Pilsētās un novados

Latvijai ir jāveic savs ieguldījums kopējā aizsardzībā NATO ietvaros. Šī ir pirmā reize Latvijas Jūras spēku vēsturē, kad mēs esam pārņēmuši komandvadību un komandējam NATO kuģu grupu. Darām to no šā gada jūnija līdz nākamā gada 15. janvārim. Tad nodosim komandvadību Beļģijas Jūras spēkiem. Mūsu pakļautībā ir bijuši seši kuģi no sešām valstīm – Beļģijas, Igaunijas, Vācijas, Latvijas, Norvēģijas un Nīderlandes. Šiem kuģiem jābūt gataviem reaģēt, doties uz rajoniem, kur izveidotos konfliktsituācija un būtu jūras mīnu apdraudējums. Līdz šim operācijās karadarbības rajonos neesam piedalījušies. Esam veikuši miera laiku uzdevumus sadarbībā ar partneriem. Beidzamais veikums – kopā ar Francijas Jūras spēkiem īstenojām pretmīnu darbības operāciju Normandijas piekrastē, kur Otrā pasaules kara laikā notika sabiedroto spēku izcelšanās.

"Mēs spējam sevi aizsargāt," apgalvo Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. Un ar vārdu "mēs" domāti ne tikai Nacionālie bruņotie spēki, bet ikviena sabiedrības locekļa līdzdalība un izpratne par rīcību iespējamās krīzes situācijās. Sargāt savu ģimeni, mājas un valsti nozīmē daudz vairāk nekā būt gatavam ņemt rokās šauteni un iet karot.

Lai iedrošinātu vecākus pavadīt vairāk laika kopā ar bērniem, visā Latvijā norisinās Labklājības ministrijas iniciētais projekts «Maziem mirkļiem ir liela nozīme». Valmieras pašvaldība apbalvojumam aicina pieteikt pilsētā dzīvojošas ģimenes, kas tur godā ģimeniskās vērtības.

I

Kas augšāmcels Burtnieku pili? — vaicā kāda žurnāliste.

Mēs varējām uzsliet modernu bibliotēku, kura, kļūstot par kultūras centru, arvien intensīvāk ienāk kultūras dzīves notikumu apritē, taču nav atrodams kods, norūpējusies Maruta Voitkus-Lūkina, bet — iespējams, un varbūt tas ir iekodēts mūsu valodā.

Viens no būtiskākajiem sociālo rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir ergoterapeits, turklāt jāapzinās šī speciālista loma arī jaunu sociālo pakalpojumu plānošanā. Tā secinājuši vairāki Vidzemes reģiona pašvaldību sociālo dienestu pārstāvji pieredzes apmaiņas braucienā, viesojoties sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās Jelgavas novadā, Rīgā un Siguldā.

Valmieras integrētās bibliotēkas kolektīvam 10 gadu jubilejas svinības pirmdien sākās jau desmitos rīta pusē, kad sirsnīgi tika sveiktas kolēģes nozīmīgās darba jubilejās: Lolita Gaile par 45, Ilze Karsa par 40, Inese Erdmane par 20, Agita Lapsa par 15 un Svetlana Jodo par 10 bibliotēkā nostrādātiem gadiem, pasniedzot gaviļniecēm ziedus, pateicības rakstus un piemiņas veltes.

No 24. novembra līdz 3. decembrim Zemessardzes 22. kājnieku bataljona teritorijā Valmierā notiks Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes nodaļas līmeņa komandējošā sastāva apmācības nometne. Tajā piedalīsies 40 zemessargi, kuri pilda nodaļas komandiera un nodaļas komandiera vietnieka pienākumus.

Baznīcas gada noslēgums, kā zināms, ir Mūžības svētdiena. Šogad tā ir 26. novembrī, kad, pieminot visus mīļos mūžībā, Mūžības svētdienas vainagu iedegs arī dievkalpojumā Svētā Sīmaņa baznīcā. Šīs dienas nozīmību lūdzu skaidrot Sv. Sīmaņa draudzes mācītāju MODRI ĪVĀNU.

Beverīnas novada pašvaldības dome no 4. septembra līdz 30. oktobrim bija izsludinājusi konkursu par Beverīnas novada karoga ideju. Iesniegtie četri varianti līdz 4. decembrim apskatāmi novada administratīvajā centrā — Mūrmuižā, «Pagastmājas» 1. stāva vestibilā.

18. novembrī svinīgais sarīkojums noticis arī Beverīnas novadā.

