Atzīmējot Valmieras muzeja sešdesmito gadskārtu, katru mēnesi Izstāžu namā skatāmi Divpadsmit stāsti. Patlaban līdz 18. maijam tur aplūkojama šīgada ceturtā ekspresizstāde Baltā galdauta svētki, kuru iekārtojusi Valmieras muzeja tekstiliju glabātāja MAIRA MIĶELSONE.
Ir tiešām labi izdomāts, ka 1. maijs ir darba svētki makšķerniekiem, konkrēti spiningotājiem. Šajā dienā sabiedrības labākā daļa, protams, dodas pie Mātes dabas krūts – Latvijas bezgalīgajos upju un ezeru plašumos, lai pēc nosacītas ziemas guļas un pavasara nārsta dotu piepīpēt līdakām. Mūspusē trešdien visi ceļi veda uz Burtnieku – ar un bez laivām piekabēs vieglās automašīnas un busiņi ar vīriem un gan jau arī dažām sievām – spiningotājām devās uz Sirmo, lai jau no agra rīta īsāku vai garāku dienas nogriezni pavadītu ezerā, risinot mūžseno jautājumu: kurš gudrāks – zivs vai cilvēks?
Pirms Lieldienām 18. aprīlī Mazsalacas kultūras centrā pulcējās grupa mazsalaciešu, 1991. gada barikāžu dalībnieku, ar mērķi dibināt barikāžu dalībnieku biedrību. Dibināšanas sanāksmē piedalījās arī bijušais Latvijas Republikas Saeimas deputāts, savulaik Latvijas Tautas frontes vadītājs, tagad 1991. gada barikāžu dalībnieku atbalsta fonda dibinātājs un valdes loceklis Romualds Ražuks. Biedrības dibināšanas mērķu svarīgumu labi raksturoja sanāksmes ievadrunā viņa teiktais: «Bieži vien barikāžu nozīme Latvijas valsts atjaunošanā netiek pienācīgi novērtēta, uzskatot, ka PSRS jau sabruktu tāpat. Jā, sabruktu, bet vai tad, ja mēs nestāvētu uz barikādēm par neatkarīgu Latvijas valsti, tā tiktu izveidota? Droši vien ne. Ticamāk, taptu kaut kāds apgabals ar promaskavisku valdību.»
Tieši pirms vasaras copes sezonas sākuma īstais laiks parunāt ar vīru, kurš savā ziņā tur roku uz Burtnieka pulsa jau ne pirmo gadu, kopjot gan copes, gan arī izklaides tūrisma lauciņu, īpaši jau kopš pērnā gada. Intervijā ar Burtnieku OJĀRS BEĶERIS, Burtnieku Makšķerēšanas un tūrisma skolas valdes loceklis.
Burtnieku kempingā Ezerpriedes jau sešpadsmito sezonu saimnieko ZANE JĒGERE. Šoreiz ar viņu garāka saruna ne tikai par maija trakumu, bet arī par daudz sarežģītākām lietām tūrisma biznesā.
Šosestdien norisināsies ikgadējā Lielā Talka. Līdz trešdienai notikuma mājaslapā talkas.lv tika pieteiktas 1285 talkošanas vietas visā Latvijā, lielās aktivitātes dēļ vietu pieteikšana tika pagarināta līdz vakardienas pēcpusdienai.
Kocēnu novada pašvaldība kā projekta partneris piedalās Vidzemes Tūrisma asociācijas īstenotajā Igaunijas – Latvijas pārrobežu sadarbības programmas projektā «Dārzu tūrisma piedāvājuma dažādošana Igaunijā un Latvijā».
Rūpējoties par drošību, Valmieras pilsētas pašvaldība aicina sakopt īpašumus atbilstoši saistošo noteikumu prasībām. Līdz 2. maijam Valmieras iedzīvotājiem iespējams pieteikties un bez maksas izmantot zaru šķeldošanas pakalpojumu. Šis ir labs laiks, lai atbrīvotu ielu krustojumu redzamības trīsstūrus un īpašumiem blakus esošās gājēju ietves un ielu malas no traucējoša apauguma ar krūmiem un koku zariem.
Lai veicinātu sadarbību zinātnes, izglītības un cilvēkresursu attīstībā, parakstīts sadarbības līgums starp Rīgas Stradiņa universitāti, SIA «Vidzemes slimnīca», Valmieras pilsētas pašvaldību un Vidzemes Augstskolu.
Burtnieku novada domes vakardienas sēdē bija 28 jautājumi. Pēdējais – visbūtiskākais, jo tajā vajadzēja realizēt astoņu domes deputātu parakstītā vēstulē izteiktu prasību atstādināt no amata līdzšinējo domes priekšsēdi Guntaru Štrombergu. Neatkarīgi no partijiskās piederības, kas dažam labam domniekam varbūt tīri simboliska, kopīgā viedoklī bija vienojušies priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Straume un ierindas deputāti Jānis Leitis, Andris Ķibermanis, Gatis Cukmacis, Gunārs Laizāns, Valērijs Pudenko, Jānis Zauers un Igors Korņējevs.
