Pilsētās un novados

Beverīnas novadā pieņemts 2018. gada budžets. Galvenie uzsvari šajā gadā likti uz pilnvērtīgu pašvaldības funkciju un pakalpojumu nodrošināšanu novada iedzīvotājiem.

Aizvadītajā ceturtdienā Valmierā preses konferencē par tiesu teritoriālo reformu Vidzemes tiesu apgabalā žurnālisti tika informēti par jau paveikto reformas ieviešanā un pirmajiem rezultātiem. Preses konferenci atklāja tieslietu ministrs DZINTARS RASNAČS. Viņš pastāstīja, ka tiesu teritoriālā reforma jau notikusi citos Latvijas reģionos un tās noslēgums plānots 1. martā Zemgales apgabalā.

Sestdien un svētdien Vidzemes Olimpiskajā centrā Valmierā norisinājās Valmieras Kennelkluba organizētās šķirnes suņu nacionālās izstādes ar nosaukumu «Valmieras uzvarētājs 2018» un «Valmieras kauss» 2018».

«Organizējot Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra darbu, šā gada pasākumu plānos esam iezīmējuši vairākus spilgtus akcentus. Lai viss izdotos, nepieciešams komandas darbs. Kultūras un tūrisma centrā apvienotas četras iestādes — kultūras nams, izstāžu zāle, tautskola un tūrisma centrs. Pavisam kopā esam vienpadsmit darbinieki, kuri vienmēr gatavi būt ierindā un kopā radoši strādāt!» — tā, sākot sarunu, saka Rūjienas novada kultūras un tūrisma centra vadītāja GUNA ĶIBERE.

Nesen «Liesmā» vēstījām par šā gada sākumā Igaunijā, netālu no Pērnavas, Tallinas šosejas malā atklāto jauno SIA «Liepkalni» maizes ceptuvi – veikalu – kafejnīcu. Izrādās, ka šis nav vienīgais maiznīcas jaunums. To iepazīt klātienē «Liesmai» bija iespēja «Liepkalnu» ražotnē Rūjienā, kur, kā zināms, perfektā roku darbā top šā uzņēmuma vissmalkākā produkcija — cepumi, kas no Rūjienas aizceļo pa visu Latviju un arī Igauniju. Smaržīgajā ražotnē mūs sagaidīja SIA «Liepkalni» mārketinga speciāliste IEVA ZARIŅA.

«Nu, vecā, kā tev iet....» šos vārdus kopš neatminamiem laikiem divas bijušās kaimiņienes, draudzenes, likteņa biedrenes ir izteikušas gandrīz katrā aprīļa mēnesī, kad viena ir kļuvusi vecāka un otrai vēl līdz savai gadu mijai palikušas vien pāris nedēļas un, protams, arī kad viena no otras nebija pārāk tālu. Šogad aprīlis ir īpašs, jo abas kundzes sagaidīs jau 95. pavasari. Bet viņas mums ir vēl īpašākas, jo dzīves mīlestību iemācījušās tēva sētā, izbridušas pazemojuma un rūgtuma dubļus, atgriezušās mājās un joprojām ir mūsu vidū.

Trešdien visā Latvijā norisinājās lielākās izglītības organizācijas Junior Achievement Latvija organizētais karjeras izglītības pasākums skolu jauniešiem Ēnu diena.

No 2018. gada 15. februāra līdz 3. aprīlim ieskaitot valsts amatpersonām ir jāiesniedz kārtējā gada valsts amatpersonas deklarācija par 2017. gadu. Deklarācijas jāiesniedz elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijai kārtējā gada deklarācija par 2017. gadu jāsniedz 57676 valsts amatpersonām.

Biedrība «Nigestes amatniecības nams» strādā, lai sagādātu katram 2018. gadā Latvijā dzimušajam 925. proves Sudraba vērdiņu ozolkoka kastītē ar apsveikuma vēstuli bērniņam un viņa ģimenei. Tā būs dāvana kā atgādinājums par piederības sajūtu Latvijai un apliecinājums simtgades notikumam.

Vēl ne tik sen, pirms pāris desmitiem gadu, apdrukāti plastmasas maisiņi, īpaši pazīstamu firmu, bija kas sevišķs, nepieejams. Ne viena vien saimniece, pārnākot no veikala, tos centīgi izmazgāja un pakāra žāvēties, lai tos, nākamreiz iepērkoties, atkal izmantotu. Alu laikmeta iepakojums — papīrs — pamazām izgāja no aprites. Kāda Latvijā pazīstama persona pēc dažiem gadiem ar lepnumu atzina, ka nu jau viņa atļaujas maisiņus nemazgāt, jo var iegādāties jaunus. Arī tā plastmasas iepakojumu uzvaras gājiena sākumā tika vērtēts turības līmenis...

