Turpinot grants ceļu programmu uzņēmējdarbības atbalstam, Naukšēnu novadā sākušies remontdarbi posmā Mūļas – Ķipi – Naukšēni 2,28 km garumā, lai izveidotu īsti labu grants ceļu. Par darbu norisi stāsta novada saimniecības vadītāja ŅINA KRASTIŅA.
«Es pats joprojām dejoju Burtnieku novada Valmieras pagasta jauniešu deju kolektīvā Sadancis pie Ievas Adāvičas un, viņas iedvesmots, arī pieteicos Latviešu deju skolā 8, jo bija tāda situācija, ka mūsu pagasta kultūras nama bērnu deju kolektīvam Sadancēni uz laiku vajadzēja vadītāju, un, lai to darītu, bija nepieciešama atbilstoša izglītība,» savu nokļūšanu deju kolektīva vadītāja statusā atklāj tikai 29 gadus vecais EDGARS BAUERS.
Sekojot galvaspilsētas paraugam, Valmieras uzņēmēju apvienība Ozols ierosinājusi slēgt azartspēļu vietas, uzskatot, ka «Valmierai jākļūst par pirmo pilsētu Latvijā, kas ir pilnīgi brīva no šī atkarību raisošā biznesa, lai valmierieši un Valmieras viesi neciestu no azartspēlēm un visām ar to saistītajām negatīvajām sekām».
Gatavojoties 2020. gada XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, vakar Valmieras Kultūras centrā notika Valmieras deju apriņķa skolēnu tautas deju kolektīvu skate, kurā piedalījās ne vien dejotāji no Valmieras, bet arī kolektīvi no Burtnieku, Beverīnas un Kocēnu novada.
Lai pilnveidotu jauniešu izpratni par Eiropas Savienību, integrējot to formālajā un neformālajā mācību procesā Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmā, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā vakar notika atklātā stunda, kurā jaunieši tika izglītoti, kā piedalīties 25. maijā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās un kā tās ietekmēs mūsu turpmāko dzīvi.
Divas dienas – 30. un 31. martā – Siguldā koncertzālē Baltais flīģelis un Siguldas novada kultūras centrā Siguldas devons norisinājās X Latvijas pūtēju orķestru konkurss, kurā četrās grūtības pakāpes grupās piedalījās 38 kolektīvi no 33 pilsētām un novadiem.
Kam gan nebūs gadījies, pa klusām meža takām staigājot, uzdurties tādai kā kapu kopiņai, tikai mazākai, zem kuras, visticamāk, apglabāts kāds no mūsu mazajiem brāļiem, kas kādreiz bijis mājas mīlulis.
«Veidojot šo vietu, pirmais lielais mērķis bija, lai tā būtu ne tikai kafejnīca, bet arī kultūras kafejnīca, kurā būtu gan mūzika, gan māksla, gan teātris, gan dzeja, gan kino un kura būtu satikšanās vieta kultūras cilvēkiem, jo pirms 100 gadiem Valmierā šajā vietā bija Latviešu biedrības nams, kurā arī tika kopta latviešu kultūra,» Valmiermuižas teātra kafejnīcas atklāšanas svinībās klātesošos uzrunāja Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis.
Kad nu visi saraksti iesniegti un kārtas numuri izlozēti, varam konstatēt, ka Latvijā partiju, kuras tīko iekļūt Eiropas Parlamentā, ir divas reizes vairāk nekā mūsu valstij paredzēto vietu skaits, taču atsevišķām politiskajām organizācijām tas nav bijis nekāds šķērslis savās priekšvēlēšanu programmās ierakstīt tādas apņemšanās, it kā mums Eiroparlamentā būtu atvēlēti nevis vien astoņi, bet veseli simt astoņi krēsli.
