Atbildības un mīlestības pārbaudījums ģimenei
Firmai savs suns
Uz sarunu redakcijā valmierietis ZIGURDS LAPERS atsteidzās no savas darbavietas, kur viņš vada mazumtirdzniecības veikalu tīklu. Tieši todien, 18. augustā, firma T.N. «Rozalinde» svinēja pastāvēšanas 20. gadadienu. Taču šī notikuma sakarā Zigurdam īpašs stāsts: «Kad firma ienāca šajā ēkā Mūrmuižas ielā, teritorijā dzīvoja kāds vecs vilks. Sākām viņu barot, uzbūvējām lielu būdu, un vilciņš pie mums pavadīja laimīgas vecumdienas. Kad sunītis aiz vecuma nomira, visi devāmies viņu apglabāt, kapa vietā uzstādījām krūmiņus. Zālājs tajā vietā joprojām tiek nopļauts. Šodien, atzīmējot firmas jubileju, pieminējām arī mūsu sunīti: redz, kur guļ mūsu Rūdis. Tas bija kaut kas īsti cilvēcisks, tas ir jāizdzīvo.
Kādu gadu neviena nebija, un tad kolektīvi nolēmām, ka suns ir vajadzīgs. Kā pievienotā vērtība firmai. Mēs pat esam sadalījuši pienākumus — divi cilvēki ir atbildīgi par dzīvnieka barošanu, vešanu pie vetārsta un visu pārējo saistībā ar viņu. Tas dod mums pašapziņu, jo neesam tādi kā citi, mums ir savs suns. Mēs visi ļoti mīlam dzīvniekus. Arī mana ģimene.»
Zivce no Burtnieka
Kad pirms četriem gadiem citā saulē nonāca Laperu ģimenes siāmas runcis Fredis, mājās palika tikai Freda televizors, kurā kaķis varēja dienām skatīties, — lielais akvārijs ar vienu vienīgo zivi — padsmitgadīgo Burtnieku ezera zeltaino karūsu. To vecaistēvs savulaik atvedis kopā ar vēl trim karūsām, kuras gan, izbrīvējot dzīves telpu, ar laiku bija pazudušas. Starp citu, noskaidroju, ka akvārijā, nodrošinot labus apstākļus, karūsas spējot nodzīvot līdz pat 30 gadu vecumam. Tātad zivce ģimeni vēl ilgi varētu priecēt. Un pret savu zivi Laperi izturas ar pienācīgu cieņu — karūsa ir pirmā, kas rītos, asistējot suņiem, tiek pabarota. Tad ēd suņi, un tikai pēc tam pārējie ģimenes locekļi — cilvēki.
ZIGURDS UN INGUNA LAPERI ar saviem puikām — dēliem Jāni un Ralfu Kārli, labradoriem Ziko un Falko. Foto no ģimenes foto arhīva
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv