Mājā un sētā

Apmeklējot Raunas novadu, «Liesmai» par tradīciju kļuvis palūkot, kas jauns vasaras puķu, ziemciešu, graudzāļu, garšaugu un dekoratīvo košum­augu audzētavā. To pēdējos gados arvien biežāk apmeklē arī puķkopji no Valmieras apkaimes. Jau esam rakstījuši par z/s «Kaliņi», kur ar izdomu saimnieko LĀSMA un ULDIS RIEKSTIŅI. Saimniecībai raksturīgi, ka augus no aprīļa līdz oktobrim var iepazīt ne tikai labiekārtotā stādu placī, bet arī blakus esošajā ģimenes dārzā: dažādu formu un krāsu salikumos. Šoruden tur ir ievērības cienīgi jaunumi.

Atverot mājaslapu www.novadagarsa.lv un ieejot sadaļā Burtnieku novads, var lasīt: «Rencēnos ANETE ĀDAMSONE gatavo vairāku veidu kūkas, makarūnus, kēksiņus, zefīrus un citus konditorejas izstrādājumus. Tā ir Anetes sirdslieta kopš bērnības. Atzīta mājražotāja. Jauns pakalpojums, ko vēlas attīstīt, ir meistarklases.»

Zemnieku saimniecība «Ķeiķi» Skaņkalnes pagastā ir zināma arī kā Jēru klubs. «Liesma» jau  rakstījusi, ka Valtera un Ilzes Mitānu gādībā ir vairāk nekā 100 aitu. Mitāni audzē Vācijas Merino šķirnes aitas un ganāmpulku papildina ar Latvijas tumšgalvainās šķirnes aitām. Atvērtajās lauku dienās 22. augustā bija iespējams apskatīt aitas un saimniecību, kā arī nogaršot produktus no jēru gaļas, uzmeistarot sev līdzi ņemamu suvenīru no aitas vilnas. 

Par PVD Ziemeļvidzemes pārvaldes vadītāja vietnieces LINDAS UGLANOVAS hobiju – dažādu dārza augu kolekcionēšanu – esam jau rakstījuši ne reizi, jo vienmēr tam bijis pamatots iemesls: te Linda Valmierā, Tērbatas ielā zālienā iepretī tirgum kārtējo reizi sarīkoja astilbju, dienliliju un liliju izstādes, te viņas daiļdārzs tika iekļauts Rūjienas tūrisma apskates vietu sarakstā, te atkal sakoptajā lauku sētā uzņemti īpaši viesi. Tā noticis arī šovasar – ciemos bijuši starpvalstu projekta «Dārza pērles» aprakstītāji – Igaunijas un Latvijas žurnālisti.

Globālās pandēmijas izplatības rezultātā noteikto pulcēšanās ierobežojumu dēļ arī Latvijā visvairāk cietušās uzņēmējdarbības nozares ir kultūra, tūrisms, kā arī viesnīcu un viesmīlības serviss. «Liesma» pieteicās ciemos pie Rūjienas novada uzņēmējiem AIGAS NILVAKAS un VALDA ZIEDIŅA, lai uzzinātu, kā viņu vadītais viesu nams «Lauvas līcis» ir pārlaidis šo mums visiem tik sarežģīto laiku.

Stacijas ielā 9, ieejot veikala «Kaprīze» birojā, ienācējam uzreiz top skaidrs, ar ko ir darīšana. Pie vienas no sienām – neskaitāmi konkursa «Latvijas labākais tirgotājs» apbalvojumi, kas apliecina uzņēmējas ANITAS STREIČAS paveikto kā Valmieras, tā arī vairākos viņas Rīgas veikalos. 

Ar AIJU un DAINI PAUKŠĒNIEM tiekamies Alojas pagasta bioloģiskajā saimniecībā «Lielkalni», kur kopš 2006. gada divu hektāru platībā aug dažādi gan labāk zināmi, gan mazāk zināmi veselību stiprinoši ogulāji un tējaugi. Saimniecība ir bioloģiski sertificēta. No iegūtajām ogām tiek gatavoti sīrupi, želejas, ievārījumi, marmelādes, kaltētas tējas. Saimnieki laika gaitā apmeklējuši daudz semināru un kursu, arī Jelgavas mūžizglītības kursus, visu laiku notiek sevis pilnveide.

Kalendārs vēsta, ka nākamnedēļ, 20. martā, sprīdi pirms sešiem no rīta sāksies pavasaris. Daba mostas un cilvēki tai līdzi. Ejot pretī ilgi gaidītajam pavasarim, kas noteikti atnesīs mūsu ēdienkartē pirmos vietējos pašmāju zaļumus un svaigumus, kāds ziemas atvadu darbiņš gan ir vēl paveicams.

Neilgi pēc gadu mijas Valmierā, «Valletā» satiku LPKS «Māršava» vadītāju DACI PASTARI. Pavaicāju: kā sokas? Atbildes vietā viņa mani pieveda pie vienas no tirdz­niecības vietām un, rādot tur greznu, nelielu konfekšu kārbu, teica: «Lūk, mans ražojums un vaļasprieks!» Norunājām tikties Ķoņu pagastā, lai redzētu, kā z/s «Talči» top šokolāde.

Rūjienas novada audēju GUNU MIĶELSONI un viņas krāšņos rokdarbus nevar nepamanīt. Vai tas ir kādā no pircēju iecienītajiem gadatirgiem, vai arī internetā www.etsy.com/ shop/Gunaspalete – viņas darbietilpīgais roku darbs arvien uzrunā un dažkārt pat izraisa izbrīnu. Mūsu pēdējā tikšanās bija aizvadītā gada nogalē Valmierā, Ziemassvētku tirdziņā, kad Guna patīkami pārsteidza ar ļoti liela izmēra grīdsegām un košām ziedainēm – Vidzemes novadu tautiskajām jostām.

Sarma kokos. Sarma smilgas skarā. Dabā tas ir neparasti skaisti, bet tajā pašā laikā – kaut kā salti. Vārds Sarma nemaz un nekādi nesaistās ar SARMĪTI ZIEMANI no Sv. Sīmaņa draudzes. Lai gan personas dokumentos rakstīts Sarma, viņa mums visiem ir un paliek Sarmīte ar vairākiem Dieva dāvātiem talantiem.