Jūlijs Cukurs

Svētku laiks un gadu mija nav iedomājama bez kārtīgas izballēšanās, par ko gādā pasākumu rīkotāju nolīgtie muzikanti – viņi šajās dienās strādā, lai pārējie varētu atpūsties un izklaidēties. Bet vai šis darbs īstenība ir tik viegls, kā dažbrīd no malas izskatās, lai kaut nedaudz atklāj daudzpusīgais mūziķis un mūzikas pedagogs GUNĀRS GEDUŠEVS, kurš vienlīdz pārliecinoši jūtas saksofonu saspēlē ar meitām uz plosta Gaujas tramvajs vai improvizācijā duetā ar Imantu Toču pie klavierēm, vadot bigbendu Valmieras puikas, kā arī atvadu brīžos, ar smeldzīgām melodijām pavadot pēdējā gaitā.

Pie grupas Kantoris 04 esmu ieradies visai atbildīgā brīdī – vīri mēģinājumā pirms došanās uz korporatīvo pasākumu Dobelē atkārto Ziemassvētku un Jaungada repertuāru, jo, kā skaidro Armands Trambickis, – nedziedās taču ziemā Jāņu dziesmas, tāpat pie rokas jābūt dziesmu kladei, ja nu kāds paprasa, lai nospēlē Šalc zaļais mežs – visus vārdus galvā nepaturēsi.

«Iespējams, sakarā ar valsts simtgadi man zemapziņā šobrīd tuvākas valsts karoga krāsas,» stāsta LIGITA KRIEVIŅA, kas vairākus gadus kā aizrāvusies ar apsveikuma kartīšu izgatavošanu, atzīmējot, ka šogad, lai arī cilvēki kļuvuši sirsnīgāki, pēc tām pieprasījums sarucis, taču 50 kartītes aizceļojušas pie Rūjienas pašvaldības sadraudzības partneriem Vācijā.

«Mēs katru gadu gatavojam ko citu,» Naukšēnu Cilvēkmuzejā ar tradicionālajām Rūķu darbnīcām iepazīstina to vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA, kas pati arī ir viens no čaklajiem Ziemassvētku rūķiem, mācot bērniem pagatavot trīs veidu trifeles mājas apstākļos, jo savulaik skolojusies Valmieras pārtikas ražotāju vidusskolā un kādu brīdi strādājusi Rūjienas kulinārijā. Vēl šogad Diānai palīdz rūķis Una kartīšu darināšanā Eņģeļu pastam sūtīšanai uz pansionātiem Jeros un Lodē, rūķis Baiba vaska sveču liešanā – formas tiek iznomātas no Liegas Puķulaukas, kas pati nodarbojas ar sveču darināšanu, – un rūķis Gundars, gatavojot magnētus ar darbnīcu dalībnieku ģīmetnēm. «Katrā maisiņā būs trīs dāvanas vecākiem vai citiem radiniekiem – konfekšu kastīte ar pagatavošanas receptēm, pašu lieta svecīte un Gundara gatavotais magnēts kā pārsteigums. Šogad Rūķu darbnīcas divu nedēļu garumā turpinās no 7. decembra līdz nākamajai piektdienai (t. i., rītdienai – J. C.), ar katru gadu pieprasījums arvien aug, jo bērni ierodas ne vien no Naukšēniem, bet arī no Valkas, Valmieras un Rūjienas – kopā pieteikušies ap četriem simtiem. Vakar pie mums bija valmierieši kopā ar vecākiem, un mēs secinājām, ka bērni vecāku klātbūtnē kļūst nevaldāmi, jo katrs grib zīmēties, savukārt vecāki vēlas uzvaktēt, aizrādīt un palīdzēt, no kā bērni sastresojas un kļūst dusmīgi, tāpēc mēs citkārt negribētu, lai vecāki brauc līdzi, bet, ja ir atbraukuši, lai stāv maliņā un nejaucas,» jau domājot par nākamā gada darbnīcām, piekodina Diāna.

