Kaimiņu būšana
Fakts, ka Latvija veselas plejādes ekonomisko rādītāju ziņā atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas, nu jau labu laiku nav nekāds noslēpums.
Fakts, ka Latvija veselas plejādes ekonomisko rādītāju ziņā atpaliek no abām mūsu Baltijas kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas, nu jau labu laiku nav nekāds noslēpums.
Spožajā pavasara saulē miedzot acis, redzu, kā no daudzdzīvokļu mājas trešā stāva lodžijas sāniski lejup peld putekļu un gružu mākonis, jo sieviete sparīgi kaut ko purina.
Kad nedēļas nogalē valdība apstiprināja daudziem pat grūti saprotamo «pedagogu zemākās darba samaksas pieauguma indikatīvo grafiku laika posmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim»,...
Pētījumā par ārzemju investīcijām, ko mēs Latvijā rīkojam ne pirmo gadu, redzam, ko saka ārvalstu investori, cilvēki, kas nes būtisku pienesumu – 40% no visiem nodokļiem – mūsu valsts ekonomikā.
Iepirkšanās ir daļa no mūsu ikdienas. Daudzi no mums ja ne katru dienu, tad vismaz reizi nedēļā dodas uz veikalu, lai nopirktu vajadzīgo.
Slepkavība Jēkabpils novadā izsauca sabiedrībā satraukumu, bailes un sašutumu – jūtami pēkšņāk un plašāk nekā citkārt. Tāpēc politiķi un policijas vadība steigšus rosās. Vismaz kāds grēkāzis jāatrod.
Mūsu valsts 100 gudrākās galvas pošas uz kārtējā Valsts prezidenta vēlēšanām.
Lai arī Valsts prezidents Egils Levits joprojām nav oficiāli paziņojis, vai plāno kandidēt uz otro termiņu šajā amatā, kaislības apkārt jūnijā gaidāmajam balsojumam Saeimā jau sit augstu vilni, bet pats Levits ir viens no diviem galvenajiem kandidātiem.
Mēs dzīvojam laikā, kad notiek strauja enerģētikas sektora transformācija.
Pagājušonedēļ visā Latvijā nošalca ziņa, ka vienā no Rīgas skolām sadurts sešpadsmitgadīgs jaunietis – trīs dūrieni vēderā, viens rokā. Pāridarītājs – par viņu tikai gadu vecāks jaunietis.
Valdības ārkārtas sēdē 6. aprīlī pēc ziņojuma par «Latvijas Stabilitātes programmu 2023.– 2026. gadam» Ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēkšņi secināja, ka, iespējams, būs jādomā par pensijas vecuma celšanu.
Smidzināja lietus, ko vējš svaidīja uz visām pusēm. Nedaudz uz priekšu salīkuši, cilvēki slēpās aiz paceltām mēteļu apkaklēm un kapucēm un, ejot pāri Gaujas tiltam, pielika soli, lai ātrāk tiek otrā krastā, jo tieši uz tilta vējš zēģelē kā aptracis.
Ja Ainārs Šlesers gvelž muļķības par Ulda Pīlēna izredzēm valsts galvas vēlēšanās, tas nenozīmē, ka viņš pats ir tukšpauris. Opozīcijai radusies iespēja sašūpot valdību: ja nu tiešām krīt?
No alternatīvajiem atjaunojamiem energoresursiem noteikti pieejamāka un ikdienā vienkāršāk iegūstama šobrīd ir saules enerģija.
Nupat publiskotie sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktas ikgadējas aptaujas dati liecina, ka to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzskata – mūsu valsts ārpolitikai jāorientējas uz rietumvalstīm, ir sasniedzis vēsturiski augstāko rādītāju – 63%.
«Pazuda dažu minūšu laikā,» tā raksta suņu saimnieki, kas izmisīgi, izmantojot visas iespējas – sociālos tīklus, presi, radio, televīziju, apbraukājot teritorijas dienās un naktīs, meklē savus mīluļus.
«Saule ir uzlēkusi ne tikai tāpēc, ka es to redzu, bet tās gaismā es redzu arī visu pārējo.» Šādu domu izteicis angļu rakstnieks C. S. Luiss.
Lieldienu jeb Lielās dienas būtība, jāatgādina, ir ietverta to nosaukumā. Lieldienas ir brīdis, kad diena kļūst garāka par nakti, diena, kas, pirmkārt jau simbolizējot auglību vai dabas atdzimšanu, kopš neatminamiem laikiem ir tikusi atzīmēta visdažādākajās kultūrās un civilizācijās, kā arī diena, kas ne tikai kļuvusi par daļu no kristīgās tradīcijas, bet par lielākajiem svētkiem kristīgajā pasaulē.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas deputāti pavisam nesen atzinuši, ka klimata mērķus pie esošās politikas Latvija nespēs sasniegt.
Sāk mosties daba, jau redzēju, ka zied sniegpulksteņi, vizbulītes, lēnām no zemes sāk līst arī krokusiņi.