Viedokļi

Reiz ciemojos pie kāda vīra, kurš pēc izglītības ir filozofs. Pats par sevi saprotams – viņš ir grāmatu cilvēks.

Viens no neatņemamiem procesiem pirms katrām Saeimas vēlēšanām, ir, kā pieņemts teikt, «padziļināta» politisko partiju vai to apvienību programmu analīze. 

Šīs abas partiju apvienības – kaut viena ir valdībā, bet otra opozīcijā – patlaban atrodas neskaidras perspektīvas pozīcijās. Kaut arī reitinga skaitļi it kā liecina par drošu pārkļūšanu 5 procentu barjerai*, ir jūtams nopietns risks neko daudz vairāk nesaņemt un atjēgties Saeimas pastarīšos.

Lai arī  sabiedrības dažādos slāņos to vērtē atšķirīgi, ceturt­diena, 25. augusts, kļuva par vēl vienu Latvijas vēsturei nozīmīgu dienu.

Rūjienas vidusskolas direktorei LINDAI ČĀKUREI šajā amatā sācies trešais mācību gads.

Nupat man bija īsta «veču runa» ar senu draugu par patlaban visaktuālākajiem jautājumiem: par ko balsot? kā balsot? vispār balsot?

Jūs teiksit, ka inteliģentam, pieklājīgam cilvēkam nepiedien neglīti lamāties necenzētiem vārdiem un lamas viņam nemaz nenāk pār lūpām, jo pat domās tādu vārdu nav.

Šie vārdi no populārās dziesmas kā nekad iepriekš atspoguļo reālo situāciju valstī. Protams, varam cerēt uz globālo sasilšanu un ne tik bargu ziemu.

Esmu kājāmgājēja – man nav ne autovadītājas apliecības, pat ne velosipēda. Varētu teikt, ka esmu bailīgā gājēja, kas varētu arī kaitināt autovadītājus, jo es vienmēr, pirms kāpju uz gājēju pārejas, sagaidu, kad automašīna pilnībā apstāsies.

Pēdējās reitingu tabulas (3. augusts, LTV/SKDS) «sudraba» un «bronzas» pozīciju partijas nākas aplūkot vienā rakstā ne tikai tāpēc, ka 1. oktobris strauji draud «atnākt negaidot». 

Viens no priekšvēlēšanu cīņu elementiem pirms katrām Saeimas vēlēšanām ir partiju premjerministru (un nereti arī atsevišķu ministru) amatu kandidātu nosaukšana, pie kam gana bieži šie cilvēki paši vēlēšanās pat nekandidē, bet iespējas, ka viņi pat vislabvēlīgākās notikumu attīstības gadījumā varētu ieņemt premjera vai kādu citu posteni, uz kuru it kā pretendē, ir līdzvērtīgas apmēram nullei.

Šodien ir Ukrainas neatkarības diena un aprit tieši pusgads, kad neatkarīga valsts ir ierauta karā. Ukraina cenšas nosargāt savu brīvību, demokrātiju, neatkarību.

Vēl aizvakar sakarā ar 1991. gada 21. augustā Latvijas Augstākās Padomes pieņemto likumu «Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu» izkārām valsts karogus priecīgā svētku noskaņojumā.

Kā reiz teica dižais fotogrāfs un traki viedais Mārcis Bendiks: jo dziļāk mežā, jo resnāki partizāņi. Jo tuvāk vēlēšanas, jo lielāka nieze politiķiem.

Ne vienmēr iepirkties lietoto preču veikalos ir bijis modē kā tagad.

Vecākā gadagājuma lasītāji, iespējams, kaut nedaudz, atceras 1968. gada notikumus.

Vēlēšanu oficiālo īso programmu jeb «4000 zīmju» aplūkošanu sākšu – pēc tiesas, taisnības un reitingu tabulas – ar premjerpartiju «Vienotība» (un tās sadarbības partneru veidoto ietvaru – JV). 

Kādreiz kopā ar citiem jaunajiem kolēģiem mazliet apsmaidījām sirmos žurnālistus, kuri savu tekstu bieži iesāka ar vārdiem «atceros, ka…», tas mums nešķita labs stils un domājām, ka mēs gan nekad tā nerakstīsim. Tas ienāca prātā, tiklīdz grasījos iesākt savu sakāmo tieši ar tiem vārdiem.

Vakar premjerministrs Krišjānis Kariņš valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē nāca klajā ar jau labu laiku gaisā virmojošu aicinājumu pārtraukt termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu Krievijas pilsoņiem.

Saeimas vēlēšanas ļoti riskē ar mazapmeklētību. Jaunajam parlamentam, tā veidotai valdībai un mums ikvienam tā var radīt vismaz divas smagas problēmas.