Katrai dienai piepildījumu dod darbs
Ar ko nodarbojas Beverīnas novada domes iepriekšējais priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS? — šādu jautājumu biju dzirdējis no vairākiem cilvēkiem. Tādēļ ar to sākām sarunu.
Ar ko nodarbojas Beverīnas novada domes iepriekšējais priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS? — šādu jautājumu biju dzirdējis no vairākiem cilvēkiem. Tādēļ ar to sākām sarunu.
Domes sēdē gada nogalē novada jaunatnes lietu speciāliste LELDE VILKA prezentēja redzējumu par jauniešu brīvprātīgā darba izvēršanu 2015. gadā. Deputāti to atbalstīja. Detalizētāk par iecerēto pati Lelde:
«Mūsu darba un bērnu ikdienas dzīvā vēsture, iepriecinājums vecākiem un saglabātas atmiņas, jaukie brīži,» tā vairāk nekā 14 gadus regulāri veikto darbu raksturoja Mūrmuižas pirmsskolas izglītības iestādes «Pasaciņa» vadītāja INETA ZĪDERE un metodiķe ANITA GOLUBOVSKA. Viņas, iesaistoties visam «Pasaciņas» kolektīvam, kopš 2001. gada septembra katru mēnesi izdod «Pasaciņas» avīzīti.
«Ja nav mīnusos, tad izlaižu laukā, lai iet pa pļavu, lai grauž visus šos ašķus. Viņas pie pastaigām svaigā gaisā pieradušas, prasās laukā no kūts. Ja ārā saulīte, tad ar prieku noganās divas stundas,» sacīja «Zeibotu» saimnieks AIVARS TAUBERS, kurš laikā, kamēr kazu ganāmpulks brien pa sniegoto pļavu, ir viņu gans, dienā līdzi draudzenēm, kā viņš kazas uzrunā, nostaigājot pat vairākus kilometrus.
Atzīmējot Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma (DA) idejas astoņdesmitgadi, Kārļu dienā, 28. janvārī, pie medaļām, iepriecinājuma un atzinības tika arī valmierieši.
Iedomājieties skatu — Valmieras Pilsētas svētkos gājienam pa priekšu soļo jaunās ģimenes ar bērnu ratiņiem, kuros mazuļiem galvā zilas un pureņu dzeltenas ar uzrakstu «Valmiera» rotātas cepurītes. Un tā nemaz nav nereāla vīzija, bet gan gluži īstenojama ideja. Pirmās cepurītes pašvaldība uzdāvināja dvīnīšiem — šī gada pirmajiem pilsētas bērniem, vēl vairākas jau aizceļojušas līdzi jaundzimušajiem uz viņu mājām, bet dzimtsarakstu nodaļā cītīgi tiek veidotas cepurīšu rezerves, jo bērni Valmierā dzimst.
Vakar Valmieras Kultūras centrā tika atklāts 20. Starptautiskais jauno pianistu konkurss, kurā piedalījās topošie klaviervirtuozi no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Krievijas. Pirmo reizi konkursā startēja M. Čurļoņa Mākslas un mūzikas skolas (Lietuva), Tabiveres (Igaunija) un Pērnavas (Igaunija) mūzikas skolu, Rīgas 6. vidusskolas, kā arī mūzikas skolas Namiņš un Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi. Kā atklāšanas ceremonijā atzīmēja Valmieras Kultūras centra direktors Toms Upners, «konkurss šo 20 gadu laikā ir pierādījis, ka tas ir Valmieras mūzikas kultūras dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas ļauj pārliecināties par to, ka mums ir daudz jaunu, talantīgu mūziķu, talantīgu pianistu, kuri jau izauguši un vēl izaugs par profesionāliem mūziķiem,» un vēlēja ikvienam konkursa dalībniekam veiksmi un izdošanos.
Pirmdien Valmieras pašvaldībā notika Latvijas Jaunatnes padomes (LJP) sadarbībā ar Valmieras novada fondu (VNF) organizētā Strukturētā dialoga diskusija «Kafija ar politiķiem», kurā piedalījās Valmieras pašvaldības deputāti un aktīvākie Valmieras skolu jaunieši.
«Arvien vēl turamies tam zirgam mugurā un nekrītam zemē — kopš iepriekšējās tikšanās reizes degvielas uzpildes vietai Eriņu Mūļās esam uzbūvējuši jaunu, baltu jumtu, kas prasīja diezgan lielas investīcijas,» stāstījumu par pēdējā laika nozīmīgākajiem veikumiem uzsāk Ķoņu pagasta lauksaimniecības kooperatīvās sabiedrības Akrona valdes priekšsēdētājs GUNDARS BERGS, daloties pārdomās arī par Eiropas projektu naudas plūsmām:
Naukšēnu kultūras namā 16. janvāra vakarā izskanēja labdarības koncerts «No sirds uz sirdi».
