Pilsētās un novados

Ziemas brīvdienās jebkurš var piedalīties nodarbībās Valmieras Jaunatnes centrā Vinda, un daudzi skolēni to arī izmanto.

Esam veiksmīgi atgriezušies dzimtenē pēc nedēļu ilga ceļojuma un darba Ziemassvētku tirdziņā Naukšēnu sadraudzības un sadarbības pilsētā Borgholchauzenā Vācijā. Deputātu atbalstu guvuši, uz Vāciju devāmies iepriekšējā gada sastāvā — Naukšēnu novada pašvaldības vadītājs Jānis Zuments, Naukšēnu novada vidusskolas direktore Aiga Stiere, uzņēmējs, SIA Rūjakmens īpašnieks Kaspars Apšs un rokdarbniece, mikrouzņēmēja Agnese Auniņa-Linmeijere.

«Negribas jau tā teikt, bet iekšēji taču apzināmies, ka tā sarkanā līnija ir pārkāpta. Es nezinu, kam būtu jānotiek, lai novadā, pierobežā, kur kādreiz bijušas desmitiem viensētu, atgrieztos cilvēki,» sacīja zemnieks MAREKS BĒRZIŅŠ, kurš Mazsalacas novadā apsaimnieko 700 hektārus zemes. Par zemnieku saimniecību «Lojas» var teikt, ka tajā dažādas saimniekošanas nozares saplūst kā strautiņi, veidojot panākumu un izdošanās upi.

Mazsalacas novadā par lielāko problēmu, domājot par tā attīstību un jaunu iedzīvotāju piesaisti, nosauc bezdarbu. Darba vietu trūkumu mazpilsētā un pagastos.

Kocēnu novada pašvaldība vairākus gadus izsludina iedzīvotāju iniciatīvu grupu projektu konkursus. Bērzainieši tajos aktīvi piedalījušies un finansiālu atbalstu saņēmuši nu jau piecu projektu īstenošanai.

AIJA KUĢE. Kad viņa, toreizējās Varoņskolas (tagad Valmieras Valsts ģimnāzija) skolniece, vasarās strādāja Liesmā, likās, nākotnē būs lieliska žurnāliste, jo jau savos jaunajos gados Aija bija radoši brīva, neko negribēja zināt par kādiem vispārpieņemtiem štampiem. Domas un sapņi raisījās, viņa droši gāja cilvēkos un ieguva daudzus draugus mākslinieku, aktieru vidē. Tolaik iespēju studēt ārpus Latvijas izmantoja ne tik daudzi, arī Latvijai atvēlēto nedaudzo vietu dēļ bija jāiztur nopietns konkurss, bet Aija to spēja, un īstenībā viņas lēmums arī nepārsteidza.

Vidzemes slimnīcā realizē Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētu projektu, kura laikā ir plānots pārbūvēt vairākas nodaļas.

Gada nogales pēdējās trīs dienās Valmierā viesojās biedrības Domus Rigensis Juvenum biedri — vairāk nekā divi desmiti jauniešu no Vācijas un Baltijas valstīm.

Kopumā atskatoties uz aizvadīto gadu, nešķiet, ka tas būtu krāšņu un lielu notikumu pilns, bet vairāk mazu iniciatīvu un pagriezienu piepildīts, kas sola progresīvas pārmaiņas nākotnē.

Valmieras policija meklē attēlos redzamo vīrieti, kurš, iespējams, 23.decembrī veica zādzību pārtikas veikalā Valmierā, Pauku ielā 1.

Kā teicis jaunvārda izveidotājs Mārtiņš Sils, brīvskolotājs ir divu vārdu savienojums. Pirmais jeb «brīvs» nozīmē viņu pašu pastāvīgu braukšanu pa jebkādiem ceļiem, ko ļauj paveikt motocikli, kā arī brīvpusdienas, ar kurām vietējie mēdz pacienāt. «Skolotājs» simbolizē vēlmi dalīties ar apgūto un iemācīt ko jaunu citiem, sasniedzot pēc iespējas plašāku publiku. Galvenā ideja brīvskolotājiem ir iepazīt pasauli, tajā esošos kontinentus un valstis, pildot skolēnu sagatavotus uzdevumus un pēc tam informējot jauniešus, publicējot ierakstus sociālajos tīklos. Šāds princips strādāja tūrē gan pa Āfriku, gan pa Ameriku, gan arī abās Latvijas ekspedīcijās, taču šoreiz, gatavojoties braucienam uz Austrāliju un dodoties mājup caur Āziju, brīvskolotāji izlēma, ka jāvirzās soli uz priekšu, ļaujot skolēniem Latvijā redzēt to, kas notiek Austrālijā. Tiesa gan, lai to paveiktu, nāktos samazināt attālumu starp abām valstīm jeb lauzt telpas robežas. Cik gan grūti tas varētu būt?

