Ko iesākt ar depozītu sistēmu?
Latvijā turpina virmot kaislības, saistītas ar depozītu sistēmas iespējamo ieviešanu. Lai arī domstarpības kā parasti grozās ap naudu, ar bankām depozītu sistēmai nav nekāda sakara — runa šajā gadījumā ir par iepakojumiem, bet, ja vēl vienkāršāk, tad galvenokārt par tukšajām pudelēm un arī skārda bundžām.
Pašā iepakojumu depozītu sistēmā arī nav nekā pārdabiska, un tādā vai citādā veidā tā pastāv gana daudzās pasaules valstīs. Šādas sistēmas esamība ļauj patērētājiem maksāt tikai par produktiem, savukārt iepakojumu nākas pirkt tikai vienreiz, lai gan arī šeit, protams, pastāv varianti. Ir valstis, kur tukšās pudeles un bundžas iespējams vienīgi samainīt pret jaunām, tikai pilnām līdziniecēm, ir valstis, kur tās vienkārši iespējams nodot jebkurā atbilstošā tirdzniecības vietā, gluži kā tukšās taras pieņemšanas punktos.
Tāpat iepakojumu depozītu sistēmas esamība padara tīrāku apkārtējo vidi, taupa dažādus resursus, kā arī veicina tā dēvētās aprites ekonomikas ieviešanu. Vārdu sakot, kopaina ir gluži vai idilliska, tomēr varas iestādēm kaut kā nevedas ar šīs idilles ieviešanu dzīvē, un arī plašas tautas masas pret iepakojumu depozītu sistēmu attiecas vienaldzīgi. Faktiski šādas iespējas, lai arī ne uz katra stūra, taču jau pastāv, pie tam bez jebkādas valsts līdzdalības un palīdzības. Arī Valmierā ikviens, kurš vēlas, var kā maksāt tikai par produktu (kā pieņemts teikt, oficiāli), tā samainīt stikla taru pret skaidru naudu. Pēdējā iemesla dēļ minētā tara arī nemēdz aizkavēties brīvā dabā, tā ka aprites ekonomika pie mums pastāv un darbojas.
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv