumiem un pārrobežu draudzības saišu stiprināšanu. Lai gan Marutu, tāpat kā visus pārējos, par savu ierašanos neesam informējuši, pēc īsas telefonsarunas viņa mūs jau gaida Unguriņu robežpunktā, lai gan viņas mājas «Apškalni» ir deviņus kilometrus nostāk. Sarunas gaitā staigājam pa robežpunktu, un tā arī mūsu sarunas tēmas ieveļas te vienā, te otrā robežas pusē.

Baiļu nebija

23.Augusts, 2024
Vēsturē
Laikrakstā

Vēstules no pierobežas

Pie HILLES MUSKAS mūs mudina doties pirmā satiktā igauniete Marge, tāpēc sekojam viņas norādēm – dzeltena māja «Luha» labajā pusē pirms Lilli ciema.

Otrā rūveniešu viktorīna «Satiec savu kaimiņu»

16.Jūlijs, 2024
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Negaisam aiz loga ducinot, Rūjienas Kultūras nama Mazajā zālē 11. jūlijā uz otro viktorīnu tikās četras komandas – «Dezoksiribonukleīnskābe» no Rūjienas, Endzeles, Naukšēniem un Unguriņu puses, «Kaimiņi original» un «Rūjienas mozaīka» no Rūjienas, un «Svētdienas spēlētāji» no Skaņkalnes.

Rūveniešu viktorīna «Satiec savu kaimiņu»

18.Jūnijs, 2024
Pilsētās un novados
Laikrakstā

Kurš gan nav dzirdējis teicienu, ka mazpilsētās citi par mums zina vairāk nekā mēs paši. Pirmajā rūveniešu viktorīnā «Satiec savu kaimiņu», kas tika aizvadīta saulainā 13. jūnija vakarā jaunajā rūjieniešu satikšanās vietā Rīgas ielā 8, mēģinājām saprast, cik daudz no tā ir taisnība.