Viedokļi

Maijs Latvijai ir pārpilns ar vēsturiskām dienām, kuras gan kā nozīmīgus valsts svētkus svinam, gan kā būtiskus notikumus atzīmējam.

Parasti jau satraucamies vien par dažādiem atgadījumiem, kas mums satiksmē gadās uz sauszemes. 

4. maijs – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena – neapšaubāmi ir nozīmīga diena mūsu valsts pilsoņiem, kā arī lielā mērā unikāli valsts svētki visas pasaules mērogā, kuru analogus (ja neskaita mūsu kaimiņus Lietuvu un Igauniju, kuras atradās līdzīgā situācijā) atrast nemaz nav tik vienkārši.

«Ko varam, ko mums vajag dot savai valstij un tautai šajā brīdī?» – katram ir šajās dienās tas jāpavaicā vismaz sev, ja kauns teikt skaļi. Latvijas atmodai jāturpinās!

Kad kādreiz nespēšu pats vairs turp iet,

Pie Kārļa Zāles mani aizvediet!

Viņš manī iededzis Mātes Latvijas mūžīgo sāpi,

Manas tautas Brīvības un augšupcelšanās nedzēšamo slāpi.

Kad vienreiz nespēšu pats vairs turp iet,

Pie Brīvības Svētuma, pie mūžīgās Atcerēšanās

mani aizvediet!

Pat ja mums ir negrozāmi pieņemts no tribīnēm, kancelēm un ievadrakstiem daiļi vīterot par tautu kā veselā saprāta un visu tikumu neapstrīdamu monolītu, dzīve – un Saeimas vēlēšanu rezultāti cita starpā – ir nepielūdzama. 

Dažādu jomu speciālisti saka, ka viņiem pietrūkst laika un iespēju strādāt savu tiešo un vajadzīgāko darbu, jo laiks jāvelta atskaitēm, izziņām, attaisnojošiem dokumentiem, reģistrēšanai, papīru pārsūtīšanai.

Fakts, ka Latvija veselas plejādes ekonomisko rādītāju ziņā atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas, nu jau labu laiku nav nekāds noslēpums.

Spožajā pavasara saulē miedzot acis, redzu, kā no daudzdzīvokļu mājas trešā stāva lodžijas sāniski lejup peld putekļu un gružu mākonis, jo sieviete sparīgi kaut ko purina.

Kad nedēļas nogalē valdība apstiprināja daudziem pat grūti saprotamo «pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma indikatīvo grafiku laika posmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim»,...

Pētījumā par ārzemju investīcijām, ko mēs Latvijā rīkojam ne pirmo gadu, redzam, ko saka ārvalstu investori, cilvēki, kas nes būtisku pienesumu – 40% no visiem nodokļiem – mūsu valsts ekonomikā. 

Iepirkšanās ir daļa no mūsu ikdienas. Daudzi no mums ja ne katru dienu, tad vismaz reizi nedēļā dodas uz veikalu, lai nopirktu vajadzīgo.

Slepkavība Jēkabpils novadā izsauca sabiedrībā satraukumu, bailes un sašutumu – jūtami pēkšņāk un plašāk nekā citkārt. Tāpēc politiķi un policijas vadība steigšus rosās. Vismaz kāds grēkāzis jāatrod.

Mūsu valsts 100 gudrākās galvas pošas uz kārtējā Valsts prezidenta vēlēšanām.

Lai arī Valsts prezidents Egils Levits joprojām nav oficiāli paziņojis, vai plāno kandidēt uz otro termiņu šajā amatā, kaislības apkārt jūnijā gaidāmajam balsojumam Saeimā jau sit augstu vilni, bet pats Levits ir viens no diviem galvenajiem kandidātiem.

Mēs dzīvojam laikā, kad notiek strauja enerģētikas sektora transformācija.

Pagājušonedēļ visā Latvijā nošalca ziņa, ka vienā no Rīgas skolām sadurts sešpadsmitgadīgs jaunietis – trīs dūrieni vēderā, viens rokā. Pāridarītājs – par viņu tikai gadu vecāks jaunietis.

Valdības ārkārtas sēdē 6. aprīlī pēc ziņojuma par «Latvijas Stabilitātes programmu 2023.– 2026. gadam» Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēkšņi secināja, ka, iespējams, būs jādomā par pensijas vecuma celšanu.

Smidzināja lietus, ko vējš svaidīja uz visām pusēm. Nedaudz uz priekšu salīkuši, cilvēki slēpās aiz paceltām mēteļu apkaklēm un kapucēm un, ejot pāri Gaujas tiltam, pielika soli, lai ātrāk tiek otrā krastā, jo tieši uz tilta vējš zēģelē kā aptracis.

Ja Ainārs Šlesers gvelž muļķības par Ulda Pīlēna izredzēm valsts galvas vēlēšanās, tas nenozīmē, ka viņš pats ir tukš­pauris. Opozīcijai radusies iespēja sašūpot valdību: ja nu tiešām krīt?