Viedokļi

3. jūnijā bez īpašiem pārsteigumiem visā Latvijā tika aizvadītas pašvaldību vēlēšanas. Vispirms jau ir patīkami — nepiepildījās bažas, ka vēlētāju aktivitāte kārtējo reizi būs mazāka nekā iepriekšējās vēlēšanās.

Kamēr Latvijā tiek diskutēts par to, cik kaitīgas vai nekaitīgas ir plastmasas pudeles, kāda ir to iespējamā ietekme uz patērētāju veselību, Igaunijas Veselības padome (Estonian Health Board) ir veikusi virkni pētījumu un secinājusi, ka plastmasas pudelēm, ko iespējams iegādāties Eiropā, nav negatīvas ietekmes uz ūdens kvalitāti.

2016. gadā meža ugunsgrēki dzēsti 641 reizi 467 hektāru platībā. 75,7% gadījumu meža ugunsgrēka izcelšanās iemesls bija neuzmanīga rīcība ar uguni, bet 15,7% tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana. Šogad pavisam reģistrēti 54 meža ugunsgrēki ar kopējo uguns skarto platību 33,2 hektāri, tajā skaitā jaunaudzes nodegušas 5,9 hektāros.

2017. gada pašvaldību vēlēšanas noslēgušās, rezultāti zināmi. Daudziem gandarījums, daudziem šoks par neveiksmi. Tā Rīgā pietrūka tikai viena procenta vēlētāju atbalsta, lai galvaspilsēta tiktu pie cita mēra. Bet tā vairāk ir rīdzinieku problēma.

Cilvēka dabā ir gaidīt, sastapties ar ko jaunu, neredzētu, piedzīvot kādu radošu uzplaiksnījumu. Un vasara ar savu košumu domās, darbos un radošajos lidojumos ir tam kā radīta. Pēdējos gados ļoti iecienīti ir pilsētu svētki, atklājot arī jaunas nianses to svinēšanā un izmantojot konkrētās vietas vienreizējās iespējas. Lai atceramies kaut vai svecīšu plostus Gaujā, Dzirnavu ezeriņa vakara mūziku utt.

Ir labi, ka uzņēmumi Latvijā arvien vairāk pievēršas eksportam. Skaidrs, ka ar eksportu ir saistīti vairāk riska faktoru nekā ar pārdošanu iekšzemes tirgos. Taču, ja ir zināmi eksporta galvenie riska faktori, tad var vēl labāk palielināt eksportu.

Kad ražotājs ar savu preci nevar konkurēt ne garšā, ne izskatā, ne cenā, viņš klauvē pie patērētāja patriotiskuma kambara durvīm: pērc latvisko, izlepušais! Tādā pašā «mērcē» šonedēļ dažas publiskās autoritātes uzstājīgi mums atgādina par pilsonisko pienākumu nobalsot.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) vienmēr ir iestājusies par godīgu tirdzniecību.  Mēs esam par mūsdienīgām, taisnīgām un patiesi efektīvām kontroles metodēm. Uzskatām, ka Finanšu ministrijas (FM) uzspiestā kases aparātu reforma ir tehniski novecojusi, «nošpikota» no Zviedrijas, kur tā ieviesta 2006. gadā un jau 2010. gadā atzīta par nederīgu. LTA piedāvāja izstrādāt mūsdienīgu (atbilstoši Eiropas Komisijas rekomendācijām) kontroles sistēmu — pārejas posmā novecojušo tehniku nomainot tiem, kam nepieciešams iegādāties jaunus aparātus, un nosakot to darīt tiem uzņēmumiem, par kuriem VID ir pamatotas aizdomas par krāpšanos.