Ar aktrises Daces Everss lasīto fragmentu no Edvarta Virzas Straumēniem otrdienas vakarā Valmieras muzeja Izstāžu zālē sākās Hermaņa Enzeliņa grāmatas Skati Valmieras pilsētas, draudzes un novada pagātnē atvēršanas svētki. Turpinājumā izdevniecības Apvārsnis vadītājs un redaktors Valters Grīviņš vispirms deva vārdu vēsturniekiem Ingrīdai Zīriņai un Tālim Pumpuriņam, lai viņi īsi un koncentrēti iepazīstinātu klātesošos ar Hermaņa Enzeliņa dzimtas saknēm, saimniecisko un sabiedrisko darbošanos, kā arī vēstures pētniecību, jo šis vīrs, pēc Valtera domām, par to, ko darījis pilsētas un apkārtnes labā, kā minimums pelnījis statuju Valmieras centrālajā vietā.
Lai godinātu 25. martā pirms 70 gadiem no Latvijas uz Sibīriju un citiem attāliem Padomju Savienības reģioniem izsūtītos iedzīvotāju tūkstošus, vakar pie Valmieras dzelzceļa stacijas notika komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis. «Es to dienu labi atceros, tolaik mācījos 4. klasē, mašīnu rinda stiepās līdz Smiltenes krustam, kur tagad Statoil, bet visa iekraušana notika viņpus sliedēm,» klausoties senioru vīru kora Baltie bērzi izpildītajā dziesmā, atmiņās dalījās Kārlienas puika Juris Melbārdis, no kura klases arī trim desmitgadīgiem bērniem bijis jādodas šajā Golgātas ceļā.
– Pēc būtības jau mēs esam tā pati Ķoņu kalna dzīves skola, tikai paplašinātā versijā, – par Jaunajiem Ķoņu pagasta amatniekiem stāsta AGNESE AUNIŅA-LINMEIJERE. – Kopš biedrība 2001. gadā tika dibināta, esam tāds kodoliņš, kas aktīvi strādā. Pērnā gada rudens pusē viena uzņēmīga sieviete, arī rokdarbniece ķoniete Esmeralda Pasīte, satraukusies par gaidāmo teritoriālo reformu, mudināja kaut ko darīt lietas labā, lai iedzīvotāju aktivitāti saglabātu. Atbildēju viņai – nav problēmu, kāda būs ideja? Viņa man – ka vajadzētu kaut ko amatniekiem, jo Rūjienā ir Rūzeles, Naukšēnos audēju pulciņš, un vai tad Ķoņos rokdarbnieču trūkst! Saprotams, ka netrūkst, ir daudz.
Kad parādījās ziņa, ka pāreja uz vasaras laiku Eiropas Savienībā vairs nebūs obligāta, daudzi nopriecājās, ka beidzot varēs atgūt pulksteņa grozīšanas šurpu turpu traucēto fizisko un garīgo līdzsvaru. Diemžēl prieki izrādījušies pāragri, jo vakar kļuva oficiāli zināms, ka svētdien, 31. martā, pl. 3.00 naktī pulksteņa rādītājus griezīsim stundu uz priekšu, lai 27. oktobrī tos atkal atgrieztu iepriekšējā stāvoklī, jo ES valstīs turpinās diskusijas par jauniem nosacījumiem attiecībā uz laika maiņu divreiz gadā.
IVARS ĀDAMSONS ir viens no jaudīgākajiem zemniekiem Ziemeļvidzemē, kas savu saimniecību attīstījis no nieka 6 hektāriem līdz 1300 ha plašumiem, kuros tiek audzēti graudaugi – ziemas un vasaras kvieši, rudzi, mieži, dažbrīd griķi, pupas, rapsis – pēc mūsdienu modernākajām metodēm. Jau tūkstošgades sākumā smiltenieši runāja, ka Ādamsonam ir tāds traktors, kuru programmē caur satelītu. Tāpēc līdzīgi kā tālajos padomju gados, kad augstiem viesiem tika rādīti kolhozi - miljonāri, arī pie Ivara Smiltenes pagasta Rožkalnos ciemojušies gan ministri, gan Valsts prezidenti Vaira Vīķe-Freiberga un Andris Bērziņš.
