Burtnieku pagasta «Jaunvēverīšos» tapušo keramiku nevar nepamanīt, tai nepārprotami piemīt kaut kas savs, no citiem keramikas izstrādājumiem atšķirīgs gan formā, krāsās, glazūrās, gan arī praktiskajā lietojumā.
Latvijas piektajos Tomātu svētkos amatnieku, mājražotāju un zemnieku tirdziņā Brenguļos daudziem patīkamu pārsteigumu sagādāja vietējās zemnieku saimniecības «Cīruļi» piedāvājums – starp tradicionālajiem rudens dārzājiem – gurķiem, tomātiem, burkāniem un sīpoliem – bija izlikti arī pašu turpat dažus kilometrus tālāk audzētie arbūzi un melones. To degustācijā nācās dzirdēt pircēju priecīgus atzinumus: «Neticami saldi un gardi!»
Par Jeru pagasta «Lejasvagaļos» pēc bioloģiskajām metodēm saimniekojošo ģimenes saimniecību tagad ir jāsaka dižā dzejnieka Raiņa vārdiem: «Pastāvēs, kas pārvērtīsies!»
Valmieras pilsētas svētkos amatnieku un mājražotāju tirdziņā Piebalgas balto un pelēko keramiku nevarēja nepamanīt. Tā uzrunāja un mudināja kaut uz mirkli piestāt, lai priecātos par daudzveidīgajiem vēja zvaniem, eņģeļiem, iekaramajiem puķu podiem un dažāda lietojuma traukiem. Arī «Liesma», sajūsminoties par gaišās keramikas burvību, iepazinās ar šo darbu autoriem keramiķiem EDGARU un KRISTĪNI.
Lai arī kādu uz laiku LELDE un RAIVIS GRAVAS bija kļuvuši par pilsētniekiem, lauki tā arī nepārstāja jauniešus vilināt atpakaļ.
Cerības un... krīzes mācības
Kocēnu «Klētnieki» tālākajai kopdzīvei tika noskatīti, kad abi tik tikko bija iepazinušies. «Sapratām, ka gribam dzīvot laukos. 2006. gadā šo īpašumu nopirkām. Tajā brīdī tā bija tikai jaunbūve, un ne viens vien mums teica, ka aizejam dzīvot džungļos. Bet mums pašiem šī vieta ļoti patika, un tagad esam priecīgi, ka tur dzīvojam,» saka Lelde. «Kad valstī sākās krīze, negaidīti viss sagriezās kājām gaisā. Lai visu nepazaudētu, nācās ātri noreaģēt, un, kā tolaik daudzi, devāmies strādāt uz ārzemēm. Tolaik tas bija vieglāk, jo bērnu mums vēl nebija. Nedēļas laikā sataisījāmies, iekāpām mašīnā un aizbraucām.
«Ziemeļvidzemes daba, miers un harmonija kopš seniem laikiem ir apvijuši Oleru apkārtni. Jau kopš 1588. gada dokumentos parādās Oleru muižas vārds. Pašreizējais Oleru muižas ansamblis celts 18. gadsimta 80. – 90. gados agrīnā klasicisma stilā. Ēkas novietotas ap parādes pagalmu. Centrā – muižas kungu māja, kuras apaļā zāle ved uz ainavu dārzu,» – teikts vienā no tūrisma ceļvežiem.
Atverot valmieriešu Murīsu ģimenes uzņēmuma mājaslapu www.7rozes.lv, tajā vispirms uzrunā stādaudzētavas moto: «Lai mūsu augu skaistums vairo jūsu prieku un izdaiļo mūsu Latviju!»
Rūjienā, Skolas ielā 8 – audējas un uzņēmējas Gunitas Velpas īpašumā, uzņēmumā - austuvē SIA «Atspole» nesen durvis vēris vietējo amatnieku un mājražotāju produkcijas veikals. Uz pandēmijas laikā tapušo tirgotavu ar interesi devās arī «Liesma».
Par to, ka, dzīvojot pilsētā, balkonu iespējams izmantot lietderīgāk nekā vietu tukšo burciņu, drēbju žāvētāja un bērnu skrejriteņu uzglabāšanai, mūsu ģimene pārliecinājās pirms gada.
LLKC katalogā www.novadagarsa.lv uzmanību piesaistīja Mazsalacas pagasta uzņēmuma SIA «Spelta» kaņepju sēkliņu produkcijas daudzpusība un elegantais fasējums. Laikā, kad ne vienam vien, atvadoties no ziemas, ir sajūta, ka nosēdušās enerģijas baterijas un ka ar steigu jāmeklē kāda vitamīnu deva, īstā brīdī būtu atgādinājums, ka vislabāk to meklēt tepat – vietējo un dabīgo produktu klāstā. Uzņēmēja IVETA PĀVULA labprāt piekrita iepazīstināt mūs ar savas ģimenes ražojumiem.
