Dzīvesstils

Ir reizes, kad kāds TV īsu brīdi pavīdējis sižets ar kaut ko iekrīt atmiņā. Šo runātīgo kundzi kādu rītu pirms Jāņiem redzu, šķiet, Panorāmas agrajā daļā, dzirdu īsu interviju no amatnieku tirdziņa galvaspilsētā. Tautastērpā ģērbusies kundze izrāda fantastiski raibu keramikas kolekciju, stāstot, ka izmanto deviņus dažādus mālus. Patiešām — līdz šim neredzētos daudzkrāsainos līkločos uz viņas darinātajiem māla šķīvjiem un citiem traukiem te savijušies, manuprāt, mālam pat neraksturīgi toņi.

Savulaik, kad Valmieras nomalē Lodes ielā uzbūvēja jauno žiguļu jeb VAZ autoservisu, protams, pirmais vīrs tajā bija direktors Jānis Kartenbeks, bet otrs pieprasītākais cilvēks, manuprāt, tur bija mans šīs reizes sarunu biedrs — uzņēmuma BALTMA valdes priekšsēdis KONSTANTĪNS SOKOLOVS. Pie viņa vīri stāvēja garās rindās uz savu autiņu karburatoru regulēšanu.

Automīļu iecienītākajā un nozarē vecākajā Latvijas interneta portālā iAuto.lv, kas nupat kāpj iekšā jau 15. darbības gadā, atradu kādu skarbu braucamo ar veselu lērumu bilžu. Zinu, ka ne visi Rūcamlapas lasītāji ir draugos ar globālo tīmekli (dažādu iemeslu dēļ), tāpēc atļaušos arī šos ļaudis palutināt.

Dzīve ir nejaušību pilna! Braucot viņsestdien uz Vecati, kur notika tradicionālais velobrauciens Apkārt Burtnieka ezeram, nemaz nedomāju, ka tieši no tur gūtās informācijas taps šis patiešām vīrišķīgais gabals. Mīļie, velosipēds jeb divritenis taču savā būtībā ir VĪRIETIS, nu, vismaz stabila vīru lieta, kaut arī lielākoties vien uz diviem ratiem, ko mēs reizumis atļaujam mīt arī sievietēm. Un, kas būtiski, tieši mūsdienu populārākie divratu braucamie — tā sauktie MTB jeb kalnu divriteņi — tomēr savā ziņā ir tādi unisex, piemēroti abiem dzimumiem i pēc būtības, i pēc skata.

SANDRA VILNE. Rūjieniete. Uzņēmēja. Mājražotāja. Pārtikas preču zīmola «Sandriņas ievārījumi» produkcijas un gardā suvenīra «Rūjienas ievārījums» gatavotāja. Trīs pieaugušu bērnu māte. Dalībniece tirdziņos, kur viņu nevar nepamanīt, jo galds vienmēr neskaitāmu burciņu pilns. Sezonā ar 60 dažādībām viņa piepilda ap 1000 trauku. Katrā — prece ar lielu pievienoto vērtību. Sandras konservu cehs jau strādā, tādēļ braucām lūkot, kas tur pašlaik ir darba kārtībā.

Latviešiem  ir vārda dienu svinēšanas tradīcija. Daudzām tautām tās nav. Taču arī pie mums  22. maijs  ir īpaša diena kalendārā, kad vārda dienu svin ne tikai Emīlijas, bet daudzu un dažādu neparastu, kalendāros neierakstītu vārdu īpašnieki.

Kanisterapijai jeb terapijai, kurā daktera lomā darbojas suns, Latvijā ir pieci gadi, un pieprasījums pēc tās strauji pieaug. Diemžēl, saka kinoloģe un brīvprātīgā kanisterapijā INGŪNA TIHOMIROVA, piedāvājums ir nepietiekams, tāpēc liels prieks par katru jaunu kanisterapijai apmācīto suni: «Valmiera var lepoties ar to, ka pilsētā ir samērā daudz šādu suņu, to skaitā Kinga Čārlza spaniels, divi bernieši, divi ņūfaundlendieši, divi labradori, arī miniatūršnaucers.»

Pavasaris klāt, tāds samērīgs siltums arīdzan. Un tad jau jāsāk domāt par auto salona papildu atvēsināšanu. Vieglajām automašīnām šim nolūkam ir divas ierīces — vienkāršāko sauc par gaisa kondicionieri, un tas praktiski katram veselam spēkratam jau bāzes komplektācijā paredzēts, savukārt lepnāko un sarežģītāko, kas reizēm pat sava i šoferim, i blakussēdētājam, sauc par klimata kontroli. Jā, mēdz būt klimata kontroles piedāvājums arī otrajā sēdekļu rindā sēdošajiem, taču tas jau būs pavisam kruts auto...

Ikkatrs, kuram vectēvs, tēvs vai sieva iemācījusi spiningu rokā turēt un ir izdevies mūžā ar to vairāk par divām līdakām noķert, sevi jau uzskata par spiningošanas spečuku. Savukārt tiem, kas sevi par tādiem uzskata, var pat nebūt Lieldienu, Ziemassvētku vai pat Jaungada, taču 1. maijs —  līdaku atkalķert drīkstēšanas sezonas sākums — ir svētki, kuros spinings pēc iespējas augstāk gluži kā karogs masta galā ir jāceļ. Ja kāds bez ļoti nopietna iemesla tajos nepiedalās, viņš cauru vasaru var stāstīt vispārsteidzošākos makšķernieku stāstus, neviens tajos pat neieklausīsies.

