Latvijas Dabas fonds (LDF) paziņo, ka 2018. gada dzīvotne ir DIŽKOKS.
Liels un vecs koks ir bagāta dzīvotne, kas dod mājvietu daudzām radībām, sākot no lieliem putniem un beidzot ar sīkiem kukaiņiem, sūnām un ķērpjiem. Vecie koki piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, un tie ir arī Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa.
Neapstrīdami — Savējā
Skolās iezvanīts ne tikai jaunais, 2018. gads, bet arī atbildīgais mācību gada otrais semestris. Jura Neikena Dikļu pamatskolas pedagogu kolektīvam ar dubultu atbildību — cieņpilni sevi jāapliecina skolas akreditācijas procesā.
Domās par jaunu darba cēlienu ir arī Dikļu skolas, Dikļu un Zilākalna pirmsskolas skolotāja un folkloras kopas Endzelīte vadītāja GUNTA ZVIRBULE, kuru kopā ar vairākiem novada cilvēkiem Latvijas valsts svētkos novada pašvaldība godināja ar Gada balvu 2017.
«Kas tur ko runāt, Guntiņa jau sen ir mūsējā, Savējā,» ne mirkli nešaubās aša Dikļu sieviņa, ar to nepārprotami liekot saprast — Savējais ir īpašs, neapstrīdams statuss.
Pēdējo piecu gadu laikā kopējais maršrutu tīkla apjoms praktiski nav mainījies, bet autobusos pārvadāto pasažieru skaits ik gadu krītas par aptuveni 5%. Piemēram, Vidzemes plānošanas reģionā reisu skaits pēdējos gados pat ir pieaudzis (2015. gadā to skaits bija 1129, bet 2016. gadā — 1142 reisi), bet pasažieru skaits 2017. gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar analogu periodu 2016. gadā, samazinājies par 8%, savukārt 2016. gadā pārvadāto pasažieru skaits Vidzemes reģionā bija par 3% mazāks nekā 2015. gadā. Samazinoties pasažieru skaitam, krītas arī ieņēmumi, kā rezultātā nepieciešamo dotāciju apjoms sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai turpina pieaugt. Turklāt šogad izdevumu apjoms palielināsies sakarā ar degvielas cenu pieaugumu. Ņemot vērā, ka piešķirtais finansējums pasažieru pārvadājumu nodrošināšanai nav pietiekams un pieprasījums pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem vairs nav tāds, kāds tas bija pirms dažiem gadiem, ir jāveic virkne pasākumu, lai samazinātu izmaksas, un viens no šādiem pasākumiem ir maršrutu tīkla pārskatīšana.
Valmierā ir tradīcija sveikt pirmo jaunā gada bērniņu. Šoreiz tā ir Klaudija Lase. Mazā saņēmusi īpašas dāvanas un visa laba vēlējumus.
Dabas aizsardzības pārvalde gada pirmajā nedēļā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) organizēja kopīgu pasākumu Ķemeru un Gaujas nacionālo parku jaunajiem reindžeriem, kura laikā jaunieši arī sakopa vēsturisku ozolu aleju Valmieras pusē. Pasākumā jaunie reindžeri iepazina ne vien GNP kultūras vēsturi un vietējo uzņēmēju piedāvājumu, bet arī veica dabas saglabāšanai nozīmīgu darbu.
8. janvārī sasniegts Valmieras pašvaldības izaicinājuma «Ar Valmieras vārdu apkārt pasaulei» mērķis — kopīgi veikti 40000 kilometri, kas pielīdzināms ceļam apkārt zemeslodei. Valmieriešiem, izaicinājuma dalībniekiem skrienot, nūjojot, soļojot, slidojot un citādi sportiski aktīvi pārvietojoties, neizmantojot transportu, 40000 kilometrus izdevies «sakrāt» trīs mēnešos un divās dienās, ziņo pašvaldība.
Novada sociālā dienesta vadītāja GINTA PIKŠĒNA šajā amatā stājusies pavisam nesen — kopš 2017. gada 1. novembra, taču pieredze sociālajā jomā ir krāta jau kopš 2005. gada, strādājot pagastā. Tāpēc loģiska bija kolēģu uzticēšanās, kas, jūtot viņu atbalstu, deva Gintai drosmi uzņemties šo jauno pienākumu.
