Oāze nosargā dzīvību
Vai var sanākt tā, ka ej pie cilvēka uzdot praktiskus jautājumus par to, kā sarūpēt savam dārzam cauri gadalaikiem ziedošu puķu dobi, jo pavasaris taču pa durvīm beidzot ienācis un gribas rokas zemē ielikt, bet tiec ne vien pie stādiem, bet arī pie filozofiskām atziņām par dzīvi?
«Liesmai» tā sanāca šonedēļ, ciemojoties pie stādu audzētājas DACES LOHINAS. Dace ir rencēniete, un Pumpura ielā ir viņas un mammas mājas, turpat arī dobe pie dobes un siltumnīca pie siltumnīcas. Tur ir viņas «Zaļā oāze». Pirms es tieku pie jautājumiem par krokusiem, prīmulām, lilijām un eņģeļtaurēm, viņa jau paspējusi pastāstīt, ka šī vieta, katra siltumnīca, kuras durvis veram, ir viņas oāze, vieta, kur sajauktā pasaulē, kuru cilvēks pats labi prot pārvērst izdegušā tuksnesī, var veldzēties.
SENA UN SKAISTA, bet tagad tikai sena, – ar pašai piemītošu humora devu par sevi pasmejas Dace, kura nepakam neļauj sevi nobildēt šajā pavasarī. «Paņemiet no feisbuka,» viņa saka, jo viņas sejai pie raksta neesot nozīmes, bet stādiem un ziediem gan. Foto no «Zaļā oāze»
Pilno versiju par maksu ir iespējams aplūkot adresē www.news.lv