Šodien zīmīga diena, kad visā pasaulē svin antihitleriskās koalīcijas uzvaru pār fašistisko Vāciju Otrajā pasaules karā. Pieminot šajās milzu batālijās bojā gājušos, šoreiz neliela skicīte par sievietēm lidotājām, kas gan varonīgi cīnījušās gaisa kaujās, gan vienatnē veikušas ultragarus pārlidojumus.

Šoreiz Rūcamlapas ciemiņš ir vīrs no Zemgales, kurš ikdienā ir atbildīgā postenī tāda paša nosaukuma reģionālajā laikrakstā plus vēl aktīvi rūpējas par visas Latvijas preses izdevēju problēmu risināšanu valsts varas gaiteņos. Esam pazīstami kopš pirmajiem neatkarīgo vietējo avīžu gadiem, vismaz reizi gadā dobelnieks GUNTARS LĪCIS ierodas Valmierā uz viņa ģimenei svarīgu pasākumu — Latvijas bērnu un jauniešu teātru festivālu, kas notiek Viesturskolā. Izņēmums nebija arī šis pavasaris. Tikšanās reizē pavisam negaidīti sanāca garāka saruna arī par vieglajām automašīnām, pie tam ļoti specifisku nišu — divvietīgiem spēkratiem. Ceru, ka jums būs interesanti!

Uz Nedēļas nogales jautājumiem atbild valmieriete LITA FELDMANE, skolotāja Jaunatnes centrā Vinda.

Aizvadītajā sestdienā valmierieši varēja vērot interesantu notikumu — Vispasaules Bernes ganu suņu pastaigu, kuru atbalstot savā pirmajā kolektīvajā gājienā pa pilsētu devās divpadsmit šīs šķirnes skaistie pārstāvji ar saviem saimniekiem no Valmieras, Rūjienas, Carnikavas, Valkas, Strenčiem, Madonas. Gājienam pievienojās arī divi Pireneju kalnu suņi.

Eh, nevar taču katru piektdienu braukt uz Rīgu kādu interesantu izstādi skatīt! Galvaspilsētā dzīvojošajiem tehnikas draugiem noteikti būs ko redzēt šajā vīkendā, kad Ķīpsalā liels starptautisks iznāciens Nature Expo 2015, bet tāpēc jau mēs nepaliksim bešā! Jo informāciju par vienu no šī pasākuma odziņām esmu saņēmis un nesavtīgi šodien padalos tajā ar Rūcamlapas lasītājiem.

Piektdien pēc darba sešos izbraucām no Valmieras, sestdien pl. 12 jau bijām Prāgā, vakarā braucām uz spēli, svētdien no rīta, apskatījuši Prāgu, pl. 12 to pametām, Valmierā iebraucām pirmdienas rītā pl. 7.30 un pēc mirkļa jau visi bijām uz strīpas savos darbos.

Aprīlis jau pusē, un daudzviet copmaņiem garumgara siekala līdz pat spiningam aiztecējusi... Jā, vēl ātrāk par sensitīvi ģeopolitisko 9. maiju būs klāt 1. maijs līdz ar allažiņ piepildītajiem, pārpildītajiem un arī nepiepildītajiem vīru (un arī dažu sievu) sapņiem par tikšanu tādā līdaku žorā, ka maz neliktos pat Mārim Oltem. Starp citu, par Burtnieka plašumiem atbildīgie vīri man vēl šonedēļ solīja, ka ezerā, sākot oficiālo spiningošanas sezonu, joprojām viss pa vecam. Tas tāpēc, ka jauno Makšķerēšanas noteikumu ieviešanas plāns krietni vien sabremzējies un pat nenopietni optimisti tos sola vien ar 1. jūliju...

Re, cik garš mums sanāca ieskats automātisko ātrumkārbu (AAK) pasaulē. Par šo tehnisko risinājumu, kas autovadītājus visā pasaulē priecē jau teju 80 gadus, Rūcamlapai stāsta valmierietis Cēsīs — uzņēmuma RECRO attīstības vadītājs NORMUNDS ASPERS. Šodien mūsu saruna arī finišē.

Ar autostopiem izbraukāt visu Eiropu – neparedzama avantūra uz kuru parakstītos tikai retais ceļotājs. It īpaši, ja šis ceļotājs ir skaista un jauna meitene. Sagaidīt saulrietu uz jumta ar skatu uz Eifeļa torni, brauciens uz Poliju policijas automašīnā, satikšanās ar senu draugu Berlīnē, kopumā iztērējot nieka 200 eiro – to visu pagājušajā vasarā piedzīvoja 20 gadus jaunā Anna no Krievijas, kura arī Valmierā nonākusi pateicoties koučsērfingam: „Šī ir tiešām skaista pilsēta,” atzīst meitene.

Kam nu ir tie suņi, tam ir. Arī valmierietim VILNIM BĒRZIŅAM jau no mazām dienām  bijuši gan dvorterjeri jeb bezšķirnes draugi, gan afgāņi, gan no audzētavas paņemts brāķēts dalmācietis.

Pagājušajā reizē RECRO attīstības vadītājs NORMUNDS ASPERS savās atbildēs apstājās pie veida, ka Cēsīs nonāk remontējamās automātiskās ātrumkārbas jeb AAK. Turpinām!