Pagājušā gada augustā Valmieras novada fondā svinīgajā līgumu parakstīšanā starp 14 nevalstiskajām organizācijām, kuras saņēmušas finansiālu atbalstu savām idejām Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valmieras novada fonda organizētajos projektu konkursos, bija arī biedrība «Burtnieku kultūrvide». Projekta ietvaros tika izgatavoti seši dažādi soliņi ar interesantiem uzrakstiem un atbilstošu vizuālo noformējumu, izceļot katram Burtnieku novada pagastam raksturīgo.

Valsts 99. jubilejā, 18. novembrī, par ieguldījumu Valmieras attīstībā un izaugsmē, veicinot iedzīvotāju labklājību un pilsētas atpazīstamību, svinīgajā sarīkojumā tradicionāli tika sveikti pilsētas apbalvojumu  «Goda valmierietis 2017» un «Gada valmierietis 2017» saņēmēji.

Tradicionāli Rencēnu pamatskolas kolektīvs svinīgā noskaņā pulcējās pie skolas un valsts karoga, lai apliecinātu savu sirdspiederību Latvijai. Skolas direktore Dina Oliņa atklāja vēsturisko atskata ceļu valsts tapšanā. Ar lepnumu izskanēja himnas dziedājums. Meiteņu trio dziedāja latviešu tautasdziesmu «Skaista, skaista Tēvu zeme». Ekrānā projicējās 1918. gada 18. novembra svinīgā sēde, kurā Tautas Padome proklamē jauno Latvijas valsti. Skolēni uzzina par gatavošanos tai, redz sēdes vadītāju Gustavu Zemgalu, Kārli Ulmani, vienīgo sievieti Klāru Kalniņu, kori un rencēnieti Jāni Bērziņu no Vecostermaņu mājām.

17. novembra vakarā Kocēnu novada Vaidavā norisinājās pasākums par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 99. gadadienai. Tā laikā tika godināti gan Kocēnu novada iedzīvotāji, gan konkursa «Skaistākā dzīves vieta un vide Kocēnu novadā 2017» laureāti.

Iebraucot Limbažos, uzmanību pievērš norāde, ka pilsētā notiek videonovērošana. Tādi paši brīdinājumi, kā to paredz likums, izvietoti arī citviet. Pirmās idejas par videonovērošanas sistēmu izveidi pilsētā radās pirms gadiem deviņiem, tapa arī projekts, bet to neīstenoja. Tomēr pašvaldība no ieceres neatteicās, un nu jau drīz noslēgsies 100 000 eiro vērtā projekta 3. kārta, un kopumā Limbažos būs uzstādītas 40 videokameras.

Tā kā palīdzību sniedzošie dienesti nevar būt klāt katram cilvēkam, daļu atbildības nesam mēs, pārējā sabiedrība. Līdzatbildīgs, drosmīgs un pašaizliedzīgs viennozīmīgi ir talsenieks ANDRIS GRUNDMANIS, kurš vairākkārt palīdzējies svešiniekiem, kuri nonākuši nelaimē.

Izdzirdot vārdu "narkotikas", zinām, ka tā ir milzīga nelaime gan pašam lietotājam, gan visiem, kuri ir tuvākām vai tālākām saitēm saistīti ar šo cilvēku. Kā cīnīties ar šo problēmu, stāsti un pieredze katram sava. Rīdzinieces Ievas (vārds mainīts) stāsts ir ar laimīgām beigām, viņa tikusi ārā no atkarību purva, audzina bērnus, strādā tirdzniecībā un maģistrantūrā studē psiholoģiju. Viņa piekrita anonīmai sarunai.

"Reizēm skatos uz cilvēku un domāju – tam vēl var palīdzēt, taču ir nepieciešama iejaukšanās no malas. Bet piespiest mainīties nevienu nevar," saka Mazsalacas Pašvaldības policijas vecākā inspektore DAIGA ZELTKALNA-DŽABOURA.

Saldus novada pierobežā reizi trīs mēnešos notiek kopīgi Saldus un Mažeiķu policistu reidi. Viņi brauc vienā automašīnā vai nu Lietuvas pusē, vai pa Latvijas pagastiem – Vadaksti, Rubu, Ezeri, Nīgrandi.

Sabiedrības drošības ziņā lielākā krīze pēdējos gados mūsu valstī nenoliedzami bija Zolitūdes traģēdija. Latvijā nebija cilvēka, kurš nebūtu pārdzīvojis līdzi, taču runa nav tikai par 54 upuriem. Šī traģēdija satricināja absolūto pamatu – drošības izjūtu, kas katram vajadzīga kā gaiss un ūdens. Katrs šāds notikums sašūpo drošības izjūtu, un tad ir svarīgi, lai tā tiktu atjaunota.