ERNAI ASPEREI 26. maijā apritēja apaļi 90, taču viņa joprojām mīl rosīties ap savām puķu dobēm un košumkrūmiem, tāpēc jaukā laikā pa dienu viņu sazvanīt tikpat kā neiespējami – neņems jau visur to klausuli līdzi, arī meitām pieteikts – zvanīt vēlu vakarā. Pie jubilāres Tēcēnu Smēdē, kur viņa dzīvo kopš 1950. gada pavasara, ciemojamies dienu pirms lielās svinēšanas Naukšēnu muižā, kur gaviļnieci sveica trīs meitas, astoņi mazbērni, 10 mazmazbērni un pārējo radu saime.
KADRIJA MIČULE kopš neilga laika ir Ķoņu pagasta bibliotekāre un kultūras darba organizatore. Par izaicinājumiem, uzņemoties jaunos darba pienākumus, arī runājām iepazīšanās reizē.
Pagājušajā piektdienā Naukšēnu novada vidusskolā ar izcilnieku godināšanu tika noslēgts 2018./2019. mācību gads. Kāds tas bijis skolas audzēkņiem un pedagogiem, stāsta Naukšēnu novada vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā INGRĪDA BĒRZIŅA:
Kā vēstīts Latvijas Radio informācijā, no 27. maija līdz 20. jūnijam pēcpusdienās Latvijas Radio 2 ēterā skanēs īpašs raidījumu cikls Ielīgošana, kura ietvaros klausītāji tiks iepazīstināti ar Latvijas koriem un folkloras kopām, kas piedalīsies Gadsimta garākās Līgo dziesmas izdziedāšanā, bet gada garākajā dienā – Vasaras saulgriežos, 21. jūnijā – Līgo dziesma no saules lēkta pl. 4:29 līdz saules rietam pl. 22:22 ar Latvijas Radio 2 ētera starpniecību vīsies cauri visai Latvijai, kopīgā līgošanā pulcējot visu Latvijas novadu dziedātājus. Vidzemē Latvijas Radio viesosies Līgatnē, Salacgrīvā, Kocēnos, Strenčos, Cēsīs, Madonā, Aizkrauklē un Amatā. Šajā sakarā sazinājos ar diriģentu IMANTU TOČU, lai izdibinātu, kā viņš gatavo savus dziedātājus šim pasākumam, bet izrādījās, ka dziedamā Līgo dziesma vēl nemaz nav izvēlēta, jo:
«Mēs esam šodien pulcējušies, lai godinātu Igaunijas armiju un Vilandes skolēnu rotas cīnītājus, lai godinātu Valmieras un Cēsu skolnieku rotas puišus, kuri cīnījās par Valmieras atbrīvošanu no lieliniekiem un to arī izdarīja,» gājienam no Valmieras Valsts ģimnāzijas (VVĢ) Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) orķestra pavadībā piestājot pie Cēsu pulka Skolnieku rotas pieminekļa, klātesošos uzrunāja VVĢ direktors Artūrs Skrastiņš. «Mūsu puiši no reālskolas mācības turpināja Valmieras Valsts ģimnāzijā. Par godu šim notikumam 1920. gadā tika iesvētīts Cēsu pulka Skolnieku rotas karogs. Pirms divdesmit gadiem atjaunots, šis karogs uzsāka savu ceļojumu pa desmit Ziemeļvidzemes skolām. Valmieras Valsts ģimnāzija šo karogu glabāja 2000. un 2010. gadā. Šogad karogu saņēma Stalbes vidusskolas kolektīvs, lai nākamajā gadā to nodotu glabāšanā kādai citai skolai.»
Pagājušās trešdienas pusdienlaikā, kad esam ieradušies Smiltenes Kultūras centrā, tajā šiverējas jauni cilvēki, mazajā zālē iekārtojot vēlēšanu iecirkni, kuram jau vakarā jāuzņem pirmie Eiropas Parlamenta vēlētāji. Jaunas meitenes sastopam arī Kultūras centra vadības otrā stāva kabinetos – iestādes vadītāju ILZI JĒKABSONI, kas šajā amatā strādā 5 gadus no 2014. gada 12. februāra, atbildot tieši par kolektīviem, gādājot tiem nepieciešamās lietas, transportu uz skatēm, telpas mēģinājumiem, sastādot budžetu, aizstāvot to un pēc tam arī apgūstot, un māksliniecisko vadītāju MADARU MŪRNIECI, kas savā postenī ir no 2015. gada jūlija, rūpējoties par pasākumiem un plāniem, scenārijiem un režiju – galvenokārt par visu, kas notiek uz skatuves. Tāpat viņa strādā ar sociālo tīklu kontiem – facebook, twitter, draugiem, kā arī ievieto galerijas novada mājaslapā.
Valmierā, kā zināms, mīl biznesu, un ne velti gadskārtējās uzņēmēju dienās te spieto Latvijas politikas smagsvari, lai vietējos sasniegumus prezentētu kā savu veiksmes stāstu, tā teikt, turpiniet balsot par mums, un arī turpmāk jums viss būs – biznesa ērglis varēs celties vēl lielākos augstumos. Tā nu pilsētas malu malās notiek varena saimnieciskā rosība – top jaunais Jāņa Daliņa stadions un vieglatlētikas manēža, tikpat kā gatava jau BMX trase, kurā šovasar jānotiek Eiropas čempionātam, cauri Putriņu mežam tiek būvēta autostrāde kravas transportam, un beidzot sākta Kauguru ielas posma pārbūve – nu, vai nedzīvojam zaļi, kā teikts Valmieras jaunajā identitātē?
Sestdien visā Latvijā notika Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās pēc Centrālās vēlēšanu komisijas datiem piedalījās 474390 jeb 33,6% balsstiesīgo, kas gan ir par 3% vairāk nekā 2014. gada vēlēšanās, tomēr latviešu aktivitāte ievērojami atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa – 50,95%, kā arī no kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas rādītājiem, kur pie urnām devušies attiecīgi 52,88 un 37,6% balsstiesīgo.
Pēc vairāk nekā desmit gadu pārtraukuma sestdien Rūjienu atkal pieskandināja jestra ragu mūzika Vidzemes skolu jaunatnes pūtēju orķestru salidojuma Lai skan Rūjiena! dalībnieku izpildījumā.
Valmierā Muzeju nakts sākās ar trīs izstāžu atklāšanu – Izstāžu nama pirmajā stāvā līdz Jāņiem būs skatāmas Paulas Zariņas- Zēmanes Bezgalības apziņas, otrajā stāvā – 2017. gadā Purvīša balvai nominētā Ivara Drulles foto, video un skulptūru izstāde Manai dzimtenei, bet Hanzas namiņos līdz 1. septembrim būs aplūkojamas Sindijas Mačtamas Saknes debesīs. Atklāšanas ceremoniju ar sirsnīgu dziesmiņu ieskandināja Lienes Šomases studijas mazie dziedātāji.
Pagājušās sestdienas pēcpusdienā uz talantu šova X-faktors atlasi Valmieras Kultūras centrā bija ieradies raibs un kupls skaits dalībnieku no Valkas, Limbažiem, Smiltenes, Cēsīm, Rīgas, Pāles, Jaunpiebalgas, Gulbenes, Jelgavas un citām Latvijas vietām – noklausīšanās turpinājās vairāk nekā četras stundas.
«Neskatoties uz to, ka bibliotēku ieskauj žogs, darbs turpinās,» optimistiski smaidoša mūs sagaida Naukšēnu bibliotekāre SARMĪTE PRAUDIŅA. «Joprojām iespējams lasīt jaunākās grāmatas, kā arī vēl neizlasītās senāk iznākušas grāmatas. Apmeklētāji labprāt lasa periodiskos izdevumus. Pasākumu ciklā Seno gadu stāsti vācu un apkopoju ziņas novadpētniecības konkursam Baltijas ceļam – 30 un joprojām gaidu informāciju un fotogrāfijas no Baltijas ceļa dalībniekiem.
Šogad Muzeju nakts pasākumi norisināsies 190 vietās visā Latvijā un viena no šīm vietām būs Naukšēni, tāpēc lai stāsta Naukšēnu Cilvēkmuzeja vadītāja DIĀNA GLUŠONOKA:
Īsti darba svētki 1. maijā bija Naukšēnu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem – viņi dāvinājumā no sadraudzības pilsētas Vācijā Borgholchauzenas saņēma lietotu Mercedes ugunsdzēsēju mašīnu ar putu ģeneratoru uz jumta, savukārt cisternā var iepildīt 2,7 t ūdens.
Sestdien pusdienlaikā Valmieras Kultūras centra zāli bija okupējušas 23 erudītu komandas, lai Prāta spēļu Latvijas kausa 2019 izcīņā noskaidrotu trīs zinošākās, kuras oktobrī piedalīsies pusfinālā. Šī bija jau divdesmit otrā spēle, bet pavisam pirmajā kārtā to paredzēts nedaudz pāri trīsdesmit.
Līdz pat maija beigām Valmieras Kultūras centrā apskatāma INGAS GEDUŠEVAS gleznu personālizstāde Es ziedu, taču gleznošana ir tikai viens no Ingas daudzajiem talantiem – savulaik viņa beigusi flautas klasi Valmieras Mūzikas skolā, muzicējusi orķestrī Signāls, joprojām ir draugos ar tautas dejām, piedalās arī Valmieras muzeja tradīciju kopas Griezes uzvedumos, saglabājot stipru ģimeni un izaudzinot divas meitas, kas nu jau izskolojušās un devušās lielajā dzīvē.
Atzīmējot Valmieras muzeja sešdesmito gadskārtu, katru mēnesi Izstāžu namā skatāmi Divpadsmit stāsti. Patlaban līdz 18. maijam tur aplūkojama šīgada ceturtā ekspresizstāde Baltā galdauta svētki, kuru iekārtojusi Valmieras muzeja tekstiliju glabātāja MAIRA MIĶELSONE.
Šķiet, ka tikai vēl aizvakar tikām uzņemti Eiropas Savienībā, bet kalendārs ir nepielūdzams – kopš 2004. gada 1. maija, kad tas notika, rīt apritēs jau 15 gadi, kuru laikā, bēdu nepazīstot, izaugusi pavisam jauna paaudze ar pavisam citām prasībām un ambīcijām. Tikmēr lielākoties daži mani vienaudži joprojām ar aizrautību šo izvēli kritizē, uzskatot to par aplamu, jo: cilvēki pamet Latviju, lauki tukšojas, skolas tiek slēgtas, vienvārdsakot, viss ir slikti un pie tā vainojama ļaunā Eiropa, kuras sankciju politika kaitē Latvijas šprotu ražotāju eksporta biznesam utt., utjpr.
Ar lekciju Virzība pret mani. Cilvēka, sevis un kosmiskās realitātes uztvere 9. aprīlī šīgada Mākslas dienu ietvaros Valmieras integrētajā bibliotēkā ciemojās VALDIS ATĀLS.
Naukšēnu pagasta pensionāru biedrība 5. aprīļa pēcpusdienā nosvinēja savu ceturtdaļgadsimta jubileju. Kā atcerējās biedrības priekšsēdētāja INGRĪDA EGLĪTE, pirms 25 gadiem toreizējais pagasta priekšsēdētājs Kaspars Kļaviņš nācis ar ideju iesaistīt pagasta pensionārus dažādās aktivitātēs, lai viņi pēc aiziešanas no aktīvās darba dzīves nejustos vientuļi un aizmirsti. Kopš tā laika dažas tradīcijas palikušas nemainīgas – tās ir 25 Ziemassvētku balles ar paciņām, tās ir ekskursijas pa Latviju vasarās.