Sakarā ar Jāņa Daliņa stadiona rekonstrukciju Valsts prezidenta balvas izcīņas sacensības vieglatlētikā piektdien un sestdien notika Ogrē. To atklāšanas ceremoniju bija pagodinājis Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
«Mūzika ir tā dvēseles stīga, kura skan bez vārdiem un kurai nav robežu,» atklājot Baltijas valstu stīgu orķestru festivālu, piektdienas vakarā Valmieras Pilsdrupu estrādē klausītājus uzrunāja Valmieras Mūzikas skolas direktore Inese Sudraba. «Tā mēs jau desmito koncertu satiekamies stīgu orķestri no trijām Baltijas valstīm — Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Šis aplis nav noslēgts, jo bieži šajos koncertos mums pievienojas citu valstu, piemēram Somijas, pārstāvji. Šis pasākums nav viendienīgs, jo festivāls notiek astoto reizi, un tā tas arī turpināsies, jo idejas mums šādiem koncertiem ir. Sveicu visus — gan dalībniekus, gan klausītājus, jūs noteikti saņemsiet emocionālu baudījumu.»
Piektdien agrā pēcpusdienā Gaujas krastā lejpus Kazu krācēm bija vērojama Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) mašīna, glābšanas laiva un vīri ūdenslīdēju skafandros, taču šajā reizē uztraukumam nebija pamata — valmierieši kolēģus no pārējiem valsts reģioniem — Zemgales, Kurzemes, Latgales un Rīgas — iepazīstināja ar savu jauno iekārtu — sonāru, ar kuras palīdzību iespējams labāk saskatīt, kas notiek upju, ezeru un cita veida ūdenstilpju dzelmē.
Šī diena ir viena no traģiskākajām un drūmākajām mūsu valsts jaunāko laiku vēsturē — tieši pirms 77 gadiem Padomju Savienības okupācijas režīms veica nežēlīgu noziegumu pret Latvijas pilsoņiem, bez tiesas sprieduma un jebkādas apsūdzības uzrādīšanas spaidu kārtā izsūtot uz Sibīriju un citiem attāliem Krievijas ziemeļu apgabaliem. Kā liecina vēsturnieku pētījumi, pirmajā civiliedzīvotāju masu deportācijā lopu vagonos tika sasēdināti 15443 cilvēki — ne tikai latvieši, bet arī ebreji, krievi, poļi, vācieši, tostarp 15% bērnu līdz 10 gadu vecumam. No visiem izdzīvoja vien trīs piektdaļas izsūtīto, bet 6081 gāja bojā svešumā — tāda šaušalīga statistika.
Pirms nedēļas Kārļa Kangera vadītajai zinātniskajai komisijai, kura nodarbojās ar PSRS valsts drošības komitejas (VDK) noslepenoto dokumentu jeb tā saucamo čekas maisu nodošanu atklātībai, bija jāsniedz ziņojums ar rekomendācijām valdībai Atklātības un totalitārā režīma atkārtošanās novēršanas (mēli var izmežģīt) likuma projektam, taču komisija lūgusi termiņa pagarinājumu līdz šī mēneša beigām sakarā ar to, ka tai ilgstoši bijusi liegta pieeja VDK kartotēkai, kas patlaban atrodas Satversmes aizsardzības biroja pārziņā.
Kamēr citās pilsētās, gaidot Latvijas simtgadi, tiek mastos celti milzu karogi, lai iedzīvotājos vairotu patriotismu un lepnumu par savu valsti, Valmieras mērs Jānis Baiks intervijā Liesmai aprīļa beigās atklājis, ka pie mums šāda karoga nebūs, jo tas izmaksājot tik dārgi, ka par trīskārt mazāku summu iespējams noasfaltēt 5 km celiņu pilsētas namu iekšējos kvartālos. Neko teikt — praktiska pieeja, jo karogs balotu saulē un plandītos vējā, tāpēc ik pa brīdim būtu jāmaina, un tas prasītu arvien jaunus un jaunus izdevumus. Toties tāds noasfaltēts celiņš var kalpot gadu desmitiem, neprasot nekādus papildu ieguldījumus, jo turpmāk par to uzturēšanu rūpēsies pateicīgie pagalmu izmantotāji.