Svētdien Valmieras Kultūras centrā astoņu senioru koru koncertā Adventes laikā skaistākās Ziemassvētku un Adventes laika dziesmas izdziedāja Valmieras Kultūras centra senioru koris Sudrablāse (diriģente Larisa Stivriņa), Valmieras Kultūras centra senioru vīru koris Baltie bērzi (diriģente Inga Zirne), kā arī Smiltenes senioru jauktais koris Mežābele (diriģente Velta Ispravņikova), Madonas pilsētas senioru koris Mantojums (diriģente Ināra Stepāne), Salacgrīvas kultūras nama senioru sieviešu koris Salaca (diriģents Jānis Lucāns), Limbažu kultūras nama senioru koris Atvasara (diriģents Egons Beitiks), Valkas pilsētas kultūras nama senioru koris Dziesmu rota (diriģente Tatjana Tīruma) un Tukuma pilsētas kultūras nama senioru koris Skandīne (diriģente Gita Vanaga).

«Aivars ir ārkārtīgi noslēpumains – par jebkuru rakstnieku, žurnālistu, sabiedrisku darbinieku, kora dziedātāju var uzzināt internetā ļoti daudz, bet par viņu tas ir absolūti neiespējami,» atklājot mūsu kolēģa Aivara Ustupa pirmā dzeju krājuma Vietējais atvēršanas svētkus Valmieras integrētās bibliotēkas Klusajā lasītavā, trešdienas vakarā sūkstījās pasākuma vadītāja Anita Apine ar cerību, ka tikšanās gaitā par Goda valmierieti 2018, kas piedzīvojis 80 no Latvijas 100 gadiem un kura pirmā publikācija Liesmā parādījusies tālajā 1957. gadā, izdosies uzzināt ko vairāk.

«Tā ir mūzikas novirziena skola, un tajā ir kādi četri dažādu vecuma grupu kori, kuru dalībnieki visi spēlē mūzikas instrumentus,» stāstījumu par šopavasar iegūtajiem dziesmu draugiem jauniešu kori Sudraba balsis (Silberstimmen) no Tiroles pilsētas Švacas Austrijā, kas šīs nedēļas nogalē atbildes vizītē ciemosies Valmierā, sāk Valmieras pagasta jauniešu kora Konsonanse diriģents IMANTS TOČS, kam šajās dienās galvenā rūpe par to, kā tālajiem viesiem dažās dienās ne tikai noorganizēt mēģinājumu un uzstāšanās iespējas, bet arī parādīt iespējami vairāk no Valmieras un Latvijas. «Mūsu koncerts maija sākumā notika tieši šajā skolā, tobrīd Švacā notika arī septiņpadsmit koru festivāls, kurā arī piedalījāmies ar divām dziesmām, saņemot publikas milzīgas ovācijas. No jauniešu koriem festivālā mēs kopā ar mājiniekiem bijām tikai divi kolektīvi, dziedājām Gaismiņa ausa no Dziesmu svētku repertuāra, bija labs sastāvs un labi skanēja. Vēl dziedājām Lec, saulīte!, kurai bija vajadzīgs pavadījums, – to izpildīja austriešu koncertmeistare, viss sanāca labi, viņa tagad būs arī Valmierā.

Ceturtdienas vakarā Valmieras integrētās bibliotēkas 11 gadu dzimšanas dienā jubilāri pēc senas tradīcijas saviem draugiem un klientiem dāvināja ko pārsteidzošu un jauku. Šajā reizē tā bija sarunu festivāla Lampa sarunu skola, kas tapusi speciāla projekta ietvaros, nākot pie slēdziena, ka ar divām dienām Cēsīs ir par maz, līdz ar to nodarbības notikušas gan Latgalē, gan Zemgalē, gan Kurzemē un Vidzemē, cenšoties aptvert iespējami plašāku auditoriju. Arī Valmieras pasākums bija pulcinājis visai daudzveidīgu sabiedrību – skolotājus, uzņēmējus, dakterus, fotogrāfus, improvizācijas teātru entuziastus un pašus bibliotēkas darbiniekus.