Smiltene visos laikos bijusi ļoti darbīga vieta – daudzi kādreizējie smiltenieši izskolojušies un tagad augstos amatos galvaspilsētā, tomēr saikni ar dzimto pilsētu nav zaudējuši un nereti sastopami, ciemojoties savā jaunu dienu zemē, ne tikai kapu svētkos un lielu jubileju reizēs, bet arī brīvajās dienās nedēļu nogalēs. Lai izdibinātu, kur meklējamas saknes Smiltenes fenomenam, pagājušajā piektdienā paviesojāmies pie Smiltenes novada domes priekšsēdētāja GINTA KUKAIŅA.
Vēl divas nedēļas atlikušas partijām, lai Centrālajai vēlēšanu komisijai iesniegtu savus kandidātu sarakstus 25. maijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, un pirmā vakar to izdarījusi partiju apvienība Attīstībai/Par!, par saraksta lokomotīvēm virzot politikas zinātnieku Ivaru Ījabu, Eiropas biznesa eksperti Baibu Rubesu un kiberdrošības eksperti Ievu Ilvesu.
Kopš janvāra Latvijas TV 1. kanālā skatāms dokumentāls ceļojumu seriāls Literatūre – ceļojums ar rakstnieku, kurā pazīstami mūsdienu literāti no sava skatpunkta stāsta par pagātnes dižgariem. Otrdien Vidzemes Augstskolas konferenču zālē par savu līdzšinējo darbošanos LTV 1 un jaunāko produktu, aicinot auditoriju nebaidīties darīt to, ko nevienā skolā nemāca, stāstīja seriāla veidotāji MARTA SELECKA un GUSTAVS TERZENS, kas TV skatītājiem pazīstami no viņu iepriekšējiem dokumentālajiem ceļojumiem Ziemeļu puse un Te! Kad pēdējais no minētajiem sešu gadu laikā sasniedzis LTV 1 vēl nebijušu reitingu – 100000 skatītāju, radošā grupa lēmusi to pārtraukt, jo ballīte jābeidz labākajā brīdī.
Sarunā ar SIA Naukšēni valdes priekšsēdētāju Jurģi Krastiņu atlika vien pažēloties, ka sen neesam aicināti uz SIA iesala un dzērienu cehu Brūzī, kad nekavējoties tikām pieteikti ekskursijai pa ražotni, kurā mani un fotogrāfi Āriju laipni izvadāja tehnoloģe SANDRA OZOLA, atklājot, ka visiem interesentiem tāds gods vairs netiekot izrādīts, jo pēc kādas pastaigas pa ražotnes stāviem un pagrabiem sadarbības partneri no Igaunijas attapuši – kāpēc gan pirkt iesalu no naukšēniešiem, ja var to ražot paši.
Publisko lekciju un atklāto diskusiju Vērtības Eiropas Savienībā un Latvijā sestdien Vidzemes Augstskolas bibliotēkā jurists, politologs un Eiropas tiesas tiesnesis EGILS LEVITS sāka ar dažādiem piemēriem no Eiropas tiesas prakses, lai tādējādi ilustrētu, ka jebkura cilvēka, organizāciju un arī valsts rīcība vienmēr balstīta noteiktās vērtībās, un lekcijas turpinājumā analizējot, cik svarīgi apzināties, kādas vērtības mēs katrs ar savu rīcību īstenojam.
Pēdējā laikā Valmiera Latvijā kļuvusi par tādu kā pozitīvās pieredzes paraugu – ne velti pie mums savā pirmajā iekšzemes vizītē ciemojās jaunais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Valmierā pabijusi arī jaunā izglītības un zinātnes ministre filoloģijas profesore Ilga Šuplinska, kas pēc Valmieras Valsts ģimnāzijas apmeklējuma atzinusi, ka ģimnāzijas darbības rezultāti ir apliecinājums augstas izglītības kvalitātes nodrošināšanā, savukārt Valmieras 2. vidusskolā ministre pārliecinājusies, ka pāreja uz mācībām valsts valodā tiek īstenota veiksmīgi.