Ir darba ikdiena un arī priecīgi brīži, atzīst LOLITA un EGONS ZVIRGZDI Trikātas pagasta «Kalnleimaņos». Arī šogad priecīgo atkal bijis krietni vairāk. Kā gan lai nepriecājas par rudeni, ja Lolitas jaunākā dēla Didža un Daigas ģimenē septembrī pasaulē pieteicies dūšīgs puika Alberts, nu jau viņas bērnu un mazbērnu pulku noapaļojot līdz desmitniekam.
Pagājušajā piektdienā, ieradušies Naukšēnu novadā, vispirms dodamies uz Eriņiem, kur izsludināta Ebreju kapu sakopšanas talka. Diemžēl vairākums uzrunāto par tādiem kapiem maz ko bija dzirdējuši, līdz kamēr kāds jauns uzņēmējs mums parādīja pareizo virzienu, kurp doties. Pa ceļam vēl satiekam rūjienieti Ati, kas uz talku ieradies no pilsētas otra gala.
Tā gaidāmo patriotisko nedēļu īsos vārdos raksturo Naukšēnu kultūras nama vadītāja INDRA JIRGENA, jo:
Vairākus mēnešus veidojot Naukšēnu pagasta māju interaktīvo karti un informācijas papildināšanai braukājot pa pagastu, Naukšēnu Cilvēkmuzeja krājumu glabātāja DIĀNA GLUŠONOKA ne reizi vien domās atgriezusies pagātnē, ar nožēlu konstatējot, cik daudzu māju vairs nav, cik daudzas brūk kopā un cik daudzas ir skaistas ēkas, pateicoties cilvēkiem, kas tajās dzīvo.
«Rudenī, kad laukos lielie darbi apdarīti, kokiem krīt lapas, rītos lauki ir miglas pilni, bet tumšajos vakaros aiz loga gaudo vējš un pret logu atsitas lietus lāses, ir laiks, kad pieminam aizgājējus. Latviešiem laiks starp Miķeļiem un Mārtiņiem ir īpašs, to sauc par Veļu laiku vai dvēseļu laiku.
Vidzemes Augstskolā sezonas otrā Smart Lunch viešņa bija uztura speciāliste un ReCure centra dibinātāja Guna Bīlande.
Līdz ar jauno īres namu būvi Valmierā tiek būvēta arī jauna — Ķieģeļu iela, tās nosaukums par godu šajā apkārtnē kādreiz bijušam ķieģeļu ceplim. Ķieģelis pēc savas būtības ir ciets, taču to galīgi nevar teikt par grunts pamatni, uz kuras pamazām veidojas jaunā iela ar nepieciešamajām apakšzemes komunikācijām: tautas valodā te pieredzētajam līdzīgus procesus mēdz saukt par Dieva zīmēm...
Pirmoreiz Valmierā notiks līdzekļu piesaistīšana interesantiem projektiem klātienē.
Jau mēnesi Latvijā notiek drukātās preses izdevumu abonēšana 2018. gadam.
LEONARDO DA SILVU MENDOSU daudzi nezina vārdā, bet, ja vaicāsiet par portugāli, kurš dzīvo Limbažos, norādīs viņa mājas virzienā. Galu galā viņš ir vienīgais savas tautības pārstāvis šajā pilsētā, turklāt draudzīgs un izpalīdzīgs cilvēks.
Ungārs VIKTORS GENCI Latvijā dzīvo turpat jau 40 gadu. Viņš ir viens no nedaudzajiem (ja ne vienīgais) Madonas novadā, kam ungāru valoda ir ne tikai dzimtā valoda, bet kurš joprojām arī domā ungāriski.
Uzaugot Anglijā, DŽEFRIJS SAMUELS ČESTERS vienmēr dzirdēja stāstus par Latviju. Tos viņam stāstīja Lielbritānijā dzīvojošā omīte, kas vienmēr, nostalģijas pārņemta, atcerējās Liepājā pavadīto bērnību, pirmskara gadus. Viņa mazdēlam stāstīja par skaistajiem Latvijas gadalaikiem, kas vēl vairāk mudināja vīrieti šeit ierasties.
"Esmu tatāriete no Baškīrijas," par sevi saka mazsalaciete FANŪZA GRĪNVALDE. Uz Latviju pirms daudziem gadiem viņu atvedusi mīlestība: latviešu puisis Guntars tumšacaino meiteni ieraudzīja Sibīrijā, kur bija aizbraucis ar ceļazīmi pēc dienesta armijā. Vēlāk teicis: braucu meklēt tēvu, bet atradu tevi.
"Pirms es iepazinu Ievu, ļoti maz zināju par Latviju," atzīst dāņu mākslinieks OLE LIDKVISTS. Nu jau trīs gadus viņš par savām mājām sauc Kuldīgu, uz kurieni viņu pēc 12 Dānijā nodzīvotiem gadiem atveda dzīvesbiedre māksliniece Ieva Vītola-Lindkvista.
Nu jau vairākus gadus rudens vistumšākos novakarus kaut nedaudz iegaismo Leģendu nakts. Tad ap pilīm un muižām dzīvojošajiem vai arī par kādu vietu īpaši ieinteresētajiem ir iespēja īpašā noskaņā iepazīt te gadsimtu noslēptos notikumus gan paaudzēs saglabātos nostāstos, leģendās, gan vēsturnieku stāstījumos.
Tā es nodomāju, kad pirms vairāk nekā četriem mēnešiem Latvijas Sarkanā Krusta Vidzemes komitejas Valmieras nodaļu (turpmāk — LSK Valmieras nodaļa) sāka vadīt DAINA STIKĀNE. Dainu pazīstu jau ļoti, ļoti sen un par galvenajām viņas rakstura iezīmēm gribētu saukt patiesu sirsnību, ieinteresētību apkārtējo likteņos un, kas nav mazsvarīgi, — vēlmi un spēju palīdzēt līdzcilvēkiem, ja tas nepieciešams. Tāpēc arī tapa saruna par to, kā Dainai klājies šajā īsajā laikā un kas jau ir paveikts.
Šī gada nogale biedrībā ir tikpat darbīga kā viss gads kopumā. Jautāta par svarīgākajiem biedrības darbiem pašlaik, tās valdes priekšsēdētāja ILGA MAURIŅA min gatavošanos Mārtiņdienas ikgadējai svinēšanai, kas parasti sākas ar pagalma rotāšanu biedrības namiņā Garā ielā 9.
Tautas lietišķās mākslas studija «Mazsalaca» 2. decembrī svinēs 45 gadu jubileju.
Vairāk nekā trešdaļa jeb 36% iedzīvotāju nav informēti, ka gaismu atstarojošo elementu nēsāšana diennakts tumšajā laikā ir nepieciešama ne tikai ārpus, bet arī apdzīvotās vietās. No tiem 19% ir pārliecināti, ka prasība spēkā tikai ārpus apdzīvotām vietām, kamēr 17% iepriekš nemaz nebija dzirdējuši par šādu prasību, liecina apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) veiktā aptauja.
Pagājušajā ceturtdienā Burtnieku novada jauniešu centrā notika projekta Burtnieku pils tīstokļus meklējot ceturtā Burtnieku gudrības darbnīca. Šo projektu Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas Latvijai — 100 ietvaros novadā īsteno biedrība LAUKKU, žurnāls Dance.lv un Burtnieku novada Sociālais dienests.