Pilsētās un novados

Pēdējo gadu laikā arvien populārāks kļūst veselīga dzīvesveida kults. Šī tendence sniedz iespēju alkatīgajiem brīnumlīdzekļu reklamētājiem iedzīvoties uz to cilvēku rēķina, kuri vēlas atbrīvoties no liekajiem kilogramiem. Jāsaka, ka tas viņiem izdodas! Un, jo vairāk esam gatavi šādiem brīnumiem noticēt, jo vairāk atrodas solītāju. Viens no tādiem brīdi pa brīdim "izlec" acu priekšā, kad internetā meklējam informāciju par veselīgu dzīvesveidu. Laikam jau skatījumu algoritms ir pielāgojies mītam, ka veselīgi, tas noteikt ir arī... slaidi un "tievējoši".

Kādas ir mūsu sabiedrības prasmes diskutēt, izteikt viedokli un uzklausīt kritiku? Vai esam iecietīgi cits pret citu un spējam pieņemt citādo? Sarunā ar Talsu novada domes deputātu Edmundu Demiteru un talsenieci, aktīvu sava viedokļa paudēju, Ventspils brīvostas sabiedrisko attiecību vadītāju Ingu Ieviņu nonācām pie secinājuma, ka vidējais latvietis ir neiecietīgs pret atšķirīgo, bet tas, kāda ir politiskā vide, ir mūsu, sabiedrības, spogulis.

Stereotipi un bailes vada sabiedrības domāšanu, kad runa ir par to, kā pieņemt jauno un sadzīvot ar pārmaiņām. Jau pirms gadiem desmit demogrāfs Ilmārs Mežs norādīja, ka Latvijas darba tirgus piedzīvos katastrofālu darbaspēka trūkumu un līdzīgi kā attīstītās ES valstis meklēs gan speciālistus, gan melnā darba darītājus. Un tas notiks uz cittautiešu, uz citas kultūras un reliģiskās pārliecības cilvēku rēķina. Pastarpināti viņš mudināja saprast, ka iebraucēji, bēgļi, patvēruma meklētāji var būt resurss, nevis nevajadzīgs bieds.

"Minu konkrētu piemēru: man Latvijas televīzijā bija intervija raidījumā "1:1", bet nākamās dienas rītā lekcija mediju studentiem. Es prasīju, kurš redzēja? Neviens. Viens students zināja, par ko ir runa, jo vecāki bija skatījušies un teikuši: "Skaties, tavu rektoru rāda!" Tas nozīmē, ka jaunie neizmanto televīziju kā mediju. Lai skatītos filmas, jā, bet ne informācijai," stāstīja Vidzemes Augstskolas rektors GATIS KRŪMIŅŠ. Viņš atzina, ka pats gan apmēram stundu vakarā velta "Panorāmai", noskatās arī sporta un laika ziņas.

Latvijas mediju politikas pamatnostādnēs 2016.–2020. gadam viens no vadmotīviem ir neatstāt pašplūsmā demokrātijai, drošībai un kultūrvides saglabāšanai tik svarīgu jomu kā informācijas telpa. Kā viens no Latvijas mediju politikas pamatprincipiem ir norādīta daudzveidība, ko nepieciešams saglabāt. Starp tiem, kuru pastāvēšana ir svarīga, kas būtu stiprināmi un atbalstāmi, nosaukti arī reģionālie mediji.

Otrdien līdz pat sešiem vakarpusē Vidzemes Augstskolas Cēsu ielas nama otrajā stāvā, kur Studentu stūris, turpinājās ļoti interesanta un derīga aktivitāte – mantu apmaiņas tirdziņš Ziemas Brīvandele. Rīkotāji ar lielām cerībām īpaši gaidīja ziemas sporta inventāru, bet dzīvē, kā zināms, allaž viss notiek citādāk...

2. decembrī Gulbenē notika Valsts policijas 101. gadadienai veltīts pasākums, kura laikā tika godināti un apbalvoti labākie Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes darbinieki un amatpersonas.

Jau rītvakar tiks nosaukts 21. konkursa Latvijas Gada auto 2020 uzvarētājs. Savu izvēli jau paguvuši izdarīt lietuvieši – viņiem Lietuvas Gada auto 2020 ir jaunākās paaudzes franču autobūves produkts Renault Clio.

Valmieras Jaunatnes centra «Vinda» galda hokeja pulciņa dalībnieki otrdien spēkojās ar Valmieras mēru Jāni Baiku un Vidzemes Olimpiskā centra valdes priekšsēdētāju Arti Jansonu.

Pagājušajā ceturtdienā, 28. novembrī, Māris Zvirbulis vadīja savu pēdējo Beverīnas novada domes sēdi kā domes priekšsēdētājs. Astoņiem deputātiem balsojot, neizdevās vienoties par jauno domes priekšsēdētāju. Drīzumā tiks sasaukta ārkārtas domes sēde, lai ievēlētu jauno priekšsēdētāju, bet tikmēr  domes priekšsēdētāja pienākumus pildīs Romāns Vaščenko.

Tā kā roku darbs pasaulē joprojām ir lielā vērtē, tad loģisks ir izskaidrojums tam, ka gandrīz jau trīsdesmit gadus metāla izstrādājumus galvenokārt eksportam ražo Raunas novada lielākais darba devējs un arī lielākais nodokļu maksātājs SIA «Raunas Lauktehnika», kas pašlaik, paplašinoties pasaules tirgiem, maina savu identitāti un turpmāk būs dekoratīvo metālizstrādājumu ražotājfirma «STEELE».

Jau trešo gadu Vācijas pilsētā Hallē Ziemassvētku tirdziņa piedāvājumā bija arī valmieriešu darinājumi. 

Pagājušās nedēļas izskaņā Valmieras muzejā noritēja jau piektā zinātniskā konference «Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi». Dalībnieki prezentēja savus jaunākos pētījumus Latvijas vēsturē, aplūkots bija plašs tēmu loks – sākot ar Bronzas laikmeta keramiku apbedījumos līdz Valmieras robežsargu bataljona darbībai 20. gadsimta 90. gados.

Mazsalacas Mūzikas un mākslas skolā laiks no jaunā mācību gada sākuma paskrējis kā viens elpas vilciens, klāt jau padarītā vērtēšanas laiks. Izdarīts tiešām daudz. 

Pirmajā adventē Lielā svētku egle tika iedegta Saieta laukumā Mazsalacā, bet vakar par svētku tuvumu vēstošs koks iemirdzējās arī pie Ramatas skoliņas. 

Ziemassvētkus gaida visā pasaulē. Mazsalacieši ciemojas pie draugiem Vācijā, lai rādītu radošo veikumu un stāstītu par novadnieku ikdienu. 

Piektdien, 29. novembrī, Matīšu Tautas namā norisinājās biznesa ideju konkursa «Ideja Burtnieku novadam» noslēguma pasākums. Ideju konkursā tika saņemti seši biznesa plāni, kuri noslēguma pasākumā tika arī aizstāvēti konkursa vērtēšanas žūrijai. Labāko ideju autori saņēma naudas balvas.

Pirms 20 gadiem, 1999. gada 27. novembrī, Vidzemē, netālu no Valmieras tika dibināts pirmais Camphill ciemats Latvijā – nodibinājums «Rožkalni».

Bieži dzirdēts: kādas kādreiz bija ziemas, kādas vasaras! Laikapstākļi mainās, ar to jārēķinās. 2019. gads Latvijā līdz novembra pēdējai nedēļai bijis siltākais novērojumu vēsturē – vismaz kopš 1924. gada, kad valsts teritorijā sāka darboties vienots meteoroloģisko novērojumu tīkls, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati. Laikapstākļi decembrī izšķirs, vai šis gads siltuma ziņā pārspēs 2015. gadu. Kā bija pirms gadiem, kā ir tagad, vai atkārtojas tas, kas reiz jau bijis?

Paātrinātas izmaiņas okeānos un kriosfērā, sniega un ledus pārklātās zemes un ūdens daļās, ir viena no visdramatiskākajām klimata krīzes sekām, – tā savā pēdējā ziņojumā par klimata pārmaiņu riskiem vēsta Apvienoto Nāciju Organizācija. Ja šķiet, ka lielie plūdi, piemēram, Krievijas ziemeļaustrumos vai mūžam ūdeņu apskalotajā Venēcijā, mūs īsti neskar vai ka klimata pārmaiņas ir vien cikliski dabiskas un uz laiku, tad, ieklausoties zinātnieku teiktajā, viedokli nākas mainīt.