Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele» šā gada oktobrī sāk realizēt LEADER projektu «Rūjienai 100», kas ir iespējams ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) finansētās Latvijas Lauku attīstības programmas 2014. – 2020. gadam apakšpasākuma «Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju» atbalstu.
Kad Rūjienas mājas lapā pamanījām ielūgumu uz novada iedzīvotāju nu jau trešo tikšanos – ekskursijas formā, zinājām, ka arī «Liesmai» tur jābūt, jo atceramies, cik interesanti par līdzīgu braucienu pērn arī mūsu laikrakstā rakstīja «Rūjienas Vēstneša» redaktore Ilona Dukure. Tad nu šoreiz pieteicāmies līdzbraucējos.
2019. gada Eiropas BMX čempionāts, kas no 11. līdz 14. jūlijam notika Valmierā, Latvijas valsts ekonomikai piesaistīja 815 000 eiro, tajā skaitā 501 000 eiro ārvalstu naudas līdzekļu. To apliecina veiktais pētījums par šī sporta notikuma ietekmi uz valsts un Valmieras ekonomiku, ko pēc Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) iniciatīvas sagatavoja SIA «KEKonsultācijas».
Vakar Vecpuišu parkam piegulošajā teritorijā gar Rīgas ielu tika atjaunota koku rinda, iestādot deviņus liepu dižstādus. Koku stādīšanu veica SIA «Valmieras Namsaimnieks» speciālisti apzaļumošanas darbu vadītājas Dzintras Miķelsones vadībā, palīdzīgu roku sniedzot arī pilsētas pašvaldības darbiniekiem.
Informatīvajā kampaņā «Piesprādzē pareizi – čiks, un viss!» policisti Vidzemē pastiprinātu vērību pievērš tieši drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošanai transportlīdzekļos.
Nesen notikušajā Simjūda tirgū Valmierā pie Hanzas sienas ikvienu priecēja vienotā stilā noformētās gardēžu ceļa «Livonijas garša» viesmīlības pieturvietu saimnieku tirdzniecības vietas.
Aizvadītās nedēļas nogalē Vidzemes Olimpiskajā centrā notika divas šķirnes suņu nacionālās izstādes «Valmieras rudens 2019» un »Vidzemes kauss 2019».
10. oktobrī ekspluatācijā pieņemts otrais no trīs pārbūvētajiem Kocēnu novada pašvaldības grantētā ceļa posmiem Jaunmakuļi — Zilaiskalns.
Viena no Kolkas pamatskolas audzēkņu iniciatīvām, kas guvusi lielu atsaucību vietējā sabiedrībā, ir šovasar īstenotā ideja, kad skolēni šuva auduma maisiņus un piedāvāja tos bez maksas ikvienam pircējam vietējā veikalā. Tā nebija vienreizēja akcija, maisiņu šūšana joprojām turpinās, jo, kopš Kolkas skolēni un pedagogi iesaistījušies ekoskolu kustībā, viņi papildus ikdienas mācību darbam uzzinājuši arī daudz jauna par apkārtējās vides saudzēšanu, piedalījušies dažādās aktivitātēs, šiem jautājumiem pievērošot arī vietējās sabiedrības uzmanību.
Pēc statistikas datiem, kas ir Eiropas Komisijas rīcībā, plastmasa veido vairāk nekā 80% jūras piedrazojuma. Martā Eiropas Parlaments apstiprināja vienreiz lietojamo plastmasas priekšmetu aizliegumu. Ar Eiropas Savienības (ES) valstu ministriem panākto vienošanos balsojumā atbalstīja deputātu vairākums.
Par to, ka medijpratība ietekmē cilvēka lēmumus un dzīves kvalitāti, ikdienā bieži neaizdomājamies. Tomēr piemēri tam ir visapkārt, un medijpratības trūkums var radīt nopietnus draudus demokrātijas pastāvēšanai un valsts drošībai, jo tikai medijpratīga sabiedrība ir izturīga pret trešo valstu izplatītu manipulatīvu informāciju.
"Sevis izglītošana, spēja racionāli domāt kritiski, izvērtēt informāciju, prast adekvāti reaģēt uz ziņojumiem un komentāriem – tā varētu raksturot prasmīgu interneta lietotāju," norāda informācijas tehnoloģiju pasniedzējs Saldus tehnikumā un kiberdrošības speciālists RIHARDS MHITARJANS.
