Nesen rakstīju par to, kas bērnus dara laimīgus, un pašai bija interesanti pētīt, cik vienkāršus ieteikumus kopīgai laika pavadīšanai dod skolotāji, psihologi, arī mammas, apmainoties padomiem. Atslēgas vārds bija: bērniem veltītais laiks, kopā būšana. Turpat bija lasāms pētījumos secinātais, ka bērns nepazīst zīmolus, ka viņam ir vienalga, vai izprieca prasījusi pusi vecāku ienākumu vai tikai gribēšanu kopā būt.
«Maija saule noglāsta mani maigi, un es zinu, Latvija, tās ir tavas plaukstas.»
Neatkarība valstij neapšaubāmi ir laba lieta, faktiski pati galvenā. Bez citām jaukām izdevībām tā dod arī iespējas pašiem savā zemē saimniekot. Un šajā ziņā mums kaut kas nesanāk jau no sākta gala. Nu, vismaz salīdzinot ar pašiem tuvākajiem kaimiņiem, kuri tāpat kā mēs izbaudījuši visus PSRS labumus. Brīvībā taču no Maskavas ietekmes izsprukām un neatkarīgu valsti pasludinājām gandrīz reizē, tad nu puslīdz vienādiem vajadzētu būt arī Latvijas un Igaunijas neatkarības gados gūtajiem panākumiem. Diemžēl būtiskākie cipari un arī daudzu lietu kārtība abās valstīs rāda, ka zaudējam ziemeļu kaimiņiem un valsts budžeta ziņā — tā nopietni.
Vai tiešām visi Nila Ušakova gānītāji neapzinās, ka patiesībā viņam pakalpo, «lej ūdeni uz dzirnavām»? Jo vairāk Rīgas domes priekšsēdētājs tiek lamāts kā zaimotājs, jo aizrautīgāk 9. maijā viņam uzgavilēs pie Uzvaras pieminekļa sanākušie, jo lielākas izredzes pēc gada palikt amatā.
Eiropas Savienība irst. Pāri tās dienvidu robežām gāžas simtiem tūkstošu Āzijas un Āfrikas karu bēgļu, ekonomisko bēgļu un potenciālo teroristu, ar vismaz 25 miljonu potenciālu visai tuvā nākotnē. Tie būtiski apdraud Eiropas tautu radīto civilizāciju. Migrantu pārvešanu ar motoriem aprīkotās, pārpildītās gumijas laivās organizē kontrabandisti, par ko ES vadošie politiķi tikai bezspēcīgi lauza rokas. Pie Eiropas dienvidu valstu krastiem tās «grimst», kādi noslīkst, bet citus izglābj šo valstu patruļkuģi un izsēdina Eiropas krastos, paēdina, padzirda, apģērbj, sagādā teltis un ziņo Briselei. Briselē apspriežas un, pamatojoties uz demokrātiju, cilvēktiesībām un solidaritāti, «taisnīgi» ar kvotu palīdzību sadala proporcionāli katras ES dalībvalsts iedzīvotāju skaitam, neņemot vērā tajās jau pastāvošās migrantu problēmas, mierinot pieradina pie domas, ka tādas Eiropas, kāda tā vēl ir šodien, nekad vairs nebūs. Tāds jēdziens kā tautu tiesības netiek pieminēts un apspriests, bet žēl gan.
Valodas policija, kurā ar mērķi aktualizēt latviešu valodas kultūras un publiskā lietojuma jautājumus apvienojušies pieci valstī atzīti valodas eksperti — ziņu diktore un komunikācijas konsultante ar 20 gadu darba pieredzi Ilva Liepiņa-Milzarāja, Skrivanek Baltic direktore Aiga Veckalne, Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes profesors Dr. philol. Juris Baldunčiks, valodu eksperts Vasilijs Rogačevičs un LU asociētais profesors Arvils Šalme —, publiskojusi jaunāko pētījumu, kurā secināts, ka no bijušajiem ministru prezidentiem gramatiski pareizākā valoda bijusi Valdim Dombrovskim, savukārt vislabākais valodas stils — Ivaram Godmanim. Kopumā par labākajiem latviešu valodas pārzinātājiem atzīti trīs bijušie premjeri Dombrovskis, Godmanis un Einars Repše, bet mazāko ballu skaitu izpelnījušies Andris Šķēle un Indulis Emsis.
Nesen Zemkopības ministrijā notika Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sēde, kurā ministrijai pakļauto iestāžu vadošie speciālisti, Latvijas Lauksaimniecības universitātes eksperti un arī vairāku nevalstisko organizāciju pārstāvji apsprieda sabiedrībā svarīgus jautājumus, tostarp aizliegumu savvaļas sugu dzīvniekus izmantot atrakcijās un cirka izrādēs. Sēdē paziņoja, ka Zemkopības ministrija virzīs grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, paredzot, ka savvaļas dzīvnieku sugas īpatņus (gan savvaļā iegūtus, gan arī nebrīvē audzētus) turpmāk būs aizliegts apmācīt un izmantot kā atrakciju dzīvniekus un atrakcijās izrādīt tos publiski.
Pēdējā laikā publiskajā telpā aktualizējies jautājums par politiķu mantisko stāvokli vai, pareizāk, — viņu centieniem slēpt savus ienākumus. Ne tikai tā dēvētie Panamas dokumenti, kas liecina — daudzu pasaules valstu ietekmīgi politiķi slēpuši savus līdzekļus ārzonās vai vismaz nav informējuši par saviem ārzonu uzņēmumiem vēlētājus, bet arī pētījumi par korupcijas nodarīto iespaidīgo postu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ekonomikām, kā arī virknes politiķu, tostarp arī Latvijas, klaja nevēlēšanās informēt sabiedrību par savu finanšu stāvokli ir izraisījusi ievērojamas daļas sabiedrības sašutumu.