«Pēdējā laika lielākais notikums ne vien Latvijā, bet arī Naukšēnos bija Latvijas simtgade. Domājām un gatavojāmies tai laikus, mūsu deputāti apciemoja pensionārus, kuri vecāki par 80 gadiem, un arī represētos, apsveicot viņus svētkos ar naudas balvu 30 eiro apmērā. Naukšēnu galvenajā ielā saziedēja Latvijas karogi, skolā un arī mājās tika gatavoti putnu būrīši, lai tos nākamajā pavasarī izliktu Naukšēnu kokos galvenokārt pie doktorāta un vēl citviet. Bija ideja par 100 būrīšiem Latvijas simtgadei, pašlaik ir 81, jādomā, ka līdz pavasarim taps arī atlikušie 19,» ir pārliecināta Naukšēnu kultūras nama direktore INDRA JIRGENA.

Ar Lindas Mīļās vadītas deju grupas Baltā priekšnesumu sestdien Valmieras Kultūras centrā tika atklāts vokālās studijas Smaidiņi un skolotājas Ilutas Dunderes rīkotais 3. Vislatvijas vokālo grupu un solistu konkurss Dziesmu virpulis Valmierā 2018, kas bija pulcinājis 600 dalībniekus – 72 grupas un 52 solistus no Valmieras, Cēsīm, Ozolniekiem, Ogres, Ķeguma, Ikšķiles, Daugavpils, Alūksnes, Talsiem un Rīgas. Godinot Latvijas valsti dibināšanas 100 gadu jubilejā, šīgada pasākumā skanēja dziesmas tikai latviešu valodā, kuru izpildījumu pēc 10 ballu sistēmas vērtēja vokālā pedagoģe un diriģente Liene Zvirbule, multimākslinieks Kārlis Neimanis, grupas Triānas parks soliste Agnese Rakovska, vokālais pedagogs un operas solists Juris Vizbulis un dziedātājs ar samtaino balsi Mārtiņš Ruskis.

Uzņēmējs AINIS DUKURS uz sarunu par šodienas vizīti pie Valsts prezidenta ierodas nevaļīgs – drīz jāved sieva uz konsultāciju, jo jau Latvijas nākamās simtgades sākumā ģimenē gaidāms vēl viens priecīgs notikums –  pirms Ziemassvētkiem Dukuru sešus un četrus gadus vecajām atvasēm pievienosies brālītis vai māsiņa.

Pirms trīsdesmit gadiem 18. novembra pievakarē Valmieras vecajā ūdenstornī svinīgi tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs, kuru mastā uzvilka neformālo organizāciju deleģētie Gundabs Putniņš, Edgars Luste un Visvaldis Skrastiņš, kā arī folkloras kopas Daina vadītāja Inta Indriksone. No viņiem starp mums vairs vienīgi Visvaldis, kuram rit septiņdesmit pirmais mūža gads, taču viņš joprojām strādā savā uzņēmumā SIA VN bruģis, palīdzot dēlam Naurim uzmūrēt kādu skursteņa spici vai pārvilkt bobkatu. Pats gan atzīst, ka pilnīgi varētu iztikt arī ar savu pensiju – pietiktu gan dzīvošanai, gan teātra, kino un koncertu apmeklējumiem, šovasar, piemēram, izdevies dabūt biļetes uz Dziesmu svētku noslēguma koncertu.

Ar Rotas muzikantu un klātesošo kopīgi dziedāto Šeit ir Latvija patriotiski sirsnīgā gaisotnē Rencēnu kultūras namā iesākās Pētera Tabūna grāmatas Latvijas dzīvības stratēģija atklāšanas pasākums un autora tikšanās ar rencēniešiem. «Tas, kas izskanēja šajā dziesmā, arī tajā grāmatā rakstīts,» neslēpjot saviļņojumu, atzinās PĒTERIS TABŪNS, sakot paldies jaukajiem Burtnieku novada ļaudīm un novada vadībai – Štromberga un Greiškalna kungiem, Gaumanes kundzei un pārējiem deputātiem, kuri uzskatījuši par lietderīgu rīkot šādu tikšanos, bet īpašais paldies Kārlim Greiškalnam, kurš arī piedalījies grāmatas tapšanā.