Bijušais satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) pēc būtībā padzīšanas no ministra amata turpina pierādīt savu profesionālo mazspēju – šoreiz jau savā jaunajā, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja, amatā, kur darbu ir sācis ar ilgi gaidīto, uz birokrātijas mazināšanu vērsto izmaiņu būvniecības likumā atlikšanu tālākā plauktā.
Līdzīgi, kā veicam veselības pārbaudi pie ārsta, lai saprastu, kāds ir mūsu veselības stāvoklis, pirms mājas renovācijas uzsākšanas ir jānoskaidro ēkas tehniskais stāvoklis – kas jālabo un jāuzlabo.
Kādā saulainā rītā es pamodos leģendārā aktiera un režisora Alfrēda Jaunušana dzīvoklī.
7. jūnijā atkal būs kārtējais demokrātijas eksistences apliecinājums mūsu valstī – vietējo pašvaldību vēlēšanas. Kā tauta izvēlēsies, tā būs!
Nevaru izlemt, vai aiz pārdomu virsraksta likt jautājuma zīmi, jo ir daudz nezināmā, vai lai četri uzrakstītie vārdi izskan kā konstatējums, apgalvojums. Ja tā, tad slīkstam vienaldzības purvā, kuru tagad laikam moderni saukt par spēcīgu diplomātiju.
Stikla šķiedras rūpnīcai droši vien patlaban varbūt pat vairāk sāp savas ASV ražotnes likvidācija nekā pirms četriem pieciem gadiem, kad no tās nācās šķirties.
Es varētu teikt, ka ar mūsdienu tehnoloģijām esmu uz tu. Esmu uzaugusi ar pieeju datoram, tāpēc tas nav svešs, esmu gājusi līdzi arī ātrajai tehnoloģiju attīstībai.
Samērā nesen plašu ažiotāžu sacēla konservatīvās domas portāla Telos galvenās redaktores Agneses Irbes publiskotais atklātais paziņojums, kura būtība bija, ka valsts iestādes liedz portālam konkursa kārtībā iegūt finansējumu tā «nepareizo» uzskatu dēļ.
Iespējams, kādam citam koši sarkanie bumbuļi – pa pārītim pie foto radara staba – ar ķirbīšiem neasociēsies, katram jau sava iztēle.
Mēdz teikt, ka zivs pūst no galvas. Tīri filozofiski tas varētu nozīmēt, ka visas tās nebūšanas, kas šobrīd mūsu valstī skaitāmas noteikti desmitos, ja ne pat simtos, tomēr ir augšgala sastrādātas vai no obligāti darāmā tomēr neizdarītas.
Tieši šodien tapis zināms, ka Valmieras novada pašvaldība gatavo atvēršanai jaunu struktūrvienību – Iedzīvotāju mentālās labbūtības pārvaldi.
Valdība turpina «risināt» iesīkstējušas valsts pārvaldes likstas pēc sev ierastā mustura – publikas nomierināšanai izveidojot varonīgi skanošu pļāpātavu.
Februāra beigās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija nolēma virzīt otrajam lasījumam likumprojektu «Grozījumi Izglītības likumā» par to, ka pamatizglītība turpmāk jāapgūst tikai klātienē, principā aizliedzot tālmācību no 1. līdz 9. klasei.
Rīt Saeimas sēdē tiks lemts par tādu jautājumu kā Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas jeb, ja citiem vārdiem, – par atteikšanos no kājnieku mīnu ražošanas, tirgošanas un izmantošanas aizlieguma.
Diskutējot par pašreizējo pensionāru finanšu situācijas uzlabošanu, publiskajā telpā aktualizējušās diskusijas par «bāzes pensiju».
Nupat jau nāk pavasara karstā sezona arī visiem tiem ielu darbiem, kas Valmierā un ne tikai novada galvenajā pilsētā vien pērnajā rudenī tika iesākti un pa ziemu – atbilstoši saprātīgu projektu konceptam – bija iesaldēti.
Lai ko šodien nomierinošu stāstītu pašmāju un ārzemju politiķi un dažādu Eiropas valstu drošības dienesti, reāli tomēr dzīvojam kiberkara apstākļos.
Lasot Birzulīša dienasgrāmatu, lāgiem bija jāliek tā nost un jāraud…
ASV prezidents ir skarbi uzrādījis, cik nopietni uztverams viņa neoficiālais tituls «brīvās pasaules līderis». Tieši tas patlaban padara Rietumu «brīvo pasauli»* tik nervozu.
Man mājās ir tāds smago grāmatu plaukts. Ne katra no tām ir smaga svarā, bet vairāk saturā.