Biedrība «Ziemeļvidzemes ģeoparks» 2014. gadā turpināja darboties sava galvenā mērķa — ģeoloģijas zinību popularizēšanas — vārdā. Biedrības darbu atbalsta Naukšēnu, Rūjienas un Mazsalacas novada pašvaldības, bet līdzekļu piesaiste notiek dažādu projektu veidā.
Šomēnes ar Valmieras novada fonda Ziedotāju kluba atbalstu dota zaļā gaisma deviņām nozīmīgām iedzīvotāju iniciatīvām projektu konkursā «Sev, tev, novadam», kas tiks realizētas Valmierā un Beverīnas, Burtnieku, Kocēnu, Rūjienas, kā arī Naukšēnu novadā.
Līdzīgi kā citur Latvijā, arī Naukšēnu novadā vairāki iedzīvotāji saslimuši ar gripu. Īpaši tā skārusi novada vidusskolas audzēkņus.
Uz semestri ilgām studijām Vidzemes Augstskolā (ViA) ir ieradušies 25 apmaiņas studenti no Azerbaidžānas, Spānijas, Itālijas, Vācijas, Turcijas un Francijas.
Valsts Probācijas dienesta darba ikdienā šogad ienāk vairāki jaunumi. Viens no tiem — notiesāto elektroniskā uzraudzība, ko paredzēts ieviest jūlija sākumā. Lai arī šī speciālā aprīkojuma iepirkums joprojām nav noticis, dienesta darbinieki jau apmeklē mācības.
«Mazliet tā jocīgi, kad padomā, ka pagājuši jau 20 gadi,» atminoties florbola pirmsākumus 1995. gada janvārī, teic šī sporta veida ieviesējs mūspusē Ainārs Zelčs. «Līdzko 1994. gadā ekspluatācijā tika nodota Vaidavas sporta zāle, sākām domāt, ko tur spēlēsim. Ne volejbolā, ne basketbolā tālāk par rajona čempionātu mēs netiktu, bija jārod kas tāds, kur pilnveidot sevi varētu ar ātru izaugsmi. Izlasīju Initas Drēziņas rakstu par florbola spēli žurnāla «Sporta Pasaule» 1994. gada 11. numurā un ar to devos uz zāli. Pirmo inventāru, ko sagādāja tā laika Florbola federācijas prezidents Jānis Kivkuls, saņēmām 28. janvārī. Atceros, tajā dienā, kad to atveda, pēc pirmā treniņa vēlāk jau mājās nodomāju: «Šitais laikam aizies.» Un nemaz nevarēja būt citādi, jo atsaucība no skolas čaļiem bija liela, visiem dega acis. Te ir tas gadījums, kad no sniega piciņas, ko novēlām no kalna, nu ir savēlusies liela pika.»
Jauno un topošo vecāku atbalsta centrs «Pūriņu skola» tikko atzīmējis divu gadu darba jubileju. Pieredze rāda, ka mammas un tēti bieži meklē atbildi uz jautājumu: kā būt pašam labākajam vecākam savam mazulim — un bieži to atrod savstarpējās sarunās un izglītojošās nodarbībās.
«Vēl mazs būdams, es arī esmu daudz dziedājis un lasījis, un, kad aptrūka citu autoru darbu, sacerēju pats. Vēlāk dziesmas un dzejas pantus rakstīju meitām, bet nu šo grāmatiņu veltu savam pirmajam mazdēlam Matīsam» — tā vēstulē mazajiem Lielās ķezas lasītājiem, dziedātājiem vai vienkārši bilžu skatītājiem raksta autors Uldis Punkstiņš, tālākajās lappusēs iepazīstinot ar grāmatiņas galveno varoni:
Pagājušā gada nogalē ar biedrības «Valmieras un Gīterslo reģionu sadarbībai» atbalstu Vācijā pieredzes apmaiņas vizītē pabija Valsts probācijas dienesta Valmieras teritoriālās struktūrvienības darbinieku grupa.
Sestdien Valmieras Kultūras centrā notikušajā XIX Jaunrades deju konkursa finālā pieredzējušo horeogrāfu grupā žūrija apbalvoto vidū ierindoja arī horeogrāfes, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku virsvadītājas, NBS deju kolektīva Bramaņi vadītājas Taigas Ludboržas Brenguļu pagasta vidējās paaudzes deju kolektīvam Dzieti veidotās divas dejas — Dziesma mani stipru dara ieguva II vietu, Ozoliņš — veicināšanas balvu.