Man ir prieks par pēdējos gados gandrīz vai ģeometriskā progresijā pieaugošām dažādām pasākumu aktivitātēm manā Valmierā. It sevišķi daudz to ir sportā. Šajā ziņā Valmiera ir pat ļoti viesmīlīga. Iedzīvotāji nu jau ir pieraduši pie dažām neērtībām, ko reizēm sacensību laikā sagādā satiksmes ierobežojumi, un no ņurdētājiem pārtapuši vai par visaktīvākajiem sporta līdzjutējiem valstī.
Politisko notikumu un konfliktu jūklī, iespējams, pārāk nemānāma palikusi piektdienas, 22. aprīļa, vēsturiskā ceremonija Ņujorkā, kur ANO valstis parakstīja Parīzes nolīguma dokumentu par klimata pārmaiņu ierobežošanu. Latvijas Republikas vārdā pievienošanos šim nolīgumam apliecināja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda paraksts.
Pavasaris, ik gadu pie mums dabā atnākdams, sev līdzi nes ne tikai smaržīgus pumpurus un vizbulītes, bet arī vairākus vezumus ar ne tik smaržīgiem atkritumiem.
...izvairīties nevar. Tā mēdz teikt, un tā arī ir. Nodokļi ir tik arhaiski vēsturiska parādība, ka nodokļu piedzinēji kopā ar prostitūtām un pārdevējiem ir senākās civilizācijas profesijas. Agrāk nodokļu nemaksātājus pazemoja, spīdzināja vai sodīja ar nāvi, tagad mūsdienu demokrātija ar tiesu varas taisnīgo roku stumj vainīgos cietuma virzienā.
Pēc Raimonda Vējoņa paziņojuma, ka Igaunijas budžets pārsniedz desmit miljardus eiro, zinoši ļaudis steidzās mūs nomierināt — nē, vairāk par 7,6 miljardiem tai šogad ieņēmumos nav plānots. Mums — 7,4 miljardi, starpība jau nav tik liela. Ja vien papūlamies aizmirst, ka Igaunijā dzīvo 1,3 miljoni cilvēku, bet Latvijā — ap 1,97 miljoniem.
Latvijā nonāk patvēruma meklētāji no Sīrijas, Irākas un Eritrejas. Jau 23 personas pagaidu mājas radušas «Muceniekos».
Tā kā šodien Saeimas deputāti balsos, lai galīgajā lasījumā apstiprinātu Krimināllikuma grozījumus, kuri nepieļautu nekādu patvaļīgu valsts pamatu drupināšanu ar nekontrolējamu pastāvošās iekārtas kritiku, katra patriotiski noskaņota iedzīvotāja, bet jo īpaši žurnālista, svēts pienākums būtu par Saeimas, pašvaldību un ministriju darbu domāt, runāt un rakstīt tikai pozitīvās un cildinošās kategorijās, tādējādi ar vēl saldāku ievārījumu izkonkurējot sīrupainos pašvaldību izdevumus.
Latvijas Reģionu apvienība ir sagatavojusi grozījumus likumā «Par nekustamā īpašuma nodokli», kas paredz samazinātas nekustamā īpašuma likmes piemērošanu 0,1% apmērā no kadastrālās vērtības zemei un dzīvojamai mājai. Grozījumi ir nepieciešami, lai aizsargātu iedzīvotājus no nekustamā īpašuma nodokļa kāpuma radītajiem papildu izdevumiem tiem īpašumiem, kas ir iedzīvotāju pamatdzīvesvieta.
Pirms šā gada 4. jūnijā gaidāmā iekšējo pretrunu nomocītās partijas «Vienotība» (un tā nav vārdu spēle, bet fakts) kongresa oficiāli nosaukti galvenie pretendenti uz vadošajiem amatiem partijā, kuri mēģinās atjaunot «Vienotības» paputējušo, taču joprojām gana lielo politisko kapitālu.
Mēdz jokot, ka mūsdienas prece, kas nav ražota Ķīnā, uzskatāma par viltojumu, jo uzrakstu Made in China atradīsim gan uz bērnu rotaļlietām, gan apģērbiem, apaviem, traukiem, sadzīves tehnikas un pārtikas produktiem, kas turpina pārpludināt Eiropas valstu tirgus.
Kā zināms, marta sākumā triju Baltijas valstu lauksaimnieki nosūtīja vēstuli ES lauksaimniecības komisāram Filam Hoganam ar lūgumu palīdzēt sakārtot kritisko situāciju piena nozarē, stimulēt zemnieku kooperāciju, ieviest eksporta kompensācijas, kā arī mazināt ES atbalsta saņemšanas birokrātiju.
Nupat izskatās, ka tiem, kas daudzmaz mēģina sekot mūsu valsts politiskajām iekš- un ārlietām, nāksies iemācīties vēl vienu jaunu četru burtu kombināciju. Kā tāds labsirdīgs pērkona blieziens no 34 pasaulē attīstītāko valstu klubiņa jeb Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, saīsināti OECD, nācis atzinums par Latvijas atbilstību šī klubiņa prasībām. Tiesa, tas vēl nav galīgais OECD jāvārds mūsu valsts centieniem teju trīs gadu garumā, vēl nepieciešams OEDC Padomes lēmums — uzaicinājums. Visu maiju notiks esošo 34 OECD dalībvalstu diskusijas, kuru pamatā būs OECD komiteju formālie atzinumi, kā arī organizācijas ģenerālsekretāra Anhela Gurijas sagatavots ziņojums un arī Latvijas iesniegtais noslēguma ziņojums par gatavību uzņemties OEDC dalībvalsts saistības.