Politisko partiju apvienība «Latvijas Reģionu Apvienība» 15. aprīlī ir sagatavojusi un portālā www.Manabalss.lv iesniegusi iniciatīvu «Par tautas tiesībām lemt sava novada nākotni». Iniciatīvas mērķis ir izstrādāt un pieņemt regulējumu, paredzot juridiski saistošu vietējo pašvaldību referendumu rīkošanu pirms Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iecerētās novadu apvienošanas. Viena no iniciatīvas rosinātājām ir arī Rūjienas novada dome, jo, kā zināms, VARAM pārzīmētajā Latvijas kartē Rūjienu nolemts mākslīgi šķirt no Valmieras un apvienot ar Valku. Piedāvājam sarunu ar Rūjienas novada domes priekšsēdētāju GUNTI GLADKINU.
Endzeles ciematā līdz ar pirmajiem siltajiem saules stariem vairāki bērni ar olu pilniem groziņiem apciemoja mājas, samainot olas, lai vistas labi dētu. Ir tāds ticējums, ko mūsu pusē ievēro. Dažam savukārt rīts iesākās ar olu meklēšanu dārzā zem krūmiem, kur Lieldienu zaķis viesojies. Bet citi jau posās uz Endzeles muižu, kur Jeru pagasta bibliotēka aicināja ģimenes ar bērniem pulcēties, lai kopā atcerētos Lieldienu ticējumus, šūpotos un samainītu olas.
Nesen solīju, ka Rūcamlapa iemetīs skatu ikgadējā starptautiskajā auto industrijas, auto aprīkojuma un auto pārbūves pasākumā Auto 2019, lai paraudzītu, kas no reklāmās solītā patiešām spridzina un kas tradicionāli piefleitēts klāt... Šodien laiks solīto pildīt, tāpēc turpinājumā mazāk rakstisks, vairāk bilžains ieskats par Ķīpsalā redzēto.
Pirmajās Lieldienās Kocēnos pie Kokmuižas pils norisinājās tradīcijām bagātais pasākums «Kocēnu pavasaris 2019».
Es meklēju To Kungu, un Viņš man atbildēja: «Viņš mani izglāba no visām manām izbailēm.»
(Ps.34:5)
Siltais pavasaris milzu soļiem jau klāt, un kā ikkatru gadu aprīlī tiek atzīmēta Starptautiskā Zemes diena, lai atgādinātu, cik trausla ir mūsu Zeme, un aicinātu saglabāt tās dabisko vidi. Pagājušajā nedēļā arī Valmieras 2. vidusskolas 10. klases skolēni Zemes dienas ietvaros devās uz SIA «ZAAO» Dabas un tehnoloģiju parku «Urda» Daibē, lai piedalītos Vides izglītības programmas ietvaros organizētā interaktīvā pasākumā un izzinātu atkritumu apsaimniekošanas ietekmi uz vidi.
Pagājušajā nedēļā Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā viesojās projekts «Gada autovadītājs», kura ietvaros 12.d klase bija izcīnījusi lekciju par drošu braukšanu. Jauniešiem bija iespēja izmēģināt «reibuma brilles», kā arī «avārijas imitācijas apgāšanās stendu».
Prātam neaptverami! Tā teicām par nesen redzēto Raunā – koka karkasa māju un koka logu ražošanas uzņēmumā SIA «Pavasars». Uzņēmējs INGUSS PAVASARS, dodot darba vietas 150 strādājošajiem un atverot durvis modernākajām CNC tehnoloģijām, panācis, ka ražotnē pašlaik katrās divās dienās top viena māja, bet būšot viena māja dienā un logu ražotnē uz vienu cilvēku dienā saražos sešus logus. Lai tā notiktu, uzņēmuma teritorijā pašlaik jaunajam angāram rok nost karjera kalnu. 5000 ražošanas kvadrātmetri būs zem jumta. Top arī jaunais ražošanas vadības un administratīvais korpuss, kurā paredzēta vieta arī darbinieku ģērbtuvēm, dušām, ēdnīcām. Daži izcili CNC jau filigrāni strādā, bet citi vēl gaida jauno angāru, lai celtu ražošanas efektivitāti un samazinātu roku darbu.
Viens no galvenajiem Lieldienu simboliem, kā zināms, jau izsenis ir ola, kas liek mums aizdomāties par dabas atmodu, pavasari, atdzimšanu, auglību un arī jaunas dzīvības rašanos. Kristietībā ola nozīmē Kristus Augšāmcelšanos (noveļot akmeni no kapa), līdzīgi kā cālis izšķilšanās brīdī pārvar olas čaumalas pretestību.
«Latvijas cidoniju potenciāls – tirgus, pārstrāde, augļkopība» – šāda bija ikgadējā «Krūmcidoniju augļkultūras attīstības biedrības Latvijā» (KAABL) izglītojošā semināra tēma, kas 13. aprīlī tradicionāli pulcēja ievērojamu skaitu interesentu Kocēnu novada Vaidavas kultūras un amatniecības centrā.