Piekritīsiet, ka pēdējos gados, izceļot tieši vietējo mājražotāju un amatnieku izdomas bagāto veikumu, mazās uzņēmējdarbības attīstībā daudz laba ir paveicis LLKC «Novada garšas» projekts un arī tā e-vides katalogs www.novadagarsa.lv
Pirms dažiem gadiem Rūjienas tradicionālajos amatnieku un mājražotāju tirdziņos sevi ar vitamīniem bagātiem pesto drosmīgi pieteica vietējais mājražotājs JĀNIS PIRSKO. Zinot, ka viņš kopā ar saviem līdzgaitniekiem – sadarbības partneriem nu ir pametis mājražotāju statusu un izveidojis jaunu uzņēmumu SIA «pesto.lv» ar mājvietu Valmierā, «Liesma» vēlējās uzzināt ko vairāk par šo uzņēmējdarbības izaugsmes ceļu.
Šajā pandēmijas radīto negāciju pilnajā laikā atliek atkal satikt kādu enerģisku cilvēku, kā nostiprinās pārliecība: no pašiem vien atkarīgs, cik optimistiski esam un kā savas dienas vadām. Iepazīsimies! BĒRZIŅU ģimene: tētis AIVIS, mamma DANA, bērni PAULA un MIKS.
Mēdz teikt: gudrs saimnieks kamanas kaļ vasarā, bet ratus ziemā. Tad nu «Liesma» vēlējās noskaidrot, kā pērn pandēmijas laikā Valmierā tapušā zīmola «For My Plants» izveidotāji LIĀNA un ARTURS KAŽMERI gatavojas jaunajai zemes darbu sezonai. Ievērojot distancēšanās noteikumus, intervija notika attālināti.
Arī jaunajā gadā «Liesmā» turpināsim lasītāju iecienīto rubriku «Mājā un sētā», kurā mēs iepazīstinām ar mūspuses mājražotājiem un amatniekiem un viņu uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem. Šoreiz plašāk par valmierietes DIĀNAS PĒTERSONES izveidoto rūpalu Didas kārumi. Tā kā joprojām pastāv pulcēšanās ierobežojumi, tikšanos klātienē atlikām un mūsu saziņa notika attālināti.
Valmierā, Stacijas ielā 38, atrodas mājražotājas SIMONAS IEVIŅAS nelielā konditorejas ražotne, kurā galvenokārt pēc klientu pasūtījumiem top visdažādākie saldumu brīnumi. Jau labu laiku tur kārdinoši smaržo arī pēc piparkūkām, jo saimniece ir specializējusies arī piparkūku mīklas pagatavošanā realizācijai. Kāda ir Ziemassvētku gaidīšana un kāda ir mājražotāja darba priekšrocība Covid-19 ierobežojumu sakarā – par to «Liesmai» attālināti atbildēt piekrita Simona.
Raunā ir pārtikas ražotne, kurā notiek garšaugu karaļa ķiploka brīnumainās pārvērtības par visdažādākajiem veselības produktiem. No 2011. gada – izpētes, mācību un pirmo iestrādņu procesā, audzējot savā piemājas saimniecībā ķiplokus, Sintija radīja zīmolu «Latvijas Ķiploks», bet uzņēmums SIA «Latvijas Ķiploks» reģistrēts 2014. gadā.
Šī būs trešā ziema, ko profesionālie pavāri DANIJA un ĒRIKS pēc pārcelšanās no Rīgas un ēdināšanas biznesa uzsākšanas Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā nu gatavojas pārlaist «Vačos». Pirms gada «Liesma» pie uzņēmīgajiem jauniešiem viesojās piparkūku gatavošanas laikā. Vienojāmies, ka pēc gada satiksimies atkal.
Atverot mājaslapu www.naskis.lv, tās vizītkartē var lasīt: «Katrs bērnībā būs dzirdējis, ka dāvanas sagādā rūķi, ka tieši rūķi ir tie, kas Ziemassvētku vecītim palīdz iepriecināt bērnus. Kļūstot pieaugušiem, vairums cilvēku zaudē ticību pasakām, fejām, burvjiem un rūķiem, bet viņi jau nekur nav pazuduši. Viņi ir tepat līdzās un parādās tiem, kuri joprojām nav zaudējuši ticību brīnumiem.»
Valmieras – Matīšu ceļa 11. kilometrā, pieturā «Krūzes» izkārtne vēsta, ka tur stādu audzētavā tirdzniecībā pašlaik ir krizantēmas podos. Izkārtnes mainās līdzi laikam – pavasaros aktuāli ir siltumnīcās izauklēto dekoratīvo augu, vasaras puķu un dārzāju stādi, bet vasarās – viss dārzā bagātīgi ziedošais puķu pušķiem.