Ja meklē — risinājumu atrod vienmēr

Skolotāja no skolotāju ģimenes

Maija ar astoņus gadus vecāko brāli Valdi ir dzimuši un auguši Valmieras Viestura vidusskolas skolotāju Jautrītes un Helmuta Ozolu ģimenē. Mamma visu mūžu bija mūzikā: Viesturos mācīja skolēniem saprast mūziku, vadīja kori, ansambļus. Mūža otrajā pusē ap viņu atkal bija mūzika: Valmieras  Sv. Sīmaņa draudzē vadīja kori, sadarbojās ar bērniem Svētdienas skoliņā un izveidoja  draudzes sieviešu kopu «Saulgriezes», kas darbojas vēl tagad Māras Rozenbergas vadībā. Maija atceras, ka skolā tikai retais zinājis, ka Jautrīte pēc izglītības bija bioloģijas un ģeogrāfijas skolotāja.

Helmuts Viesturskolā mācīja vēsturi. Viņam bijušas divas aizraušanās: novadpētniecība un tūrisms. Maija par tēvu saka: «Viņš viesturiešus tūrismā republikas līmenī izveda uz visaugstākā pakāpiena. Mūsu skolu tūrisma sacensībās vienmēr respektēja. Tieši tētis tajās ieviesa kaut ko novatorisku: uz laiku celt telti tikai vienam dalībniekam. Tas daudziem bija šoks, jo likās neiespējami! Arī es tāpat kā citi mani skolas biedri to pratu, tādēļ arī šajā disciplīnā vienmēr bijām zirgā. Arī es jau no pirmajām klasītēm devos tēvam līdzi uz tūrisma nodarbībām, tādēļ tūrisma tehniku, tā teikt, izbaudīju kārtīgi: ar nobrāztiem ceļgaliem, sabakstītiem pirkstiem, pārvarētiem šķēršļiem un noietiem neskaitāmiem kilometriem. Patika uz tūrismu manī arvien vēl palikusi. Tētis Viesturos nodibināja skolas muzeju, kas joprojām  turpina darbu.

Mans brālis Valdis, kuru daudzi joprojām atpazīst kā grupas «Dālderi» basģitāristu, dzīvo Bauskā. Arī viņš visu laiku ir mūzikā. Spēlēts daudz! Vēl tagad muzicē visur, kur vien aicina. Otra viņa sirdslieta —  automašīnu Vabolīte remontēšana. Ar tādu pašu azartu kā mūzikā!»

ROKDARBNIECE. Maija Līcīte Valmierā pašas adītā jakā ar pēdējā laika rokdarbiem un  pašas darināto plecu somu.