Sestdien Lielajā Ģildē notika XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku pūtēju orķestru konkursa fināls, kurā sacentās 25 labākie Latvijas orķestri trijās grūtības pakāpēs. To sniegumu vērtēja starptautiska žūrija — Guntis Kumačevs, Andris Vecumnieks, Timo Kotilainens (Somija), Daiņus Pavilonis (Lietuva) un Andreja Šolara (Slovēnija).
Ar Naukšēnu novada vidusskolas lepnuma godināšanu un Zelta liecību pasniegšanu noslēdzies mācību gads Naukšēnu vidusskolā.
«Labā ziņa, par ko esam ļoti priecīgi, ir tā, ka Labklājības ministrijā reģistrēta mājas aprūpe, un galvenais ir tas, ka šo pakalpojumu mēs nevis pērkam, kā lielākā daļa no Sarkanā Krusta vai samariešiem, bet to veic mūsu pašu cilvēks — Vija Bētaka,» priecīga Naukšēnu novada sociālajā dienestā mūs sagaida sociālā darbiniece RŪTA PŪCE. «Mums ar Viju ir paveicies, viņa ir īstajā vietā, par ko liecina labās atsauksmes. Pašlaik mājas aprūpē ir septiņi novada iedzīvotāji, kuru veselības stāvoklim tiek uzmanīgi sekots. Nevar nepalielīties, ka izpilddirektors mums apsolījis šodien atvest veļas mazgājamo mašīnu, lai tiem klientiem, kuriem nepieciešams, varētu izmazgāt drēbes un gultas veļu, jo lielākā daļa dzīvo laukos, kur ūdensvada trūkuma dēļ moderno tehniku nav iespējams izmantot, bet vecās Rīgas ir sen nolietojušās. Par iedzīvotāju labklājību man jāteic liels paldies arī tiem cilvēkiem, kuri caur sociālo dienestu piedāvā gan pārtikas produktus, gan apģērbu un mēbeles — nupat tikām pie četriem maisiem kartupeļu, kurus saimnieks neveda uz mežu, bet atdeva iedzīvotājiem, kuri saviem spēkiem vairs tupeņus nevar izaudzēt.»
Anitas Morozovas vadītajā mūzikas un ritma studijā Rondo sākotnēji pirmsskolas vecuma bērni varēja apgūt ritmiku un balss vingrinājumus, kā arī mācīties klavierspēli bez vecuma ierobežojuma, bet nu jau pāris gadus tajā mācās arī ģitāristi, kurus ceturtdienās skolo MIKUS ĢĒRMANIS. Lai arī jaunais pedagogs ir visai noslogots, jo, tiklīdz vienam audzēknim stunda beigusies, tā nākamais jau ir klāt, nelielai sarunai brītiņš tomēr atradās.
Skatītāju pārpildītā Valmieras estrādē izteikti vasarīgajā sestdienas pievakarē notika tautas deju koncerts Prieks ir skaņās un krāsās, kurā Valmieras deju apriņķa bērnu un jauniešu kolektīvu priekšnesumi mijās ar pieredzējušo vidējās paaudzes dejotāju sniegumu.
Vakar priekšpusdienā ar gājienu no Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) un ziedu nolikšanu pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa tika atzīmēta 99. gadadiena, kopš Valmiera atbrīvota no lieliniekiem.
Līdz šim par Ķoņu kalnu biju dzirdējis vienīgi nostāstos, bet pašam tajā uzkāpt nebija sanācis, taču pēc tam, kad pēdējā ciemošanās reizē Naukšēnu novadā mūs laipni atšuva vairāki zvanītie vai vispār neņēma klausuli, ar fotogrāfi Āriju nospriedām — rauj viņu piķis, laižam izvēdināties uz Ķoņu kalnu — kā nekā plašais šļūdoņa radītais pacēlums ir novada simbols, kas attēlots novada ģerbonī.
