Pilsētās un novados

Ar novada pašvaldības atbalstu Kocēnu pamatskolā un Rubenes pamatskolā turpinās Valsts izglītības satura centra īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts «Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai». Projekta norises laiks — divi gadi. Tā galvenais mērķis ir attīstīt bērnu, vai tas ir skolēns, kuram ir kādas mācīšanās grūtības, vai bērns, kurš, kaut tikai nedaudz pacenšoties, varētu uzlabot savu zināšanu līmeni, vai jau zināmus panākumus ieguvušais, lai spertu soli tālāk un sevi pozicionētu vismaz pakāpi augstāk kā savā klasē, skolā, tā novadā un valstī.

Latvijā joprojām viena no aktuālajām tēmām ir ēku un būvju neatbilstība būvniecības prasībām. Pirms kāda laika par situāciju, kāda atklājās pēc Būvniecības valsts kontroles biroja kārtējās darba vizītes Valmierā, sarunājos ar pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes būvinženieri KASPARU KALNIŅU. Kas šajos pāris gados būvniecības jomā mainījies?

Līdz ar sala iestāšanos kalnu un distanču slēpošanas centri savās trasēs sākuši pūst sniegu un pieņemt pirmos apmeklētājus. Vietās, kur nav iespējas ražot mākslīgo sniegu, joprojām tiek gaidīts baltais brīnums no debesīm.

Šovasar Latvijā atkal notiks divi pasaules latviešu ģimeņu 3x3 saieti. Pirmais būs Krāslavā no 8. līdz 15. jūlijam, otrais Zaļeniekos no 22. līdz 29. jūlijam.

Šāds nedaudz izaicinošs sauklis šoreiz lietots nevis pārnestā nozīmē, aicinot kādu atjēgties un sākt dzīvot citādi, bet gan tiešā – nākt uz tikšanos ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes spožākajiem parātiem.

12. janvārī Jeru pagasta «Jaunstiļļu» durvis vēra ciemiņi. Pārkāpuši senās mūra ēkas slieksnim, tuvodamies jubilārei — simtgadniecei LŪCIJAI TREIMANEI, nesa pa kādai dāvanai un krāšņam puķu pušķim. Vieni no pirmajiem ieradās vietējās varas pārstāvji no Rūjienas novada pašvaldības un Jeru pagasta pārvaldes.

Pirms vairāk nekā simt gadiem bija latvieši, kuri devās uz Baškīriju, lai iegūtu zemi un kļūtu turīgi, un viņi līdzi paņēma arī tautasdziesmu. Līdz ar latviešu strādīgumu un čaklumu vietējie iepazina arī latviešu pasaules redzējumu — pie mājām ziedēja puķes, latvieši dibināja korus, orķestrus, atvēra skolas un bibliotēkas.

Uzņēmēji rencēnieši AIJA un ARTIS ROMANOVI ir daudziem mūspusē pazīstami, jo gadu desmitiem viņi ar savas zemnieku saimniecības «Mežiņi» produkciju ir Valmieras tirgū. Saimnieciskās darbības pamatnozares joprojām ir integrētā dārzeņkopība atklātās un segtās platībās, pašu izaudzētā pārstrāde, fasēšana vakuumā un piegāde tirdzniecības tīkliem, kā arī tiešā tirdzniecība tirgū. Atlikušajā laikā arī vēl saimnieces hobijs — rožkopība un saimnieka jauninājums — kaltētu dārzāju garšvielu gatavošana.

Nepielūdzami cita pēc citas krīt kalendāra lapas. Steidz dienas, nedēļas, mēneši, un atkal nemanot paskrien gads. Šķiet, ka īpaši ātri dienas skrien skolā — tikko mācīji pirmklasnieku, jau redzi solā līdzīgu seju, izrādās, paaudze nomaina paaudzi. Aizsteidzas darba gadi, un pienāk pelnītā atpūta — pensija. Katrs veic savu ikdienas soli, iesaistās sabiedriskajā dzīvē, pievēršas vaļaspriekam, atbalsta savējos, ceļo, bet reizi gadā visi bijušie kolēģi tiek aicināti uz pensionēto skolotāju Ziemassvētku pasākumu, kuru rīko LIZDA Valmieras starpnovadu arodbiedrības organizācija. Atkalredzēšanās prieks, smiekli, humors, sarunas par piedzīvoto ir neizsmeļamas. Var tikai apbrīnot bijušo kolēģu možo garu, darbīgumu, dzīvesprieku un optimismu.

Par būtisku vides sastāvdaļu — ēkām un būvēm — garākā sarunā stāsta Burtnieku novada būvvaldes vadītāja RASMA LIEPIŅA.

Burtnieku novada lielākajā celtniecības objektā — Matīšu kultūras nama ēkā — visu patlaban notiekošo otrdien izrādīja un par rekonstrukcijas darbu gaitu pastāstīja būvfirmas SCO Centrs vadītājs JĀNIS MATISONS:

Stāsta Iveta Buņķe, Ipiķu pagasta pārvaldes vadītāja:

«Īpašs pērn bija 4. maijs, kad pagasta teritorijā iestādīja trīs Latvijas simtgadei veltītus ozolus. Tas bija nozīmīgi ne tikai pagastam, bet arī novadam un visai Latvijai.

Stāsta Indra Celmiņa, Jeru pagasta pārvaldes vadītāja:

«Pērn piedzīvojām jurģus. Pagasta pārvalde tika pārcelta uz Endzeles muižu. Tagad esam vienuviet ar bibliotēku, sociālo dienestu, bāriņtiesu un arī pasta pakalpojumi ir šeit pat pieejami. Lai arī nedaudz, tomēr iedzīvotāju skaits turpināja sarukt. Pašreiz tas ir līdz 1300.

Par aizvadītā gada lielākajiem ieguvumiem un šā gada iecerēm «Liesmai» stāsta Rūjienas novada domes priekšsēdētājs GUNTIS GLADKINS.

13. un 14. janvārī notiks ziemojošo putnu uzskaite, ko Latvijas Ornitoloģijas biedrība organizē jau 44. gadu (citur Eiropā 52. reizi).

Aizvadītajā gadā Mazsalacas novadā dzimuši 26 bērniņi. Visi svinīgi uzņemti novadnieku saimē.

Šī gada 10.janvārī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Valmieras Kriminālpolicijas nodaļas darbinieki aizturēja 1997.gadā dzimušu vīrieti, kurš aplaupījis 1944.gadā dzimušu sievieti.

Kopš gandrīz katram no mums kabatā mobilais telefons, īsti nav vairs aktuāls dziesmas Pilsētā, kurā piedzimst vējš pantiņš par telefonistiem, kuri stabos sēž... Toties joprojām tas attiecas uz elektriķiem gaisa elektropārvades līnijās — tur jākāpj gan vecos stabos, kas daudzviet ceļmalās un citviet elektrības vadu trasēs savu mūžu gandrīz vai nokalpojuši, gan arī pavisam jaunos, kuri tikko zemē ieurbti, iestādīti, lai stabu galos izveidotu gaisa pārvades līnijas starpsavienojumus. Un ne jau sēdēt vīri stabos kāpj un ar pacēlājiem tiek gaisā celti, bet gan strādāt!

Sācies otrais pieteikšanās posms programmā Iespējamā misija (IM), kas turpināsies līdz 1. martam. IM kopā ar domubiedriem, tostarp Vjačeslavu Kaščejevu, Vili Daudziņu un Andri Ambaini, aicina spējīgākos augstskolu absolventus profesionāli izmantot iespēju saņemt bērnu patiesu atzinību un darīt jēgpilnu darbu divus gadus, strādājot par skolotājiem un pilnveidojot sevi IM mācību programmā.

Trešdien, 10. janvārī, Kocēnu novadā viesojies Saksijas-Anhaltes pavalsts (Vācija) Vides, lauksaimniecības un enerģijas ministrijas Starptautisko un Eiropas Savienības lietu nodaļas vadītājs Matiass Villebokels kopā ar Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas delegāciju.