Pilsētās un novados

Limbažu muzeja izstāžu zāles un vēstures ekspozīcija atrodas 19. gs. sākumā celtajā Rīgas rātes jaunajā pilī jeb Pilsmuižas pārvaldnieka ēkā Burtnieku ielā 7.

Valsts policijas Valmieras iecirknis meklē 2005. gadā dzimušo Robertu Gravu, kurš no šī gada 25. oktobra atrodas patvaļīgā prombūtnē, kā arī nav zināma zēna atrašanās vieta.

Tā tiešā un pārnestā nozīmē varētu nosaukt piektdien aizvadīto kārtējo Pēcpusdienu ar mēru, kas šoreiz atšķīrās no iepriekšējām. Valmieras mērs Jānis Baiks itin labi iejutās moderatora lomā, jo galvenie runātāji šoreiz bija citi: diskusijas tēmas rosinātājs un SIA VALPRO valdes priekšsēdis Aivars Flemings, kā arī veselības aprūpi pārstāvošs kvartets – Valmierā un arī Vidzemē lielākā mediķu kolektīva SIA Vidzemes slimnīca valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs, ģimenes ārste Guna Poikāne, Nacionālā veselības dienesta Vidzemes nodaļas vadītāja Sigita Alhimoviča un Veselības inspekcijas Vidzemes kontroles nodaļas vadītājs Kalvis Latsons.

Kādā rudens vakarā, tas gan bija pirms pāris gadiem, ar savu taksīti devos ierastā pastaigā. Nogriežoties gar tā saucamo Apaļo veikalu, degunā iesitās kodīga smaka. Dūmi bija apņēmuši lielu daļu ielas garuma, tāpēc ik pa brīdim mēģināju aizturēt elpu. Sākotnējā doma – vai tikai kaut kur tuvumā nav izcēlies ugunsgrēks, taču, ieskatoties rūpīgāk, pamanīju, ka vienā no mājām dārzā sakurts liels ugunskurs, kurā tika dedzinātas kaudzē sagrābtās koku lapas. No pastaigas svaigā gaisā diez kas nesanāca...

Atzīšos, līdz tam aizliegumu dedzināt lapas uzskatīju par nedaudz pārspīlētu – tā gadu gadiem darīts, tāpat kā gadu gadiem pavasaros svilināta kūla. Taču negatīvas sekas, kas radušās cilvēku nepareizas saimnieciskās darbības rezultātā, – ozona slāņa noārdīšanās atmosfērā, ogļskābās gāzes uzkrāšanās atmosfēras augšējos slāņos, skābie lieti un noturīgā ķīmiskā piesārņojuma veidošanās – tas nu jau ir nopietns signāls cilvēcei un katram no mums atsevišķi, ka domāšana ir jāmaina.

To apstiprina arī pētījumos iegūtie pierādījumi.

Pēdējos gados arī Latvijas piena lopkopības saimniecībās arvien vairāk ienāk slaukšanas, barības piestumšanas, mēslu savākšanas un vēl citi fermu funkciju izpildītāji roboti. Tās ir ne tikai lielas investīcijas un ilgas kredītsaistības, bet arī nopietnas pārmaiņas ganāmpulka apsaimniekošanā un bieži vien arī saimnieku domāšanā.

Kā no atkritumu kalna iegūt elektrību un siltumu, kuru var lietderīgi izmantot mūsu ikdienā, devos uzzināt uz ZAAO atkritumu noglabāšanas poligonu Daibe, kur par visiem procesiem  informēja, shēmās uzzīmēja un pēc tam arī dabā visu parādīja SIA ZAAO 100% meitasuzņēmuma ZAAO Enerģija projektu vadītājs MĀRTIŅŠ NIKLASS. Viņa ziņā viss, kas saistīts ar poligona gāzes ieguvi un pēc tam elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Kad sākās šis ZAAO projekts, bija 2008. gads – krīzes laiks Latvijā, kad bija problēmas piesaistīt līdzekļus. Tieši tāpēc, lai šo projektu varētu atsevišķi finansēt, tika izveidots ZAAO meitasuzņēmums ZAAO Enerģija.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis kopā ir apņēmušās līdz 2030. gadam par 40% samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG).

Apģērbs, sabojājusies pārtika, riepas, iepakojums – tas viss uzkrājas atkritumu poligonos. Mūsdienu un nākotnes profesionāļiem priekšā ir nopietns izaicinājums – radīt risinājumus, kā šos atkritumu apjomus samazināt un pārstrādāt.

Biju iecerējis, ka sarunā ar pieredzes bagāto tautsaimnieku VISVALDI SKUJIŅU par globālās pasaules izaicinājumiem piedalīsies arī viņa dēls, informācijas tehnoloģiju speciālists Klāvs, taču viņš, kā jau pierasts atvērto robežu laikmetā, tobrīd atradās ārpus Latvijas un Naukšēnos nebija sastopams, tā ka viņa viedoklis un paaudžu konfrontācija šoreiz izpalika. Tā nu Skujiņa kungs mūs sagaida ar kafijas krūzi un cepumiem, skubinot: tur tajā traukā starp dzīvnieku figūriņām jābūt arī pūcei – atrodiet un apēdiet!

Pētījumos atklāts, ka katrs Latvijas iedzīvotājs vidēji gadā iegādājas astoņus jaunus apģērba gabalus. Bet cik viņš glabā, atdod, izmet?

Lai arī aptaujas rāda, ka tieši jaunieši ir viskūtrākie atkritumu šķirotāji, tai pašā laikā viņi ir pirmie, kas gatavi domāt globāli, atsakoties no plastmasas iepakojuma un pievēršoties zaļajam dzīvesveidam. Šajā sakarā iztaujāju Valmieras Viestura vidusskolas absolventes ELIZABETI LOČMELI un ELVITU ALKSNI, kuras skolas laikā tika iesaistījušās Ekoskolu kustībā, kā arī pārstāvējušas savu skolu Eiropas jauniešu Ūdens parlamentā un šobrīd, jau esot studentu ādā Rīgā, joprojām turpina dzīvot zaļi.

Skolēnu brīvlaiku daudzi sākumskolas vecuma bērni pavada, piedaloties nodarbībās, kuras sarūpētas Valmieras Jaunatnes centrā  «Vinda».

Valmieras novada fonds turpina aktīvi darboties, atbalstot dažādas norises pilsētā un apkārtējos novados, bet fonda darbā notikušas arī pārmaiņas.

Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji oktobrī devās uz Briseli, lai iepazīstinātu teju 70 interesentus ar jaunradīto virtuālo platformu – politikas rīku apkopojumu pieaugušo izglītības piedāvājuma pilnveidei.  Klātesošo vidū bija galvenokārt Eiropas valstu vietējās politikas veidotāji, kā arī sociālās un kohēzijas politikas ieviesēji un citi interesenti, kurus interesē pieaugušo izglītības politikas aktualitātes.

Laugas purvā pēc modernākajām tehnoloģijām ierīkotajos laukos vairāk nekā 20 ha platībā pašlaik bagātīgi ražo septiņas Amerikas un desmit Latvijas lielogu dzērveņu šķirnes. Plānots nolasīt vairāk nekā 80 tonnas ogu. Bez valsts un ES atbalsta nozarē daudz paveikusi zemnieku saimniecība «Gundegas». Tajā audzē dižbrūklenes (lielogu dzērvenes), cidonijas, upenes, irbenes, pīlādžus, smiltsērkšķus. No ogām un augļiem pēc pašu izstrādātas tehnoloģijas (pasaulē labākās!) ražo sukādes, top arī sīrupi, sulas, tējas un vēl citi produkti.

Sestdien, 26. oktobrī, Kocēnos jau ceturto reizi Leģendu naktī apmeklētājiem durvis vērs Kokmuižas pils, piedāvājot vēl nebijušu pasākuma programmu, kas būs saistoša kā lieliem, tā arī maziem Kokmuižas apmeklētājiem.

No vairākiem valmieriešiem dzirdētas runas, ka tagad pilsētā esot uzstādīti arī stacionārie fotoradari, kuri tad nu ķeršot ātruma pārkāpējus, un soda kvītis pa pastu nākšot kā palu ūdeņi Gaujā! Rūcamlapa aplūkoja uz vietas divas pieminētās iekārtas – kamerām līdzīgi putnu būrīši uzstādīti uz luksofora staba Tērbatas ielas un Valkas ielas krustojumā pie Viesturlaukuma, tāda pati iekārta arī pie iebrauktuves Valmierā pa Matīšu šoseju. Kādam nolūkam šīs uzpariktes domātas, skaidrību viesa Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere Inese Kokenberga, telefonsarunā pastāstot, ka uzstādītās iekārtas paredzētas vispirms novērošanai. Jā, tajās varēs fiksēt arī garām braucošo transporta līdzekļu numurus, taču kameru uzdevums neesot pildīt fotoradara funkcijas, līdz ar to izpaliks arī ātruma pārkāpēju sodīšana pēc šīs informācijas. Ar papildu redzīgu aci gan šajā teritorijā katram turpmāk jārēķinās. Valmierā jau uzstādītas divas šādas novērošanas kameras, būšot vēl divas – arī pie iebrauktuvēm pilsētā.

Vidzemniekiem ir iespēja piedalīties Latvijas politikas veidošanā un kopā ar Kultūras ministriju izstrādāt saliedētas sabiedrības un integrācijas pamatnostādnes.

Pagājušajā nedēļā Vidzemes Augstskolā (ViA) aizvadīts pirmais Pašvaldību atvērto datu hakatons, pulcējot kopumā 13 komandas. Strādājot plecu pie pleca 24 stundu laikā, dalībnieku uzdevums bija, izmantojot pieejamos atvērtos datus, izstrādāt inovatīvu mobilo lietotni vai tīmekļa vietni, kas risinātu pašvaldības izvirzītu problēmu.

Kocēnu novadā sākušās ikgadējās iedzīvotāju sapulces, no 21. līdz 30. oktobrim tās norisināsies kopumā septiņos ciemos – Bērzainē, Dikļos, Dauguļos, Kocēnos, Rubenē, Vaidavā un Zilākalnā.