Pilsētās un novados

Vokālais ansamblis «Ēra» turpina Mazsalacas vārdu nest pasaulē.

Pagājušajā nedēļā divas dienas Valmierā pie Hanzas sienas atradās kupols «Daba — mūsu paradīze». Aktivitātes mērķis bija izglītot un informēt sabiedrību, kā izdarīt zaļākas izvēles bērnu ballītēs, forumos, festivālos vai cita veida pasākumos. Kāda ir cena, ko mēs maksājam par piecu minūšu prieku, uzspridzinot gaisā konfeti vai lietojot plastmasas salmiņus?

Jau vairākas reizes Dziesmu svētku laikā Latviju apciemo koris no Sv. Mateja baznīcas Gīterslo, Vācijā. Arī šogad koris kopš piektdienas jau ir svētku dalībnieki Rīgā, koncertē paši un bauda citu sniegumu. Šoreiz speciāli Latvijas ceļojumam ilggadējās diriģentes Petras Hesleres vadībā vienā korī apvienojušies divi Sv. Mateja baznīcas kolektīvi — draudzes koris un vokālā grupa After8, radot jaunu vienību — Mateja After8. Daudzi koristi ir iemīļojuši Latviju, augstu vērtē mūsu kultūras mantojuma bagātības un skaisto dabu; daži dziedātāji Latvijā būs jau sesto reizi.

Svētdien simtiem Valmieru pārstāvošo koru, deju kolektīvu, ansambļu dalībnieki devās uz galvaspilsētu, lai piedalītos krāšņajā Dziesmu un deju svētku gājienā un šonedēļ daudzos svētku pasākumos.

Skrējiensoļojumam Rīga – Valmiera ierasti ir labdarības mērķis — palīdzēt kādam bērnam Vidzemē atgūt veselību, nodrošinot rehabilitācijas pakalpojumus, ja bērnam ir smagi funkcionālie traucējumi. Šoreiz skrējēju sabiedrībai izdevās atbalstīt piecgadīgo Kristu Spirģi no Jaunpiebalgas.

Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums Valmierā noteikti bija NOTIKUMS. Rūpīgi gatavots un izsvērts teju divu gadu garumā, uzdrīkstoties šāda līmeņa saietu iznest ārpus ierastajiem galvaspilsētas rāmjiem uz Vidzemi, reģionu ar attīstītu lielražošanu pēc pasaules ranga nosacīti vidēja lieluma uzņēmumos un arī būtisku mazo uzņēmumu pienesumu. Tiesa, vidzemnieki nebija savrupnieki, tāpēc bija gādājuši, lai foruma viesiem būtu iespēja apskatīt arī interesantus veiksmīga biznesa piemērus no pārējiem Latvijas reģioniem un Rīgas, sava vieta ekspozīcijā bija arī 10 pārstāvjiem no Latvijas LIAA biznesa inkubatoriem.

No Mazsalacas novada uz lielajiem Dziesmu un deju svētkiem devušies astoņi kolektīvi, kopskaitā 150 dalībnieki.

Mazsalacas novada seniori ļaujas izzināšanas priekam. Viņi dodas ekskursijās, krāj pieredzi un lolo jaunas ieceres.

Grāmatu krājumam būs vieta Sēļu muižas dzīvojamā mājā.

Sēļos folklora jeb tautas dzīvesziņa vairs nav svešs jēdziens, tā kļuvusi populāra. Izveidoti divi tautas mūzikas kolektīvi, un tautas tradīcijas un dzīves gudrības pārrunā dažādos pasākumos.

Vakar Valmierā atklāja vēsturisku pasākumu — pēc kārtas jau piekto Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumu, kas pirmo reizi Latvijā notika ārpus Rīgas. Jāuzteic saieta patiešām konstruktīvā gaisotne — foruma bāzes vietā Valmieras teātrī sarunas sabraukušo dalībnieku un arīdzan mājinieku starpā foajē sākās jau krietnu pusstundu pirms ievadrunām. Tā kā vairākums klātesošo bija aktīvi biznesa ļaudis, tad ik pa brīdim kāds atbildēja arī uz telefona zvaniem, kuri noteikti bija teju no visām pasaules malām. Protams, šāds brīvs tiešsaistes režīms turpinājās visā pirmās foruma darba dienas garumā.

27. jūnijā Ainažos pēc 35 stundu ilga peldējuma noslēdzās Latvijas simtgades jubilejas maratonpeldējums «100 par 100». Aptuveni 104 kilometru garajā peldējumā (taisnā līnijā) no Kolkas līdz Ainažiem piedalījās desmit drosmīgi peldētāji, starp kuriem bija arī pieci Valmieras Bērnu sporta skolas peldēšanas nodaļas bijušie audzēkņi — Ieva Lapše, Gundars Lapše, Gustavs Zālītis, divu Olimpisko spēļu dalībnieks Uvis Kalniņš un Latvijas čempione Sindija Siliņa.

Pirms četriem gadiem Valmieras bibliotēka sāka piedalīties  Ziemeļu un Baltijas reģiona izglītības telpas izveidi atbalstošās programmas NORDPLUS Adult projektos, dodot savu artavu kvalitatīvā un inovatīvā mūžizglītības attīstībā Valmierā. 2015.-2016. gadā projekta CreaDream Forum in Library (Radošo Sapņu forums bibliotēkā) laikā izveidojās starptautiska sadarbība ar Turku, Tallinas un Valmieras bibliotēkām. Paturot prātā projekta moto «Be contemporary» jeb «Saproti laika garu un izmanto iespējas», gada garumā valmieriešiem tika piedāvātas sarunas/tikšanās ar ievērojamiem viedokļu līderiem un ekspertiem ekonomikā, sociālantropoloģijā, mūzikā, laikmetīgajā mākslā, literatūrā, lai veicinātu laikmetīgās kultūras izpratni vietējā sabiedrībā. Projektā piedalījās Valmieras bibliotēkas Pieaugušo apkalpošanas nodaļas bibliotekāri, Valmieras Zonta kluba dāmas, pilsētas sabiedriski aktīvās sievietes un sabiedrības pārstāvji. Norises tika iemūžinātas un no daudzveidīgā materiāla izveidota interesanta, krāsaina un iedvesmojoša projekta dienasgrāmata latviešu un angļu valodā. (To var aplūkot Valmieras bibliotēkas mājaslapā: http://www.biblioteka.valmiera.lv/sites/default/files/media/CreaDream_dienasgr%C4%81mata.pdf)

Pirmā reģionālā publiskā diskusija ciklā «Laiks bērniem! Ceļā uz ģimenēm draudzīgāko sabiedrību» vakar notika Valmierā.

Izmantojot Eiropas Savienības (ES) finansējumu, Beverīnas novadā uzlabots grants segums ceļa posmos Stantes – Zīles, Jēņu ceļš, Amsiņi – Ķīši. Palikuši vien mazāki darbi, un noslēgusies remontdarbu pirmā kārta. Jūlijā tie tiks nodoti ekspluatācijā, tad sekos darbu otrā kārta. «Nekad nevar zināt, kā nosolīs, kā izprojektēs un cik tas maksās,» skaidro Beverīnas novada domes priekšsēdētājs Māris Zvirbulis. Tāpēc jūlijā plānots slēgt līgumus ar firmām par turpmāko darbu veikšanu, jo iepirkums jau ir izdarīts. Tiks pabeigts Stantes – Zīles un Jēņu ceļš līdz asfaltam, kas ved uz Trikātu, savukārt posmam Amsiņi – Ķīši ES finansējuma nepietiek, tāpēc to plānots īstenot par pašvaldības līdzekļiem.

Līkumotās Gaujas krastā atrodas kempings «Jaunarāji», kur var baudīt mierpilnu atmosfēru. «Liesma» ar tā saimnieku JĀNI LEITI aprunājās par šķēršļu trasi kokos un atpūtas iespējām apmeklētājiem.

Notika pirmā meistardarbnīca ciklā «Gadskārtas Sēļu muižā».

Valmierā patlaban var saskaitīt labu pusduci lielākus vai mazākus ielu rekonstrukciju objektus, katrā no tiem lielākoties notiek gan virszemes, gan apakšzemes darbi, kas  ierasti ir paši sarežģītākie, neprognozējamākie un darbietilpīgākie. Protams, būvnieku rosīšanās ievieš dažādas korekcijas gan pilsētas transporta plūsmā, gan dažviet arī vietējo iedzīvotāju un uzņēmēju ikdienas ritmos. Iespējams, viens no karstākajiem punktiem Valmierā pašlaik ir salīdzinoši nelielā, taču ar vairākiem krustojumiem bagātā Lilijas iela. Par šeit notiekošo Liesmai pastāstīja Valmieras pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pārvaldes ceļu būvinženiere INESE KOKENBERGA:

Vairākas pašvaldības Vidzemē un Vidzemes slimnīca ar pašu iniciatīvu analizēja enerģijas patēriņa datus savās ēkās un sagatavoja Enerģijas rīcības plānu (turpmāk — energoplānu). Tas ir liels solis pretī ilgtspējīgai resursu izmantošanai savās ēkās un pārdomātai ēku apsaimniekošanai.