Novadā Ziemassvētku brīžiem un gada nogalei īpašu svinīgumu sagādāja pagastu centros — Brenguļos, Kauguros un Trikātā — pašu darinātās un izvietotās latvju rakstu zīmes. Par tām šīs idejas autore, Brenguļu un Cempu bibliotēkas vadītāja AIGA BLUMBERGA:
Ar atskatu uz aizejošo gadu un pārdomām Beverīnas novada domes priekšsēdētājs MĀRIS ZVIRBULIS:
Nu jau pāris gadu kauguriete ZAIGA MUIŽNIECE Ziemassvētkos iepriecina novada iedzīvotājus un Jāņa Endzelīna Kauguru pamatskolas audzēkņus. Visu gadu čakli strādājot, viņa uzadījusi un kopā ar sirds siltumu atdāvinājusi 33 cimdu un 6 zeķu pārus. Par šo ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā pat saņemta atzinība.
27. decembrī Naukšēnos noslēdzās mācību centra Buts jaunā programma No idejas līdz uzņēmumam, kuras izlaidumā profesionālās pilnveides apliecības saņēma 13 jaunie uzņēmēji. Par šo notikumu nākamajā dienā sīkāk pastāstīja kursa vadītāja GUNTA BOLE:
Naukšēnu sociālajā namā šobrīd mīt 10 iedzīvotāji, tostarp mājas vecākā ZOFIJA MAKSIMOVA, kas uzpasē, lai visapkārt valdītu kārtība:
Zemnieku saimniecībā Tiltgaļi esam ieradušies diezgan saspringtā brīdī — saimnieki SANDRA un MĀRIS BOŠI steidz sakārtot un iesniegt pēdējos dokumentus, kas nepieciešami, lai turpinātu iesākto projektu, kura pirmie augļi — jaunuzceltā liellopu kūts un kūtsmēslu krātuve.
Ziemas brīvdienās jebkurš var piedalīties nodarbībās Valmieras Jaunatnes centrā Vinda, un daudzi skolēni to arī izmanto.
Esam veiksmīgi atgriezušies dzimtenē pēc nedēļu ilga ceļojuma un darba Ziemassvētku tirdziņā Naukšēnu sadraudzības un sadarbības pilsētā Borgholchauzenā Vācijā. Deputātu atbalstu guvuši, uz Vāciju devāmies iepriekšējā gada sastāvā — Naukšēnu novada pašvaldības vadītājs Jānis Zuments, Naukšēnu novada vidusskolas direktore Aiga Stiere, uzņēmējs, SIA Rūjakmens īpašnieks Kaspars Apšs un rokdarbniece, mikrouzņēmēja Agnese Auniņa-Linmeijere.
«Negribas jau tā teikt, bet iekšēji taču apzināmies, ka tā sarkanā līnija ir pārkāpta. Es nezinu, kam būtu jānotiek, lai novadā, pierobežā, kur kādreiz bijušas desmitiem viensētu, atgrieztos cilvēki,» sacīja zemnieks MAREKS BĒRZIŅŠ, kurš Mazsalacas novadā apsaimnieko 700 hektārus zemes. Par zemnieku saimniecību «Lojas» var teikt, ka tajā dažādas saimniekošanas nozares saplūst kā strautiņi, veidojot panākumu un izdošanās upi.
Mazsalacas novadā par lielāko problēmu, domājot par tā attīstību un jaunu iedzīvotāju piesaisti, nosauc bezdarbu. Darba vietu trūkumu mazpilsētā un pagastos.
Kocēnu novada pašvaldība vairākus gadus izsludina iedzīvotāju iniciatīvu grupu projektu konkursus. Bērzainieši tajos aktīvi piedalījušies un finansiālu atbalstu saņēmuši nu jau piecu projektu īstenošanai.
AIJA KUĢE. Kad viņa, toreizējās Varoņskolas (tagad Valmieras Valsts ģimnāzija) skolniece, vasarās strādāja Liesmā, likās, nākotnē būs lieliska žurnāliste, jo jau savos jaunajos gados Aija bija radoši brīva, neko negribēja zināt par kādiem vispārpieņemtiem štampiem. Domas un sapņi raisījās, viņa droši gāja cilvēkos un ieguva daudzus draugus mākslinieku, aktieru vidē. Tolaik iespēju studēt ārpus Latvijas izmantoja ne tik daudzi, arī Latvijai atvēlēto nedaudzo vietu dēļ bija jāiztur nopietns konkurss, bet Aija to spēja, un īstenībā viņas lēmums arī nepārsteidza.
Vidzemes slimnīcā realizē Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzfinansētu projektu, kura laikā ir plānots pārbūvēt vairākas nodaļas.