Pagājušā gada sākumā Valmieras pašvaldības policija uzsāka darbu piemērotākās telpās Purva ielā 12A. Iedzīvotāju ērtībām tika izveidots arī bezmaksas atbalsts tālrunis 8484. Lai celtu darba kvalitāti, 2017. gadā Valmierā turpināta arī drošības uzturēšanas atbalsta sistēmas modernizēšana.

26.decembrī, pulksten 11:04 Valmierā, Stacijas ielā, nenoskaidrots vadītājs, ar nenoskaidrotu automašīnu, uzbrauca 2003.gadā dzimušam jaunietim, kurš šķērsoja ceļa braucamo daļu pa gājēju pāreju (virzienā no Valmieras Romas katoļu draudzes nama uz pārtikas veikala “Top” pusi). Vadītājs no notikuma vietas aizbrauca, neziņojot par negadījumu likuma noteiktajā kārtībā. Zēns nogādāts tuvākajā ārstniecības iestādē, tā dzīvībai briesmas nedraud.

Lai noskaidrotu, ko 2017. gadā Valmierā izdevies paveikt pilsētvides jomā, īsi pirms Ziemassvētkiem uz sarunu biju aicinājusi Valmieras pašvaldības Attīstības nodaļas galveno projektu vadītāju MAIJU ZĀLAMANI, Pilsētplānošanas nodaļas vadītāju, teritorijas plānotāju DACI ELBRETI, pašvaldības speciālisti vides komunikācijā LĪGU BIEZIŅU, kā arī Attīstības un būvniecības pārvaldes un pilsētas būvvaldes vadītāju JOLANTU BRŪNIŅU.

DACE AMONA, veikalu tīkla Austris līdzīpašniece:

Kā uzņēmēja esmu daļēji apmierināta: ekonomiski attīstāmies, paldies lielajiem uzņēmumiem, sākot ar stikla šķiedru! Bet ļoti bēdājos, ka, piemēram,  Rīgas ielā cilvēkiem nav, kur atstāt mašīnas. Tirgotājiem ir ļoti svarīgi, lai piekļuve arī nelielajiem veikaliem būtu pārliecinoša. Ja Rīgas ielā pavērotu ietvju un braucamās daļas attiecības, varētu konstatēt, ka pirmajām ir nesamērīgi liela platība, lai gan gājēju nemaz nav tik daudz. Tāds nu ir šis laiks, — ļoti daudzi pārvietojas mašīnās. Kāpēc gan neierīkot kaut pāris kabatiņu ielu malās veikaliņu tuvumā, kā to dara, piemēram, Kuldīgā?

Ziemassvētku tirdziņā Valmierā ne viens vien apmeklētājs apstājās un no sirds sajūsminājās par košajiem, neparastiem rakstiem un zīmēm bagātajiem tautiskajiem cimdiem un abām to pārdevējām, kas bija saģērbušās kā no tautas tērpu albuma. Arī «Liesma» bija daudzo apbrīnotāju pulkā, un vēl lielāks bija mūsu izbrīns, kad uzzinājām, ka latviski mīļo cimdu autorei – bijušajai valmierietei un skolotājai GUNAI DAUVARTEI nupat palikuši 85!

Cilvēku atstātās pēdas

Parasti mēs runājam par pēdām, kas iebristas sniegā, dubļos, liedaga smiltīs, iemītas dvēselē... Kaut ko izspārdot, kaut ko kārtojot. Mēs lietojam spēcīgus salīdzinājumus, lai pastāstītu par būtisko. Visbiežāk sev svarīgo.

Burtnieku novada dzīvei sekoju kopš tā dibināšanas, tāpēc par aizvadīto gadu man īpašs gandarījums — izskatās, ka te pēc pašvaldību vēlēšanām beidzot būs rimušās lokālās politiskās vētras...

«Nāc, pievienojies! Atjaunosim savu baznīcu sākotnējā izskatā!» Tā pirms dažiem gadiem rūjieniešus uzrunāja pie biedrības «Rūvenietis» izveidotā Baznīcas torņa komiteja. Kopš šā gada oktobra Sv. Bērtuļa evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa – jumta projekta pirmās kārtas darbi ir paveikti. Atjaunošanu 16. maijā sāka Valmieras būvfirma SIA «Ekers». Pa daļām vien 38 metru augstumā ir dabūtas 16 tonnas visdažādāko materiālu un konstrukciju. Un tā nu spožs tornis atkal lepni slejas debesīs, un ne viens vien Rūjienai piederīgais tepat Rūjas krastos vai arī kaut kur tālumā ar lepnumu tagad saka: Rūjienas baznīcai beidzot ir atdots tās tornis.

Par gada būtisku notikumu Beverīnas novadā daudzi uzskata to, ka bankrotējošā «Trikāta KS» īpašumā, ko izsolē nopirka brāļi KASPARS un ROLANDS PUTNIŅI, atkal ražo sieru. Ar oficiāli reģistrētu zīmolu «Trikātas pienotava» nu jau veikalu plauktos labi pamanāmā zilā iepakojumā redzami Trikātā saražotie Krievijas, Holandes, «Maasdamer» sieri, arī īpašais siers «Dor Blue».