Medijos plaši izskanējušais stāsts par cilvēka saslimšanu ar ehinokokozi pievērsis pastiprinātu uzmanību daudziem suņu un kaķu saimniekiem. Pie tam mēs, veterinārārsti, ikdienā aizvien sastopamies ar dzīvnieku īpašniekiem, kas neattārpo vai pietiekami bieži neattārpo savus dzīvniekus. Kā galveno pamatojumu kaķu saimnieki min iemeslu — mans kaķis ārā neiet. Gaužām aplami pieņemt, ka tas pasargā dzīvniekus no inficēšanās. Jo ārā ejam mēs, viņu saimnieki, un ar apaviem mājās varam ienest visu to, kas atrodas ārējā vidē. Parazītu olas ir mikroskopiskas, acīm nesaredzamas. Tas jāatceras! Šiem dzīvnieku īpašniekiem vienmēr parādu cērmes paraugu, ko ieguvu no kāda kaķa, kas tika atnests uz rutīnas kastrācijas operāciju. Kad runcim sāka iedarboties anestēzija, viņš izvēma pieaugušu cērmi. Kaķa vecums — 7 mēneši. Pēc saimnieka teiktā, viņi dzīvo Valmierā, 7. stāvā, un runcis nekad nebija bijis ārā. Iedarbīgs paraugs.

Kad daudzi līdzšinējie pašvaldību vadītāji un deputāti ar cerībām raugās uz 3. jūnija vēlēšanu rezultātiem un pat kāda astroloģe paziņo, ka šajās vēlēšanās būšot tik labi rezultāti kā nekad, jo tās beidzot notiekot zvaigžņu un planētu stāvoklim vai visatbilstošākajā dienā, statistikas sarūpētāji un mediji atkal ceļ trauksmi par Latvijā strauji sarūkošo iedzīvotāju skaitu. Reizē ar to aktuāls ir arī jautājums, cik šobrīd Latvijā ir balsot tiesīgu vēlētāju un cik liela daļa no viņiem vispār aizies uz vēlēšanām. Centrālās vēlēšanu komisijas interneta mājaslapā ir dati, ka šo vēlēšanu reģistrā iekļauti vairs tikai 1448288 balsotāji. Sarukums  nepilnos 10 gados vien jau ir līdzvērtīgs pamatīgas pilsētas iedzīvotāju skaitam, jo 2009. gada pašvaldību vēlēšanās bija reģistrēti par 54802 vēlētājiem vairāk.

Šodien atzīmējam Starptautisko bērnu aizsardzības dienu. Manuprāt, īsti vietā ir šajā sakarā izteikt savas domas par ģimenes un vecāku lomu katra cilvēka dzīvē.

Vairs tikai dažas dienas palikušas līdz 3. jūnijā gaidāmajām pašvaldību, tajā skaitā, protams, arī Valmieras pilsētas pašvaldības domes, vēlēšanām. Šī iemesla dēļ ir vērts atcerēties, ka iepriekšējās, 2013. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās savas balsis atdeva mazāk par pusi valmieriešu — nedaudz vairāk par 8,5 tūkstošiem cilvēku jeb 42,8% no visiem vēlētājiem, un pastāv aizdomas, ka 3. jūnijā var tikt uzstādīts kārtējais antirekords.

Pirms šīs basketbola sezonas, pat vēl īsu brīdi pirms septītā finālmača pērnās LBL sezonas finišā, kas atnesa līdz šim lielāko panākumu Valmieras basketbola vēsturē, bija informācija, ka komandas ģenerālsponsora ORDO Group atbalsts šajā sezonā būs nedaudz pieticīgāks. Protams, Vidzemes Olimpiskajā centrā redzējuši savējo uzvaru valsts čempionāta finālā, līdzjutēji, vismaz daļa noteikti, prasīja jau nākamos laurus un nākamo pakāpienu augšup, vismaz dalību jaundibinātajā Čempionu līgā noteikti.