No 2. marta interesenti aicināti apmeklēt Valmieras muzeja Izstāžu namu, lai apskatītu Latvijas Dabas muzeja izstādi «Latvijas dabas bagātības. No koraļļa līdz virpainītei». Tā tapusi, gatavojoties Latvijas simtgadei, iepazīstinot ar dabas un klimata pārmaiņām, kas notikušas tagadējā Latvijas teritorijā pirms vairāk nekā 400 miljoniem gadu līdz mūsdienām, stāsta Valmieras pašvaldības nodaļas vadītāja Zane Bulmeistare.

«Liesmā» jau ziņots, ka Kocēnu novadā vairākas dienas mediju darbu gan teorētiski, gan praktiski iepazina ES Erasmus+ projekta «Get Moving! Take part in the future» ceturtās aktivitātes dalībnieki — jaunieši un viņu pedagogi no sešām dalībvalstīm (Latvijas, Polijas, Portugāles, Slovēnijas, Somijas, Spānijas).

Februāris jau pusē, laiks skatīties uz vērienīgajiem celtniecības darbiem, kas notiek Valmierā, Matīšu šosejas malā, kur Mālu un Ķieģeļu ielā top divi īres nami ar pavisam 150 dzīvokļiem. Par aktuālāko Liesmai otrdien īsā sarunā pasūtītāja pārstāvis — Valmieras namsaimnieka valdes priekšsēdis VALDIS JĒGERS.

Novada ceļu tīšanu no sniega pašvaldība šajā ziemas sezonā uzticējusi trim zemnieku saimniecībām, kā arī SIA «Erdein», kas uzņēmusies apsaimniekot daļu no Kauguru pagasta ceļiem.

Kauguru pagasta amatierteātrim «Vīzija» šis gads ir īpašs — tā nogalē kolektīvs atzīmēs 20. kopā darbošanās gadu. Par to, ar kādām veiksmēm un jaunām iecerēm «Vīzija» dodas pretī šai jubilejai, runāju ar režisoru OSKARU MOROZOVU un Kauguru kultūras nama vadītāju ALFRĒDU STĪPIŅU. Vispirms jautāju Oskaram:

Pēc sarežģīta darba rudenī šis gads Mūrmuiža bibliotēkai sākas ne vien izremontētās telpās, bet arī ar iepriecinošām vēstīm. Remonts te prasījās bibliotēkas apmeklētāju sen pamanītā iemesla dēļ — telpas nejauki smirdēja. Daži spriedelēja, ka smaka ir no pirms simt gadiem šajā ēkā bijuša zirgu staļļa. Taču, kad speciālisti izplēsa gabalu no 2012. gadā grīdā ieklātā linoleja, atklājās, ka zem tā ir vēl nesacietējusi līmes kārta, kas kaut kā reaģē ar betonu un nejauko smaku rada. Nācās noņemt visu smirdošo klājienu un tā vietā likt flīzes. Tad nu rudens pusē bibliotēkas vadītājai Gundegai Lapiņai nācās krietni pūlēties, lai bibliotēka arī remonta laikā turpinātu darboties un arī flīžu licēji varētu raiti strādāt. Par rezultātu nu prieks bibliotēkas apmeklētājiem, arī Gundegai, kurai ticis atļauts flīzes izvēlēties ar senajai ēkai ļoti atbilstošiem rakstiem. Galvenais — telpās no smakas vairs nav ne ziņas, ne miņas!

Visu mīlētāju diena — viena no mūsu jaunajām tradīcijām, kas sabiedrībā ir visnotaļ labi pieņemta un uz palikšanu iesakņojusies, jo labu vārdu, uzmanības un mīļuma nekad nevar būt par daudz. Lai sagādātu pārsteigumu un iepriecinātu, dažkārt pietiek pat ar mazumiņu, bet no sirds.

«Labdien, jaunieši!» tā piektdienas pēcpusdienā, ienākot Dabas izglītības centra «Vecupītes» telpās Kocēnu novadā, sagaidītājus uzrunāja grāmatas «Izvēle. Gauja» autors, nu jau pat leģendārais lašu sargātājs, Gaujas nacionālā parka kādreizējais inspektors Māris Ansis Mitrevics.

2018. gads jau uzņēmis apgriezienus. Taču, kā zināms, viss jaunais balstās uz iepriekš ieliktiem pamatiem. Ko ugunsdzēsējiem glābējiem izdevies paveikt aizvadītajā gadā un kas plānots šim, jautāju Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandierim JĀNIM SKRASTIŅAM.

1928., Latvijas valsts jubilejas gadā, pilsētas tiesības piešķīra 16 toreizējiem miestiem — Siguldai, Strenčiem, Apei, Ogrei, Preiļiem, Balviem u.c., to skaitā arī Mazsalacai, tāpēc svētdien novada Kultūras centrā tika svinēta pilsētas  90. dzimšanas diena.