Daudzi valmierieši svētdien noteikti ievēroja Gaujas krastā plīvojam karogu ar jēra attēlu un uzrakstu Jērakalns, pie kura stāvēja slaids kungs, garāmgājējiem labprāt skaidrojot, kas viņš tāds un kāpēc šeit atrodas. Tas bija dr.hist. Latvijas Brāļu draudzes misijas vadītājs Gundars Ceipe, ieradies no galvaspilsētas, lai ar individuālu akciju Valmieras Jērakalns — nācijas sākumvieta atgādinātu par lielās latviešu atmodas sākumu 1739. gada Vasarsvētkos.
Lai arī visās malās arvien skaļāk un uzmācīgāk tiek daudzināta Latvijas simtgade, vispirms tautai nāksies pārciest 13. Saeimas vēlēšanas, kurām politiķi gatavojas vēl rūpīgāk nekā valsts jubilejai, visādiem paņēmieniem cenšoties pievērst sev sabiedrības uzmanību. Viens no tiem — premjera amata kandidātu nosaukšana arī tajos gadījumos, kad partijai izredzes uz šo posteni līdzinās Latvijas futbola izlases iekļūšanai Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā. Tomēr vēlētājiem skaidrībai jābūt, kam viņi grasās atdot vai neatdot savu balsi, tāpēc arī vairāki cienījami kungi apliecinājuši savu gatavību vest valsti pretī jaunām kapitālisma uzvarām.
Starptautiskā Muzeju nakts, ko Latvijā atzīmē jau četrpadsmito reizi, Valmierā sākās ar divu mākslas ekspozīciju atklāšanu — Izstāžu nama pirmajā stāvā greznojās Dzintras Vilks gobelēni Gadalaiki, bet otrajā — keramiķes Eleonoras Pastares porcelāna darbi Meditācijas.
Te nu laikam vienotas receptes nebūs — norvēģu rakstnieks Jū Nēsbē par detektīvžanra Pikaso kļuva pēc pirmā romāna iznākšanas, hokeja vārtsargs Kristers Gudļevskis slavu iemantoja nākamajā rītā pēc fantastiskās spēles ar Kanādas izlasi Soču olimpiskajās spēlēs, grupa Prāta vētra — pēc trešās vietas Eirovīzijas dziesmu konkursā, bet rūjienietis Arturs Gruzdiņš — pēc uzvaras TV šovā X-faktors.
Noslēdzies remonts Naukšēnu novada Ķoņu pagasta pārvaldes zālē. Diemžēl enerģisko bibliotekāri un kultūras darbinieci Egitu Podnieci piektdien senajā Zirgu pasta ēkā sastapt neizdevās — viņa bija devusies uz semināru, taču afiša pie ziņojumu dēļa vēstīja: ceturtdien pl. 15 šeit notiks bezmaksas Ziepju liešanas darbnīca. Tā kā dalībnieku skaits ierobežots, lūgums pieteikties iepriekš pie Egitas pa tālruni 25999617.
JURIS APANASĒVIČS ir viens no Naukšēnu novada jaunajiem zemniekiem, kas pieradis domāt ar savu galvu un visu darīt ar savām rokām, jo nevēlas būt no kāda atkarīgs. «Skatieties Eriņos to līvānieti, pie kuras visvairāk traktoru, tā tad arī būs mūsējā,» viņš klausulē stāsta, kā atrast ceļu. Kā vēlāk atklājās sarunā, šie traktori gādāti bez kredītiem par pašu krāto naudu, kopā ar mammu Dzirksti rūpējoties par 40 telīšu un slaucamo govju ganāmpulku.
Kārtējo reizi jaunajiem naukšēniešiem, viņu vecākiem un audzinātājiem ir iemesls lepoties ar saviem sporta sasniegumiem. Par pēdējā laika panākumiem stāsta Naukšēnu novada vidusskolas sporta skolotāja INESE GRAVA: