Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti.
Pēc Jāņiem un Pēteriem, kad īsākajās naktīs puiši tradicionāli nolūko līgavas, kuras atsaucīgi piekrīt paparžu ziedu meklējumiem, var uzskatīt, ka šovasar Latvijā Lielā diena ir atnākusi arī tiem mīlēt un kopā dzīvot gribošajiem, kuri par partneriem izraugās viena dzimuma cilvēkus.
Kamēr Briselē kungi un dāmas zaļās brillēs prāto, ar kuru gadu aizliegt Eiropas Savienībā pārdot automobiļus ar benzīna un dīzeļa motoriem, tikmēr mums Latvijā lielai daļai palietotu spēkratu īpašnieku pavisam citas problēmas.
Latvijā ir vairāk nekā 369 tūkstoši labklājības politikas statistikā «neredzamu» cilvēku* – viņi pastāvīgi cīnās par izdzīvošanu, taču, atšķirībā no bezdarbniekiem, formāli «nekvalificējas» sociālā atbalsta saņemšanai.
Arvien nākas saņemt zvanus, kuros telefoniski piedāvā iegādāties kādas preces par it kā izdevīgām cenām.
Pieaugošs pieprasījums pēc kvalificētiem un motivētiem darbiniekiem, kā arī izmaiņas darba samaksas regulējumā Eiropas līmenī daudziem darba devējiem liek pārskatīt atalgojuma politiku, panākot, ka tiek izskausta dzimumu un cita veida diskriminācija, kā arī atalgojuma sistēma ir caurspīdīga un taisnīga.
Neilgi pirms Līgo svētkiem notikušajā Saeimas pavasara sesijas noslēguma sēdē īsu uzrunu teica arī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Jūnijs ir laiks, kad vasara tā pa īstam ieskrienas, kad ne tikai viss zied un smaržo (iespējams, neatbilstoši kādām Eiropas birokrātu izdomātām normām, taču tik dabīgi un skurbinoši), bet saulītē iznāk arī simti un pat tūkstoši amatnieku un pārtikas mājražotāju ar savu produkciju.
Ziedoši reibinošais saulgriežu laiks atkal ir atnācis, solot mums, pilsētas sprukstiņiem, bezrūpīgu un pat viegli dīku vasaras ikdienu.
Kopš pavasara maznodrošinātām un trūcīgām personām pieejama Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) atbalsta programma bīstamā azbesta šīfera nodošanai.
Tas ir noticis – vakar bijām Vasaras saulgriežu augstākajā punktā, kad diena bija garāka par nakti.
Pēdējo dienu galvenais notikums Latvijā, protams, ir apkārt dzelzceļa Rail Baltica būvniecībai saceltā ažiotāža, kas zināmā mērā spējusi aizēnot pat pie durvīm klauvējošos Līgo svētkus.
Aizvadītajā nedēļā, lielāku vērību pievēršot Eiropas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, sabiedrības uzmanību mazāk piesaistīja lemšana par Rail Baltica projekta tvērumu un realizāciju Latvijā.
Apmēram tā cilvēciski saprotamos apzīmējumos varētu vērtēt situāciju ar megaprojekta (plānoti 870 km: Igaunijā – 213 km, Latvijā – 265 km, Lietuvā – 392 km) Rail Baltica realizāciju. Kā liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu, tostarp Latvijas Valsts kontroles, īstenotā projekta situācijas izpēte, starptautiskās dzelzceļa līnijas Rail Baltica projekta ieviešanai Baltijā šobrīd ir 10 līdz 19 miljardu eiro budžeta deficīts.
Parasti saka, ka ikvienam vajadzētu būt ietaupījumiem vismaz divu mēnešalgu vai pensiju apmērā.
Diemžēl Valda Dombrovska un Sandras Kalnietes dziļi personīgie panākumi viņu partijā neizbēgami tiks pasniegti kā vēlētāju no jauna dots mandāts Arvilam Ašeradenam, Evikai Siliņai un viņu klumzīgajai valdībai.
Ar mērķi pasteidzināt darbu pie valsts drošībai tik būtiska un kritiska jautājuma par valsts zāļu rezerves fonda izveidi, kas pašlaik norit pārāk lēni, Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) ir nosūtījusi aicinājumu uz tikšanos Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam.
Jānim Laimīgajam ap Ziemassvētkiem paliks 15 gadi. Viņš ir puika, kas izdzīvoja!
Lai arī ne ar gluži tādiem rezultātiem, kādi tika prognozēti vairākumā aptauju, taču vienlaikus arī bez kādiem pārmērīgiem pārsteigumiem ir noslēgušās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas Latvijā. Kuru rezultāti tostarp ļauj izdarīt arī vairākus secinājumus.
Nepaies ilgs laiks, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanu saceltā rosība norims.