Šovasar Liepājā atklāja vienu no mūsu valstī pirmajām 5G jeb piektās paaudzes mobilo sakaru bāzes stacijām. Aktivizējās tehnoloģijas pretinieki, kas daļu sabiedrības biedēja ar argumentiem par tās kaitīgumu. Vēlāk reaģēja mediji un zinātnieki, kas veltīja daudz laika un enerģijas, lai atspēkotu pieņēmumus, puspatiesības un reizēm pat klajus melus. Piedāvājam jūsu uzmanībai trīs apgalvojumus par 5G tehnoloģiju un to atspēkojumus.
"Es feisbukā redzēju!" Tā ļoti bieži sākas ne tikai ļaužu sarunas pie kafijas, bet arī žurnālista ceļš publikācijas sagatavošanā. Sociālie mediji mēdz būt pirmā vieta, kur cilvēks pauž savu šoku, sašutumu vai sarūgtinājumu. Vietne "Facebook" pati par sevi nav ne laba, ne slikta. Tā noteikti ir viens no žurnālista informācijas avotiem, kur pamanīt problēmas vai sarežģījumus, kas varētu skart arī plašāku sabiedrības daļu.
Katra pašvaldība, gribēdama parādīt sevi no labās puses, uzskata par pienākumu komunikācijai ar iedzīvotājiem izmantot visas mūsdienās pieejamās tehnoloģijas.
Piedaloties dažādās sapulcēs, vai tas būtu skolās, darba kolektīvos vai sabiedriskajās apspriešanās, nācies novērot, ka cilvēki neprot diskutēt, ir neiecietīgi pret citu viedokļiem. Dažkārt sarunas beidzas pat ar publiskiem apvainojumiem, prom aizejot katram ar savu taisnību. Kāpēc sabiedrība ir tik neiecietīga pret atšķirīgiem viedokļiem? Kāpēc nemākam vai negribam uzklausīt?
«Mūsu senču darba ciklā visi svarīgie lauku darbi bija jāpadara līdz Miķeļdienai. Kad klētis, apcirkņi un pagrabi bija piepildīti, ļaudis svinēja svētkus un rīkoja bagātus tirgus. Valmierā jau kopš viduslaikiem tirgu rīkoja pie baznīcas Sīmaņa dienā, oktobrī. Tolaik tas bija viens no lielākajiem Vidzemē, pēdējais pirms ziemas iestāšanās.
Jau ilgākā laika posmā visi pa Valmieras – Inčukalna šoseju Kocēniem garām braucošie varēja vērot interesantas būves tapšanu – vispirms lielceļam blakus ciemata pusē pērn uzceltajiem Bestes apartamentiem blakus tika nolīdzināts būvlaukums, tad to pārklāja ar šķembām, tad tika uzstādīts karkass, tam pāri pārvilkts zaļi balts elastīgs materiāls. Pagājušajā piektdienā jaunuzceltā vieglās konstrukcijas apjumtā tenisa halle jau uzņēma oficiālās atklāšanas ceremonijas viesus. Zīmīgi, ka šis pasākums sakrita ar viesnīcas Bestes apartamenti pirmā gada jubileju.
Ar PAULU JĒGERU tiekamies kādā drēgnā piektdienas pēcpusdienā. Iebraucot pagalmā, mūs sagaida liels suns, kas nezinātāju var nobiedēt, bet patiesībā tas ir kā īsts mājas sargs, viņš sagaida un apošņā ciemiņus un ir pavisam viesmīlīgs. Saruna ar Paulu norit Siltumnīcā, bet šoreiz fokuss uz citu viņa ideju – stikla būves no otrreiz izmantojamiem materiāliem, ko atbalstījusi arī Beverīnas novada pašvaldība, piešķirot finansējumu uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Trikātas bibliotēkā oktobra sākumā notika «Atbildības stunda» kopā vilceni Loti un viņas saimnieci Zandau Bērziņu-Radziņu ar mērķi bērnus un jauniešus mudināt aizdomāties par rakstnieka Antuāna de Sent-Ekziperī vārdiem Mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām.