Pilsētās un novados

Gada nogales pēdējās trīs dienās Valmierā viesojās biedrības Domus Rigensis Juvenum biedri — vairāk nekā divi desmiti jauniešu no Vācijas un Baltijas valstīm.

Kopumā atskatoties uz aizvadīto gadu, nešķiet, ka tas būtu krāšņu un lielu notikumu pilns, bet vairāk mazu iniciatīvu un pagriezienu piepildīts, kas sola progresīvas pārmaiņas nākotnē.

Valmieras policija meklē attēlos redzamo vīrieti, kurš, iespējams, 23.decembrī veica zādzību pārtikas veikalā Valmierā, Pauku ielā 1.

Kā teicis jaunvārda izveidotājs Mārtiņš Sils, brīvskolotājs ir divu vārdu savienojums. Pirmais jeb «brīvs» nozīmē viņu pašu pastāvīgu braukšanu pa jebkādiem ceļiem, ko ļauj paveikt motocikli, kā arī brīvpusdienas, ar kurām vietējie mēdz pacienāt. «Skolotājs» simbolizē vēlmi dalīties ar apgūto un iemācīt ko jaunu citiem, sasniedzot pēc iespējas plašāku publiku. Galvenā ideja brīvskolotājiem ir iepazīt pasauli, tajā esošos kontinentus un valstis, pildot skolēnu sagatavotus uzdevumus un pēc tam informējot jauniešus, publicējot ierakstus sociālajos tīklos. Šāds princips strādāja tūrē gan pa Āfriku, gan pa Ameriku, gan arī abās Latvijas ekspedīcijās, taču šoreiz, gatavojoties braucienam uz Austrāliju un dodoties mājup caur Āziju, brīvskolotāji izlēma, ka jāvirzās soli uz priekšu, ļaujot skolēniem Latvijā redzēt to, kas notiek Austrālijā. Tiesa gan, lai to paveiktu, nāktos samazināt attālumu starp abām valstīm jeb lauzt telpas robežas. Cik gan grūti tas varētu būt?

Pagājušā gada sākumā Valmieras pašvaldības policija uzsāka darbu piemērotākās telpās Purva ielā 12A. Iedzīvotāju ērtībām tika izveidots arī bezmaksas atbalsts tālrunis 8484. Lai celtu darba kvalitāti, 2017. gadā Valmierā turpināta arī drošības uzturēšanas atbalsta sistēmas modernizēšana.

26.decembrī, pulksten 11:04 Valmierā, Stacijas ielā, nenoskaidrots vadītājs, ar nenoskaidrotu automašīnu, uzbrauca 2003.gadā dzimušam jaunietim, kurš šķērsoja ceļa braucamo daļu pa gājēju pāreju (virzienā no Valmieras Romas katoļu draudzes nama uz pārtikas veikala “Top” pusi). Vadītājs no notikuma vietas aizbrauca, neziņojot par negadījumu likuma noteiktajā kārtībā. Zēns nogādāts tuvākajā ārstniecības iestādē, tā dzīvībai briesmas nedraud.

Lai noskaidrotu, ko 2017. gadā Valmierā izdevies paveikt pilsētvides jomā, īsi pirms Ziemassvētkiem uz sarunu biju aicinājusi Valmieras pašvaldības Attīstības nodaļas galveno projektu vadītāju MAIJU ZĀLAMANI, Pilsētplānošanas nodaļas vadītāju, teritorijas plānotāju DACI ELBRETI, pašvaldības speciālisti vides komunikācijā LĪGU BIEZIŅU, kā arī Attīstības un būvniecības pārvaldes un pilsētas būvvaldes vadītāju JOLANTU BRŪNIŅU.

DACE AMONA, veikalu tīkla Austris līdzīpašniece:

Kā uzņēmēja esmu daļēji apmierināta: ekonomiski attīstāmies, paldies lielajiem uzņēmumiem, sākot ar stikla šķiedru! Bet ļoti bēdājos, ka, piemēram,  Rīgas ielā cilvēkiem nav, kur atstāt mašīnas. Tirgotājiem ir ļoti svarīgi, lai piekļuve arī nelielajiem veikaliem būtu pārliecinoša. Ja Rīgas ielā pavērotu ietvju un braucamās daļas attiecības, varētu konstatēt, ka pirmajām ir nesamērīgi liela platība, lai gan gājēju nemaz nav tik daudz. Tāds nu ir šis laiks, — ļoti daudzi pārvietojas mašīnās. Kāpēc gan neierīkot kaut pāris kabatiņu ielu malās veikaliņu tuvumā, kā to dara, piemēram, Kuldīgā?

Ziemassvētku tirdziņā Valmierā ne viens vien apmeklētājs apstājās un no sirds sajūsminājās par košajiem, neparastiem rakstiem un zīmēm bagātajiem tautiskajiem cimdiem un abām to pārdevējām, kas bija saģērbušās kā no tautas tērpu albuma. Arī «Liesma» bija daudzo apbrīnotāju pulkā, un vēl lielāks bija mūsu izbrīns, kad uzzinājām, ka latviski mīļo cimdu autorei – bijušajai valmierietei un skolotājai GUNAI DAUVARTEI nupat palikuši 85!

Cilvēku atstātās pēdas

Parasti mēs runājam par pēdām, kas iebristas sniegā, dubļos, liedaga smiltīs, iemītas dvēselē... Kaut ko izspārdot, kaut ko kārtojot. Mēs lietojam spēcīgus salīdzinājumus, lai pastāstītu par būtisko. Visbiežāk sev svarīgo.

Burtnieku novada dzīvei sekoju kopš tā dibināšanas, tāpēc par aizvadīto gadu man īpašs gandarījums — izskatās, ka te pēc pašvaldību vēlēšanām beidzot būs rimušās lokālās politiskās vētras...

«Nāc, pievienojies! Atjaunosim savu baznīcu sākotnējā izskatā!» Tā pirms dažiem gadiem rūjieniešus uzrunāja pie biedrības «Rūvenietis» izveidotā Baznīcas torņa komiteja. Kopš šā gada oktobra Sv. Bērtuļa evaņģēliski luteriskās baznīcas torņa – jumta projekta pirmās kārtas darbi ir paveikti. Atjaunošanu 16. maijā sāka Valmieras būvfirma SIA «Ekers». Pa daļām vien 38 metru augstumā ir dabūtas 16 tonnas visdažādāko materiālu un konstrukciju. Un tā nu spožs tornis atkal lepni slejas debesīs, un ne viens vien Rūjienai piederīgais tepat Rūjas krastos vai arī kaut kur tālumā ar lepnumu tagad saka: Rūjienas baznīcai beidzot ir atdots tās tornis.

Par gada būtisku notikumu Beverīnas novadā daudzi uzskata to, ka bankrotējošā «Trikāta KS» īpašumā, ko izsolē nopirka brāļi KASPARS un ROLANDS PUTNIŅI, atkal ražo sieru. Ar oficiāli reģistrētu zīmolu «Trikātas pienotava» nu jau veikalu plauktos labi pamanāmā zilā iepakojumā redzami Trikātā saražotie Krievijas, Holandes, «Maasdamer» sieri, arī īpašais siers «Dor Blue».

Ziemas saulgrieži šogad Latvijā tika sagaidīti 21. decembrī pl. 18:28

Pirmo reizi Ziemassvētku tirdziņā Vācijas pilsētā Hallē (Vestfālene) bija arī Valmieras stends. Rakstaini cimdi un zeķes visātrāk nonāca apmeklētāju iepirkumu maisiņos, slavēta tika mūspuses ēdienu un dzērienu garšas buķete. Un starp tirgošanos — sirsnīgas tikšanās ar cilvēkiem, kurus ar Latviju vieno īpaša saikne.

Divas sestdienas pēc kārtas — 2. un 9. decembrī — Vecates pagasta kultūras centrā pēcpusdienās lielajā zālē čakli strādāja dažāda vecuma vietējie iedzīvotāji: no pavisam maza bērneļa šūpulītī blakus darbīgai māmiņai līdz pat kundzēm ar sudrabu matos. Te, visiem kopā darbojoties, tapa vairāki simti laternu — dekoratīvi noformētu stikla burciņu, kuras, papildinātas ar svecēm, 16. decembra vakarā izgaismoja Vecates parka celiņus.

Sarunā pirms Ziemassvētkiem šoreiz Valmiermuižas alus saimnieks AIGARS RUŅĢIS mazāk par alu, vairāk par to, kas jau notiek un kas vēl notiks pašā Valmiermuižā.

2012. gadā reģistrētā Rūjienas amatnieku biedrība «Rūzele» savas darbības pamatuzdevumos ir ierakstījusi: «Apzināt un popularizēt dažādu amatu pratējus, sekmēt amatnieku un iedzīvotāju savstarpējo sadarbību, mūžizglītību un radošo izaugsmi, veicināt amatnieku un mājražotāju uzņēmējdarbības attīstību, saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt tā nodošanu jaunajai paaudzei, motivēt cilvēkus veidot aktīvu sabiedrisko dzīvi, starptautisko sadarbību un pieredzes apmaiņu amatniecībā.»

Ar šādu uzstādījumu sev un saviem domu biedriem 2004. gadā oficiāli reģistrēja Lodes pagasta biedrību «Laņģezers». Līdz šim ar lielu apņēmību pašu spēkiem un piesaistot dažādas finansiālā atbalsta programmas, sekmīgi realizēti vairāki projekti, kuru acīmredzamākais rezultāts ir plašā apkaimē populāras aktīvās atpūtas vietas radīšana Laņģezera krastā. Kā tas izdevies, par to saruna ar biedrības «Laņģezers» valdes priekšsēdētāju, zemnieku saimniecības «Pestas» īpašnieku, Rūjienas titula «Gada cilvēks 2015» ieguvēju ARMANDU TAIMU.

Bet eņģelis uz tiem sacīja: «Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks..» Lk.2, 10

Pāvests Leo I kādā no saviem Ziemsvētku sprediķiem raksta: «ļaujiet grēciniekiem priecāties, jo viņiem tiek piedošana dāvāta». Katra bērna piedzimšana ir liels prieks vecākiem. Pirmais elpas vilciens, pirmais smaids, prieks par pirmajiem vārdiem. Tomēr Ziemsvētku prieks ir īpašs, jo īpašs ir Bērns, kas piedzimis, tas ir Kristus Tas Kungs. «Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības», raksta Jēzus mīļais māceklis Jānis. Dievs top par cilvēku. Kaut mēs spētu tikai drupačas no šī priekpilnā notikuma savā dzīvē satvert, tad mēs būtu vislaimīgākie cilvēki.