Pilsētās un novados

Trešdien visā Latvijā norisinājās lielākās izglītības organizācijas Junior Achievement Latvija organizētais karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem Ēnu diena.

No 2018. gada 15. februāra līdz 3. aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir jāiesniedz kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija par 2017. gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2017. gadu jāsniedz 57676 valsts amatpersonām.

Biedrība «Nigestes amatniecības nams» strādā, lai sagādātu katram 2018. gadā Latvijā dzimušajam 925. proves Sudraba vērdiņu ozolkoka kastītē ar apsveikuma vēstuli bērniņam un viņa ģimenei. Tā būs dāvana kā atgādinājums par piederības sajūtu Latvijai un apliecinājums simtgades notikumam.

Vēl ne tik sen, pirms pāris desmitiem gadu, apdrukāti plastmasas maisiņi, īpaši pazīstamu firmu, bija kas sevišķs, nepieejams. Ne viena vien saimniece, pārnākot no veikala, tos centīgi izmazgāja un pakāra žāvēties, lai tos, nākamreiz iepērkoties, atkal izmantotu. Alu laikmeta iepakojums — papīrs — pamazām izgāja no aprites. Kāda Latvijā pazīstama persona pēc dažiem gadiem ar lepnumu atzina, ka nu jau viņa atļaujas maisiņus nemazgāt, jo var iegādāties jaunus. Arī tā plastmasas iepakojumu uzvaras gājiena sākumā tika vērtēts turības līmenis...

No 2. marta interesenti aicināti apmeklēt Valmieras muzeja Izstāžu namu, lai apskatītu Latvijas Dabas muzeja izstādi «Latvijas dabas bagātības. No koraļļa līdz virpainītei». Tā tapusi, gatavojoties Latvijas simtgadei, iepazīstinot ar dabas un klimata pārmaiņām, kas notikušas tagadējā Latvijas teritorijā pirms vairāk nekā 400 miljoniem gadu līdz mūsdienām, stāsta Valmieras pašvaldības nodaļas vadītāja Zane Bulmeistare.

«Liesmā» jau ziņots, ka Kocēnu novadā vairākas dienas mediju darbu gan teorētiski, gan praktiski iepazina ES Erasmus+ projekta «Get Moving! Take part in the future» ceturtās aktivitātes dalībnieki — jaunieši un viņu pedagogi no sešām dalībvalstīm (Latvijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas, Spānijas).

Februāris jau pusē, laiks skatīties uz vērienīgajiem celtniecības darbiem, kas notiek Valmierā, Matīšu šosejas malā, kur Mālu un Ķieģeļu ielā top divi īres nami ar pavisam 150 dzīvokļiem. Par aktuālāko Liesmai otrdien īsā sarunā pasūtītāja pārstāvis — Valmieras namsaimnieka valdes priekšsēdis VALDIS JĒGERS.

Novada ceļu tīšanu no sniega pašvaldība šajā ziemas sezonā uzticējusi trim zemnieku saimniecībām, kā arī SIA «Erdein», kas uzņēmusies apsaimniekot daļu no Kauguru pagasta ceļiem.

Kauguru pagasta amatierteātrim «Vīzija» šis gads ir īpašs — tā nogalē kolektīvs atzīmēs 20. kopā darbošanās gadu. Par to, ar kādām veiksmēm un jaunām iecerēm «Vīzija» dodas pretī šai jubilejai, runāju ar režisoru OSKARU MOROZOVU un Kauguru kultūras nama vadītāju ALFRĒDU STĪPIŅU. Vispirms jautāju Oskaram:

Pēc sarežģīta darba rudenī šis gads Mūrmuiža bibliotēkai sākas ne vien izremontētās telpās, bet arī ar iepriecinošām vēstīm. Remonts te prasījās bibliotēkas apmeklētāju sen pamanītā iemesla dēļ — telpas nejauki smirdēja. Daži spriedelēja, ka smaka ir no pirms simt gadiem šajā ēkā bijuša zirgu staļļa. Taču, kad speciālisti izplēsa gabalu no 2012. gadā grīdā ieklātā linoleja, atklājās, ka zem tā ir vēl nesacietējusi līmes kārta, kas kaut kā reaģē ar betonu un nejauko smaku rada. Nācās noņemt visu smirdošo klājienu un tā vietā likt flīzes. Tad nu rudens pusē bibliotēkas vadītājai Gundegai Lapiņai nācās krietni pūlēties, lai bibliotēka arī remonta laikā turpinātu darboties un arī flīžu licēji varētu raiti strādāt. Par rezultātu nu prieks bibliotēkas apmeklētājiem, arī Gundegai, kurai ticis atļauts flīzes izvēlēties ar senajai ēkai ļoti atbilstošiem rakstiem. Galvenais — telpās no smakas vairs nav ne ziņas, ne miņas!

Visu mīlētāju diena — viena no mūsu jaunajām tradīcijām, kas sabiedrībā ir visnotaļ labi pieņemta un uz palikšanu iesakņojusies, jo labu vārdu, uzmanības un mīļuma nekad nevar būt par daudz. Lai sagādātu pārsteigumu un iepriecinātu, dažkārt pietiek pat ar mazumiņu, bet no sirds.

«Labdien, jaunieši!» tā piektdienas pēcpusdienā, ienākot Dabas izglītības centra «Vecupītes» telpās Kocēnu novadā, sagaidītājus uzrunāja grāmatas «Izvēle. Gauja» autors, nu jau pat leģendārais lašu sargātājs, Gaujas nacionālā parka kādreizējais inspektors Māris Ansis Mitrevics.

2018. gads jau uzņēmis apgriezienus. Taču, kā zināms, viss jaunais balstās uz iepriekš ieliktiem pamatiem. Ko ugunsdzēsējiem glābējiem izdevies paveikt aizvadītajā gadā un kas plānots šim, jautāju Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandierim JĀNIM SKRASTIŅAM.

1928., Latvijas valsts jubilejas gadā, pilsētas tiesības piešķīra 16 toreizējiem miestiem — Siguldai, Strenčiem, Apei, Ogrei, Preiļiem, Balviem u.c., to skaitā arī Mazsalacai, tāpēc svētdien novada Kultūras centrā tika svinēta pilsētas  90. dzimšanas diena.

Pirmo reizi tikšanos ar iedzīvotājiem Valmieras pašvaldība organizēja citādā formā — aicinot braucienā pa pilsētu kopā ar domes priekšsēdētāju Jāni Baiku.

Sestdien Burtniekos ar Burtnieku novada pašvaldības gādību notika Ziemas peldēšanas seminārs, kura laikā biedrības Latvijas roņi pārstāvji iepazīstināja interesentus ar šī ziemas sporta veida īpatnībām. Pēc semināra notika arī praktiskā daļa — pelde Burtnieku ezerā.

Tas labais darbiņš nu ir padarīts, un arī Valmierā ir vismaz viena publiskā slidotava!

Naukšēnu novada sociālais dienests uzsācis atbalsta programmu cilvēkiem, kam nepieciešama palīdzība, kuru īstenot uzticēts VIJAI BĒTAKAI:

«Esmu bagāta, man ir trīs tāfeles — interaktīvā, magnētiskā un rūtiņu speciālās programmas bērniem, kuriem vajadzīgs tieši rūtiņu tīkls, lai cipari nelēkā,» ar sava kabineta aprīkojumu iepazīstina enerģiskā pagājušās nedēļas jubilāre, sociālās korekcijas izglītības iestādes (SKII) Naukšēni fizikas un matemātikas skolotāja EVIJA STRAZDA, kurai piektdien aiz muguras jau bija četras balles: pirmdien rīts sācies ar pašas ceptu mājas torti, rozēm un kolēģu sveicieniem Naukšēnu novada vidusskolā, bet vakars noslēdzies ar kliņģeri no Evijas vadītā Kārķu deju kolektīva.

«Ne jau visas sievietes grib dziedāt korī, bet ansamblī to dara labprāt,» stāstījumu par sieviešu ansambli Noktirne, kas sestdien kuplā draugu pulkā nosvinēja 5 gadu jubileju, sāk kolektīva dalībniece RŪTA SKAIDRĀ.