Viesis

VIZMA un ANTONIJS MATTHES dzīvo Dieva atvēlētā mazā paradīzē — Valmieras pagasta «Mārtiņkalnos». Latviete Vizma ar vīru angli Antoniju ir atgriezusies Latvijā sava tēva Rūdolfa mājās. Abu dēls Lūkas (vārds no Bībeles Lūkas evaņģēlija!) jau labu laiku pirms vecākiem ieradās te, drosmīgi no nulles uzsāka lauksaimniecisko ražošanu un pamazām «Mārtiņkalnus» izveidoja par vienu no spēcīgākajām graudkopības saimniecībām Vidzemē. Visiem trim Latvija ir pasakaini skaista zeme. Mīļa un tuva.

ZINTA IRBE pagājušajā nedēļā atkārtoti tika ievēlēta par LIZDA  Valmieras starpnovadu arodbiedrības vadītāju. Kaut arī lielās LIZDA pārstāvis paziņoja, ka Valmieras organizācija pirmorganizāciju vērtējuma topā ieņem pirmo vietu, tas pilnīgi noteikti nekādi neietekmēja pārskata konferences delegātu uzticību savai līderei. Piecarpus gados Zinta Irbe ir iemantojusi lielākās daļas arodbiedrības biedru uzticību, kas, iespējams, ir augstākais viņas darba novērtējums.

«Pavasarī gribas mājā logus notīrīt, tā kā ielaist vairāk gaismas istabā. To pašu vajag ar sevi izdarīt. Man neko nenozīmē gadu mija, tas ir vien skaitlis kalendārā, bet laiks no Lieldienām līdz Lieldienām ir svarīgs. Tad ir tā vēlme laiku, dienu piepildīt. Laiks no Pūpolsvētdienas, būtībā jau Palmu svētdienas, līdz Lieldienu rītam ir īpašs. Caur ciešanām un klusumu tu sagaidi, kad tik tiešām Gaisma uzvar tumsu,» tā AIGA MARTINSONE- PAIDERE.

SIA «P2» ēdnīca «Airika» atrodas Valmierā, Raiņa ielā 14, — krietni ārpus pilsētas centra, tomēr pusdienotāju joprojām tur netrūkst. Dienā apkalpo vidēji 200 ēdējus. Tautā šo iestādi arvien vēl sauc par ZET ēdnīcu. Ir gadiem iemantota ēdēju uzticība. Ir pavāru profesionālisms un sekmīga paaudžu maiņa. Tagad ēdnīcas virtuvē  Valmierā zināmās šefpavāres Ināras Preimanes vietā ap katliem un pannām rosās Alena Liepiņa un Gita Kūlīte. Devāmies ciemos, domājot par receptēm Lieldienu galda klāšanai.

Iegriežoties firmas «Apo» atslēgu servisā, ieinteresējos par līdzās Latvijas valsts karogam izliktu skaistu karogu ar bārkstīm un izšūtu uzrakstu «Latvijas Atslēgmeistaru brālība». Žurnālista ziņkārība vedināja noskaidrot, kādēļ tas atrodas tieši šajās telpās. Tā sākās mūsu saruna ar Atslēgmeistaru brālības biedru un, kā izrādījās, no 2012. gada arī tās prezidentu JEVGĒNIJU BORISENOKU.

Ja pajautātu jebkuram Valmieras tehnikuma audzēknim: «Vai pazīstat skolotāju Šamšeli?», esmu pārliecināta — viņu zina, redz un pazīst visi! Skolotājas AGITAS ŠAMŠELES personība ir tik spilgta, saredzama un sajūtama, ka ikvienam, kurš mācās, strādā vai ieradies skolā vienkārši ciemos, ir izveidojies savs priekšstats par viņu. Ar savu dzīves sparu, enerģiju, idejām un straujo raksturu viņa ir iemantojusi visu ievērību un popularitāti.

Valmierā viņš, 12. Saeimas deputāts, ieradies jau kā Latvijas Reģionu  apvienības oficiāli izvirzīts kandidāts Latvijas Valsts prezidenta amatam. MĀRTIŅŠ BONDARS ir pirmais, kurš sevi atdevis sabiedrības vērtējumam.

Ratiņkrēslā AGRIS LASMANIS nonācis pašā savas dzīves sākumā. Visiespējamāk, ka dzemdību traumas dēļ, taču ārsti to nav atzinuši. Varbūt tā teikt nebūs īsti pareizi, taču tieši tas, ka par cilvēku ar īpašām vajadzībām viņš kļuvis no bērna kājas, tālākajā dzīves ceļā, iespējams, izrādījies neliels bonuss, jo ceļu uz savu mērķi — sevis pierādīšanu sportā — Agris sācis iet agrāk par citiem. Jau no bērnības mamma viņu vedusi uz dažādiem pulciņiem Bērnu un jauniešu invalīdu biedrībā «Saulīte».

Grupa GhettoZloba radusies Valmierā 2002. gada vasaras beigās, apvienojoties četriem draugiem, no kuriem trīs savulaik mācījušies vienā klasē Valmieras ģimnāzijā. Ideja par grupas veidošanu radās Vilnim, un tā ar sajūsmu tika uzņemta pārējo dalībnieku starpā, vainagojoties ar kolektīva dibināšanu. Nedaudz vēlāk grupai pievienojas Bālais, kurš aizpilda iztrūkstošo ritma ģitārista vietu. GhettoZlobas sastāvā sākotnēji ietilpst: Vilnis (vokāls), Pauls (ģitāra), Bālais (ritma ģitāra), Ārčijs (bass) un Cukurs (bungas), kurš gan 2008. gada rudenī emigrē uz Skandināviju. Lai grupai nebūtu jāpārtrauc darbība, tika meklēts jauns buņģieris, un tāds tika atrasts Mika Riekstiņa (Mikriņa) personā, kurš pirms tam bija zināms kā Valmieras hardcore/sissycore apvienības Ambrosia bundzinieks.

«Bez darba vēl gribas radīt,» sarunā sacīja valmieriete JŪLIJA HMEĻEVSKA, un tie ir kā atslēgas vārdi stāsta  saturam. Jūlija glezno, vāra ziepes vārdu tiešajā nozīmē, pērnajā gadā noskrējusi divus pusmaratonus, bet ikdienā viņa ir zobārste. Taču arī ne gluži parasta zobārste, ja tā stereotipiski raugāmies uz stomatologa profesiju. Jūlija izdarījusi citas izvēles. «Es taču eju pa dzīvi, izvēloties tikai to, ko man sirds saka,» tā jaunā sieviete, kura pieņem pacientus laukos, divas dienas nedēļā strādā Mazsalacas slimnīcā, bet asākā profesionālā šķautne ir tā, ka Jūlija jau pusotru gadu rauj zobus tiem cilvēkiem, par kuriem lielākā daļa sabiedrības varbūt vēlētos pat aizmirst. «Mans pacients ir mans pacients, arī tas, kurš zobārsta krēslā iesēžas cietuma sienās. Viņš ir cilvēks, kuram jāpalīdz,» tā Jūlija pastāsta, ka viņa ir zobārste Valmieras cietumā.

INGA RUŽICKA sevi sauc par reinkarnisti, jo viņa interesējas par iepriekšējām dzīvēm, dzīvi starp dzīvēm un dvēseļu pasauli.

Pēdējā laikā gan televīzijā, gan citos masu medijos izskan aicinājums četrkājainos draugus izvēlēties dzīvnieku patversmēs. Vai jauna mode?

Trauslums, apņēmība un dzīvespriecīgs smaids. Māksliniece IEVA LAPIŅA-STRAZDĪTE, Valmieras Mākslas vidusskolas pasniedzēja. Valmierā ienāca pirms nepilniem četriem gadiem ar savu pirmo personālizstādi muzejā — ciklu «Klusums».

3. klasē viņa stāvēja Valmieras Mūzikas skolā un uzņemšanā dziedāja «Ai jel, manu vieglu prātu». Visi viegli smīnējuši, ka tik maza meitene izpilda puišiem domātu dziesmu. Tagad NORA URBĀNE studē komunikāciju un sabiedriskās attiecības Vidzemes Augstskolā 2. kursā un ir bekvokāliste grupā «Elīna Krastiņa & Twisted Four».

«Gribētos būt peļķītes šajā pusē, bet tagad, kad desmit gadi jau nodzīvoti  otrpus,  būtu grūti, ja vajadzētu sākt visu no nulles,» tā par dzīvošanu pāri Atlantijas okeānam saka AGNIJA ANČA un priecājas par piedāvāto iespēju stāstīt, kā viņai klājas Meksikā, «Liesmas» rubrikā «Latvieši pasaulē». Agnija ir cēsniece, kas brīdi studējusi Vidzemes Augstskolā, bet tad izvēlējusies nopietnākas studijas Kultūras akadēmijā. Izzinot spāņu valodu un kultūru, viņa maģistrantūras studijām ieguvusi stipendiju un devusies uz Meksiku, lai Pueblas universitātē mācītos estētikas un mākslas programmā.

No 2013. gada 20. maija Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes Valmieras daļas komandiera amatā ir majors AIGARS PULLE. Līdz tam šos pienākumus pildīja Jānis Supe.

Kocēnu sporta kluba vīru florbola komandu Rubene šosezon cīņās vada jauns treneris, joprojām vēl spēlējošais IVARS JĒKABSONS, kas trenera postenī nomainījis Aināru Zelču. Ne vienam vien sporta cienītājam šāds pavērsies bija negaidīts, tāpēc vispirms vaicāju Ivaram:

Viņš dzied korī, vingro, peld, dejo, pārdod garšīgus skābētus kāpostus — tā valmierieti JĀNI POLI reklamē paziņas un pasaka priekšā arī to, ka pirms pāris nedēļām spriganais vīrs nosvinējis savu 85. dzimšanas dienu.

Kaut arī dzimusi Rīgā, viņa sevi bez koķetēšanas var saukt par Valmieras meiteni. Tiesa, DZIDRA BRĒDENFELDE ne dienu nav strādājusi šķiedrā, taču tikai sešus gadus no saviem — tieši šodien — apaļajiem ikdienā Dzidrai maizes darbs bijis ārpus Valmieras. Protams, arī studijas RPI. Esam pazīstami jau ilgu laiku, pat vienā lauciņā rosījušies, tāpēc divu izbijušu ceļa meistaru sarunā iztiksim bez jūs.

Šovakar, kad teātra LMT Mansarda zālē skatītāji būs apsēdušies savās vietās, nodzisīs gaismas un viņiem pretī tādās pašās krēslu rindās sēdēs Augusta Strindberga Nāves dejas varoņi — Aigara Apiņa Kapteinis, Ivo Martinsona Kurts un viņu abu liktenīgā sieviete Alīse — IEVA PUĶE.