Maijs ir smaržām piepildīts mēnesis, kurā varam sajust arī reibinošos ceriņus, kas lēnām raisa vaļā savus ziedus. Manuprāt, ceriņu smarža ir viena no fantastiskākajām smaržām tieši maijā, man tā asociējas ar bērnību, ar lauku mājām un dārzu, kad ceriņu kokā meklēju pieclapiņu ziediņus, ievēlējos vēlēšanos un tos apēdu, jo ticēju, ka visas iedomātās vēlēšanās piepildīsies.
Mana pirmā doma, izdzirdot, kā tiek virzīta augstskolu reforma, – tās ir vienas politiskās partijas ambīcijas, kur tā cer celt savu prestižu, noslēpjot citas savas lietas un praktiski pakļaujot augstāko izglītību politiskai kontrolei.
Kad gadās iegāzties bedrē un bedres malā stāvošais tā vietā, lai vismaz vaimanātu līdzi, vēl brīdina, ka bedre ir pat dziļāka, nekā sākumā izskatījās, iekritušais tā pārskaitīsies, ka pat padomos, kā tikt ārā, neieklausīsies.
Kad es biju mazāka, vienmēr gribēju sunīti, kaķīti vai vismaz kāmīti. Pati savu. Kaķis bija, bet tas vairāk dzīvoja pa āru un ķēra peles. Man gribējās tādu, kas visu laiku ir iekšā.
Jānis Bordāns un viņa partija it kā būtu panākuši savu – sīvi nīstais Ivars Bičkovičs, «aizsēdējies vecais stagnāts» un «oligarhu pakalpiņš», Augstākās tiesas priekšsēdētāja amatā tiks aizstāts ar citu personu. Taču – ak, sāpe! – no šī cilvēka tieslietu ministram un JKP vairs nebūs komfortablas iespējas norobežoties.
Jau ir pagājis kāds laiciņš, kopš samazināti ierobežojumi Covid-19 sakarā. Tiesa gan, es no dzīvokļa tāpat esmu izgājusi reti, jo bija jāpaveic viens svarīgs posms manā dzīvē – jānodod bakalaura darbs.
Masu saziņas līdzekļi pilni ar sašutumu par prokrievisko spēku, maigi sakot, uzvedību 9. maijā gan Rīgā, gan Daugavpilī, gan citur. Un nevienā publikācijā nav analīzes par to, kāpēc tā notiek. Šāda attieksme turpinās jau 30 gadus.
Visai pamatoti ir apgalvot, ka teju jebkuras valsts viens no būtiskiem ekonomikas izaugsmes priekšnoteikumiem ir tās eksportspēja.
Valsts kontrole nesen publiskoja interesantas aplēses, no kurām izriet, ka Latvijā kaut kas nav kārtībā ar izdienas pensijām un būtu nepieciešamas izmaiņas šo pensiju piešķiršanas kārtībā, kas praksē nozīmē galvenokārt vēlmi ieviest kādus vairāk vai mazāk vienotus standartus un kritērijus.
Apstrādes rūpniecības izlaide martā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar pērnā gada martu. Galvenās lejup velkošās nozares bija apģērbu ražošana, gatavo metālizstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana.
Vērīgākie lauku ceļu braucēji droši vien būs pamanījuši jaunus vaibstus mūsu skaistās dabas ainavās. Ne vienā vien perfekti iekoptā un sastrādātā sējumā ik pa gabalam šopavasar parādījušies nelieli baltās polietilēna plēves vigvami.
Robežu atkalatvēršana starp Baltijas valstīm sabiedrības uzmanības it kā otrā plānā atstāj valdības redzējumu ekonomikas atdzīvināšanā. To pagājušajā nedēļā preses konferencē sniedza Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
Rubenes baznīcas draudze šodien ir 200 cilvēku uz papīra. Ap divdesmit mēs redzam regulāri šeit uz vietas. Bet tie ir dažādi cilvēki, viņi nāk un iet. Jā, kādreiz varēja pateikt, ka draudzē ir tik ģimenes, tik bērni...
Ierasti aprīlis ir laiks, kad kļūst siltāks un dodamies Lielajā Talkā. Šogad atkritumu vākšanu vajadzēja pavērst citādāk, jo vīruss ir mums apkārt un jāievēro sociālā distancēšanās.
Pēdējās nedēļās valdošie politiķi aizdomīgi bieži izsakās par viņu nez kāpēc pēkšņi pamanītām nesaskaņām koalīcijas partiju starpā. It kā pirms tam visi būtu zvīņainām acīm staigājuši.
Katru dienu medijos galvenās ziņas ir par to, kam un cik naudas pandēmijas seku pārvarēšanai caur dažādiem starpniekiem piešķir valdība. Vieni to sauc par glābšanas naudu, citi – apsviedīgākie un biznesā nekaunīgākie – jau sarēķinājuši, ka te iespējams dabūt grābšanas naudu, par kuru krīzes apstākļos pa lēto sapirkt gan gatavus produktus tālākpārdošanai, gan izejvielas/izejmateriālus, no kā izgatavot likvīdas mantas jau ar pavisam citu pievienoto vērtību...
Šis noteikti nebūs gads, kad, tēlaini izsakoties, Latvijas valsts budžets, uzkrājis brangu tauku slānīti ieņēmumu sadaļā, varēs laiski atlaist jostu vaļīgāk par dažiem caurumiem. Tieši otrādi – noteikti nāksies sajozt budžeta punci ciešāk.
Iepriekš rakstīju par priecīgiem notikumiem un sajūtām, bet šoreiz nebūs nekāds priecīgais temats, bet gan ļoti nopietns – pašnāvība. Pašnāvība ir apzināta dzīvības atņemšana sev. Kāpēc cilvēks izvēlas brīvprātīgi aiziet no dzīves? Kādi ir motīvi (iemesli) šādai izvēlei? Par to ir jārunā, kaut gan esmu dzirdējusi no dažiem cilvēkiem, kuri par šo tematu izvairās runāt, jo tas esot drausmīgi, un, ja par to nerunās, tad tas nenotikšot.
Koronavīrusa pandēmijas dēļ politiskajā dienaskārtībā ir atgriezies jautājums par 2007. gadā no Satversmes svītroto 81. pantu, kas paredzēja Ministru kabinetam tiesības laikā starp Saeimas sesijām izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.
Šobrīd Latvija, Eiropa un pasaule sāk pieņemt situāciju un saprast, kā tai pielāgoties un kā dzīvot pašreizējos apstākļos.