2015. un 2016. gadā Igaunija kļuva par pirmo no Baltijas valstīm, kur pēc neatkarības atgūšanas tika piedzīvota pozitīva iedzīvotāju skaita bilance: attiecīgi plusā 2600 un 1850 cilvēki. Tas galvenokārt tāpēc, ka ievērojami samazinājies aizbraucēju skaits, taču ļoti būtiska ir arī Igaunijas valdības demogrāfijas politika, kas rosina kaimiņus atļauties kuplākas ģimenes. Varam balti skaust, bet no 2008. līdz 2011. gadam igauņi pabalstus savām ģimenēm ar maziem bērniem atļāvās krietni virs OECD vidējā rādītāja! Un vēl svarīgi, ka Eurostat fiksējis Igaunijā par 20% augstāku vidējās darba stundas likmi nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs. Kāpēc viņi var, bet mēs ne?

Vakar valstī dienas vidū atkal noskanēja trauksmes sirēnas. Atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 7. augusta noteikumiem 530 «Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība», šāda sirēnu pārbaude notiek divas reizes gadā. Visās tajās ir arī secināts, ka pārliecinoši lielākā daļa no 164 sirēnām darbojas pietiekami labi. Šādas sirēnas ir paredzētas iedzīvotāju ātrai brīdināšanai gadījumos, kad notikusi dabas vai tehnogēna katastrofa vai arī pastāv to draudi. Sirēna, lai iedzīvotājus brīdinātu tiešām par reālām briesmām, gan ir iedarbināta tikai 2005. gada aprīlī Valmierā, kad pilsētas tuvumā bija gāzesvada avārija.

No 2017. gada augusta Latvijā un ES sāks darboties apvienota programma skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu, kas līdz šim bija labi pazīstamas kā divas atsevišķas atbalsta programmas «Skolas piens» un «Augļi skolai».

Ministru prezidentam netrūkst saticības un labas audzināšanas, ko reizēm citu partiju vai arī pašu zaļzemnieku ministri mēdz ļauni izmantot. Taču Mārim Kučinskim piemīt arī kāre riskēt: jau līdz ausīm iestidzis nodokļu reformā, viņš sāk tautu morāli gatavot arī obligātajai veselības apdrošināšanai.

Es negribētu piedzīvot tādas vecumdienas, kādas pašlaik ir cilvēkiem Latvijā. Uz vecāka gada gājuma ļaudīm sabiedrība raugās, maigi izsakoties, ar nožēlu. Vairumam šie cilvēki asociējas ar nabadzību, un ir neapzināta vēlme distancēties, neredzēt. Es uzskatu, ka tas ir sabiedrības uzspiests stereotips, ko es vēlētos mainīt. Cilvēkiem, kas tāpat reiz novecos, būtu svarīgi saprast, ka dzīvesprieks un mirdzums acīs nav atkarīgs no tā, cik naudas kabatā. Un mēs to varam mācīties no vecajiem, padarot viņiem dzīvi jaukāku un ļaujot viņiem sabiedrībā justies pieņemtiem.

Kad būs mitējusies priekšvēlēšanu vairāksolīšana un ievēlētie deputāti ar skubu ķērušies pie solījumu pildīšanas, sabiedrībai var rasties neveselīga interese par lietām, kurās nav skaidrības gadu desmitu garumā. Piemēram, par nebeidzamo riņķa danci ap tā saucamajiem čekas maisiem. Kā zināms, 2014. gada pavasarī Saeima uzdeva valdībai izveidot pētnieku komisiju, kurai rekomendācijas par čekas maisu atvēršanu jāsniedz līdz nākamā gada jūnijam, taču līdz šim vēsturnieka Kārļa Kangera vadītā komisija saskārusies ne vien ar administratīviem šķēršļiem, bet tā arī nav varējusi iepazīties ar čekas dokumentiem, kuri atrodas Satversmes aizsardzības birojā (SAB).

Jau nākamnedēļ zināsim, ko esam ievēlējuši mūsu karaļvalsts neskaitāmo novadu pašvaldību krēslos. Nedzīvosim ilūzijās — jauniem spēkiem ar demokrātiskām metodēm pie varas stūres ir praktiski neiespējami piekļūt, tāpēc jau laikus varam sevi noskaņot — krēsli tiks pārbīdīti, bet tos sildīs tās pašas pakaļas. Lielo vairumu Latvijas iedzīvotāju gan tas it nemaz nesatrauc.